Dabā
Zaļā dzīvošana

Atstājiet vismaz koku 16


Latgalē kaudzēs tiek sastumtas kādreizējās mājvietas, akmeņus, visticamāk, sadrupinās. Mazie ceļi uzarti, pļavu līkumi iztaisnoti un apsēti ar rapšiem. Dabas draugi aicina lauksaimniekus visu neiznīcināt.
Latgalē kaudzēs tiek sastumtas kādreizējās mājvietas, akmeņus, visticamāk, sadrupinās. Mazie ceļi uzarti, pļavu līkumi iztaisnoti un apsēti ar rapšiem. Dabas draugi aicina lauksaimniekus visu neiznīcināt.
Foto – Gundega Skagale

Viensētas elements arī sirsniņmāja

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas ainava ļoti mainījusies. Atsevišķus stāvošus kokus izrauj ar saknēm, vecās mājvietas sastumj kaudzēs, pazūd līkumi, ainavas – tas ir zaudējums ne tikai ainavā, bet arī kultūrvēsturiskajam mantojumam, novērojis Latvijas Dabas fonda (LDF) priekšsēdētājs Jānis Ķuze. “Mēs šīs pārmaiņas nevaram apturēt, mēs tās varam padarīt tikai lēnākas,” viņš aicina Latvijas iedzīvotājus apstāties un pavērties apkārt. Piemēram, dabas draugi apzinājuši vairāk nekā 100 dižkoku, kas, ieauguši krūmos, smok.

LDF pētnieki veikuši vairāk nekā trīs simtu Latvijas viensētu iemītnieku aptauju un secinājuši, ka, viņuprāt, nozīmīgākie lauku ainavas elementi, kas piešķir tai kvalitāti, ir tieši senie koki – ozoli, liepas, kļavas, ūdens tuvums, arī ābeļdārzs un aka. Ābeļdārzs, kas senāk bija vai vienīgais augļu koku stādījumu veids mūsu zemē, vienmēr bijis katras sētas gods un lepnums. Pēc tā plašuma un apkopšanas vērtēja saimnieka turību, saimniecības vērtību. Vērtība ir arī sakopta puķu dobe, bišu strops un karoga masts.

Varbūt šķiet sentimentāli, bet lauku viensētas elements ir arī sirsniņmāja.

Ļaujam akmeņiem un akmeņu krājumiem palikt savās vietās. Izcērtam krūmus ap to, aicina J. Ķuze. “Liekam putnu būrīšus, speciālas mājiņas bitēm, kamenēm. Tās ir pavisam vienkāršas lietas, ko mēs katrs varam izdarīt pats un kas neprasa naudu.”

Jāņos dodamies uz laukiem

Katrs septītais Latvijas cilvēks dzīvo viensētā, kas Jāņos kļūst par latviskās identitātes stiprinātājām.

Agrārās reformas laikā Latvijā radās 67 tūkstoši jaunsaimniecību, kas ir divreiz mazāk nekā šodien apdzīvotās 142 tūkstoši viensētu, izrēķinājis Vidzemes Augstskolas pētnieks An-
dris Klepers. “Pirmās Latvijas laikā izveidojās puse no šodienas viensētām, tā laika ideāli atspoguļojas viensētās arī šodien,” viņš uzskata.

Latvijas viensētu iemītniekiem būtiski, lai, iznākot uz nama sliekšņa, pavērtos plašs skats līdz pat horizontam. Daudzi uzsver, ka, dzīvojot laukos, ļoti svarīga ir saskare ar dabu. A. Klepers, apstaigājot daudzās Latvijas viensētas, novērojis, ka to iemītnieki cenšas padarīt daudzveidīgāku vidi. Piemēram, viens no veidiem, kā piesaistīt savam īpašumam putnus, ir iedzīt pļavas malā divus mietus un pāri pārlikt kārti – tur spārnaiņiem būs kur piemesties.

Dzīve lauku sētā dod plašumu, brīvību, neatkarību, klusumu un mieru, tāpat bieži kā vērtība tiek uzsvērts senatnīgums, senču vēsture un bērnības nostalģija. Viensētai līdzās jābūt arī upei vai ezeram.

Ne mazāk svarīgi elementi viensētā ir dabas skaņas un smaržas – kopumā veidojot galveno atšķirību no pilsētu un ciemu savrupmājām.

Nē lūžņu kaudzēm, tūju žogiem, skaļai mūzikai!

Sakopta ainava nozīmē nopļautas pļavas, neaizkrautus pagalmus, iestaigātas taciņas, savu lietu kārtību. Viensētu īpašnieki izteikti dod priekšroku putnu dziesmām, nevis mūzikai, kukaiņiem un taureņiem, nevis kaitēkļu apkarošanai. Taču kukaiņu mīlestība, visticamāk, ir tikai vārdos, jo nevienam nav noslēpums, ka čakli viensētu saimnieki rūpīgi kopj savus sakņu un puķu dārzus.

Sēta, par kuru nerūpējas, – lūžņu kaudzes, nesavākta tehnika dažādos pagalma stūros, lauku videi neiederīgas arhitektūras, mūžīgais būvlaukums, grausti un dažāda gadījuma rakstura sīk-
arhitektūra, pārāk daudz mauriņa un bruģa, pārspīlētu dārza dekoru, nesamērīgu tūju žogi vai eksotisku augu pārmērība.

Nākotnes ieceres viensētu īpašnieki vērtē piesardzīgi, jo tās saistītas ar finanšu līdzekļiem. Taču darbu saraksta pirmajā vietā ir ēku atjaunošana vai jaunbūvju celšana, dīķis un pirtiņa, piebraucamā ceļa remonts, žoga ierīkošana un pagalma labiekārtošana.

Gaujas senleja ar Siguldu

Skaistas ainavas etalons šodien Latvijā ir Gaujas senleja ar Siguldu, Vidzemes augstiene ar Vecpiebalgu un Gaiziņkalnu, Daugavas loki un Latgales ezeri. Latvijas simbols ir arī jūras piekraste, vienam patīk Vidzemes piekraste, citam Jūrkalnes stāvkrasti, norāda A. Klepers.

LA.lv