Atstātās monētu acis
 0

Bernāra Sordē (Francija) gleznu un zīmējumu izstāde “Introrevolūcija” Talsu novada muzejā līdz 3. novembrim.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Šī ir izstāde, kuru grūti bezkaislīgi analizēt, sakārtot un vēl par to izstāstīt. Jo tā mūs uzrunā pārāk tieši, blīvi un patiesībā jau nekaunīgi! Kā saka pats Bernārs Sordē, atbildot uz žurnālista Ginta Grūbes jautājumiem 2004. gada portretfilmā par viņu (tā notika franču mākslinieku personālizstādes “En face” sakarā, kas 2004. gadā bija atklāta Rīgā), ideja mākslas darbā jāizsaka skaidri, spēcīgi un nepārprotami: “… es gribu dot ziņu par briesmām un trauksmi, gleznu pamatā ir šoks, kas iegūts uz ielas, tepat kaut kur līdzās, televīzijā…”

Trīs Talsu novada muzeja zāles bez ekspozīciju gaismām šoreiz ir par mazām jau nu noteikti, bet varbūt tas ir pat labi. Šis ir gadījums, kad līdzvērtīgi svarīga ir gan ideja, gan “no kā tas viss taisīts”. Divus metrus augstie septiņi triptihi, tātad 21 bilde, pieblīvē un nospriego telpu. Bilžu materialitāte (gleznu pamatvirsmas) ‒ līmētas second hand drēbes, daudz kas no ready made lietām, rupji līmētas un pavisam saburzītas faktūras, lētas krāsas un lēti audumi… Tas viss iedarbojas uz ienācēju pavisam totāli, liekot saprast, ka bezrūpīga pastaiga pa muzeja zālēm vienkārši nebūs iespējama. Milzīgās cilvēku sejas, dzīves pabērnu sagumušie stāvi, to skumjas pirms gaidāmās ziemas un acis, acis – dziļi melnas (tioindigo melnais!) ar skumju asaru atblāzmu. Tās neļauj mums no tām novērsties – pretēji tam, kā to parasti darām realitātē… Kāpēc skatīties uz to, kas nav tīkami?

CITI ŠOBRĪD LASA

Šādi izstāde klaji aicina uz iekšējo intro – revolūciju, uz modināšanu līdzjūtībai, sapratnei un sadarbībai. Māksla izvirza jautājumus, un tie var nebūt komforta apliecinājums. Iespējams, izstādes didaktiskais centrs ir trešais triptihs: pavisam banāliem līdzekļiem salīmēta un uzgleznota ainava ar saulrietu un niedru asamblāžu (aiz stikla) pie ezera vai upes – kā aicinājums uz harmoniju, mieru un sentimentu… Arī darbi, kurus autors nosaucis par zīmējumiem (patiesībā tās arī ir asamblāžas, kurās nav ieraugāma neviena zīmēta līnija) nepārprotami ir noskumušu klaidoņu portreti, “zīmēti” ar izgāztuvju materiāliem brīnišķīgā plastikā un krāsu un materiālu saskaņotībā, jaunradot skarbu Sordē mākslas poēziju. Līdz ar to šī izstāde ir arī pierādījums īstas glezniecības spēkam. Mēs esam redzējuši bezgala daudz bezkaislīgi veidotu konceptuālo mākslas projektu, arī sociālus, pārsvarā jaunajos medijos: video, fotogrāfijā, tekstos. Un, šķiet, bija piemirsies fakts, ka arī glezniecība tāda var būt. Izmisīgi bēgot no sociālistiskā reālisma, esam kļuvuši pārāk glumi, tīkami un globāli modīgi. Un taču ne pārāk nopietni.

Izstāde izstaro lielu aizrautību un radīšanas prieku. Bernārs Sordē pats sev uzdod jautājumu – vai es esmu mākslinieks? It kā viņš baidītos to pārliecinoši apgalvot, jo viņa solīdā inženiera, kibernētiķa un ekonomista izglītība un profesionālā darbība (darbs augstās Francijas valsts plānošanas institūcijās, arī Eiropas 
Komisijas delegācijā Rīgā ekonomikas un sociālajā politikā, veicinot Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā) neļautu to darīt. Viņš daudz domā – par sevi un citiem vienlaikus, viņam ir izcila spēja analizēt, un darbošanās mākslā dod spēju intuitīvi paredzēt daudzas lietas.

Kopš 2006. gada Bernārs Sordē pievērsies rakstniecībai. 2010. gadā Parīzē iznāca viņa “Solidāra eiropieša dienasgrāmata”, 2011. gadā literatūras žurnālā “Latvju teksti” publicēta eseja “Cerību (un poēsis) elpa”, arī šā žurnāla oktobra numurā, kā arī portālā www.lsm.lv pašlaik varam lasīt B. Sordē esejas. Izdošanai sagatavoti vairāku grāmatu manuskripti, kuros apcerēta Eiropas attīstība, globalizācija, finansēs balstītās sistēmas sairšana un, protams, kultūras atjaunotnes nozīmība un tās gaidāmā loma sabiedrības labākas nākotnes veidošanā.