Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
11. janvāris, 2013
Drukāt

Atsvaidzinot piederības izjūtu Eiropai


Foto - EUFoto - EU

Eiropas Savienība (ES) šo pasludinājusi par Eiropas Pilsoņu gadu, kura laikā plāno dažādas aktivitātes, lai skaidrotu cilvēkiem, kādas priekšrocības un tiesības paredz ES pilsoņa statuss. 


Šogad atzīmēs 20. gadadienu, kopš iedibināta ES pilsonība. Saskaņā ar ES līgumiem katram pilsonim ir tiesības uz virkni priekšrocību – gan uz brīvu pārvietošanos, dzīvi citā dalībvalstī, piedalīšanos vēlēšanās un iespēju pašam kandidēt Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās un tamlīdzīgi. Tā kā ne vienmēr cilvēki to zina, ES Pilsoņu gadā atbildīgajām institūcijām un organizācijām uzdevums būs to visu atgādināt un informēt. Paredzams, ka šogad visās ES valstīs notiks konferences, semināri un dažādi citi informatīvi pasākumi gan sabiedrībai, gan arī dažādām organizācijām un iestādēm. Īpašu skatu Pilsoņu gadā vērsīs arī uz iespējām pārkāpt savas zemes robežas un mācīties, strādāt, nodarboties ar uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Lai sagatavotos Eiropas gadam, Eiropas Komisija rīkoja plašu sabiedrisko apspriešanu, aicinot cilvēkus ziņot, ar kādām problēmām viņi ir saskārušies, īstenojot savas ES pilsoņa tiesības.

 

Tiesības, 
ko grūti izmantot

Pilsoņu gada uzmanības centrā būs arī viens no pēdējā laika jūtīgākajiem ES jauninājumiem, proti, iespēja cilvēkiem ļoti tieši piedalīties ES lēmumos. Aizvadītajā pavasarī spēkā stājās noteikumi, kas paredz – ja izdodas savākt viena miljona ES pilsoņu parakstu no vismaz septiņām valstīm ar lūgumu ieviest jaunu likumu, tad Eiropas Komisijai (EK) tas ir jāņem vērā un šis aicinājums jāizskata, taču līdz šim tas nav izdevies, lai gan EK virzienā raidīti daudzi desmiti signālu par dabas aizsardzības, veselības un citiem jautājumiem.

Visas šīs iniciatīvas atdūrušās pret vienu ļoti būtisku šķērsli – ļoti niecīgajām iespējām informēt un savākt parakstus citās valstīs, pat izmantojot iespējas internetā.

Vācijā bāzētās NVO “Eiropas iniciatīvu un referendumu institūts” vadītājs Bruno Kaufmans norāda – ja reiz Brisele pilsoņiem šādu iespēju teorētiski devusi, tad kļūdas būtu jālabo un šogad jāpanāk, ka dalībvalstu varasiestādes, organizācijas, mācību iestādes cilvēkus informē par šādu iespēju un cenšas atvieglot ceļus, lai šīs intereses varētu īstenot.

Savukārt Briseles likumlēmējiem, iespējams, būtu jāmazina vācamo parakstu griesti, miljonu cilvēku skaitu samazinot vismaz uz vairākiem desmitiem tūkstošu.

Līdzšinējā prakse, kā norāda eksperts B. Kaufmans, jaunieviesto iespēju īsto spēku nedemonstrē un drīzāk izskatās pēc formālas atrunāšanās, ka Eiropas pilsoņiem it kā tiek dota iespēja ietekmēt ES lēmumus.

 

Aicina atgriezties mājās

Kamēr visas ES līmenī pilsoņus apvienot vismaz pagaidām šķiet grūti, piemēram, ES prezidējošā Īrija šo gadu veltīs savu tālumā aizbraukušo pilsoņu saukšanai mājās. Kā norāda par transportu, tūrismu un sportu atbildīgais ministrs Leo Varadkars, Īrijai šis ir gan pilsoņu, gan pulcēšanās gads, kad katrs mazākais ciematiņš domās par to, kā kaut uz īsu brīdi dzimtenē atsaukt svešumā devušos tautiešus. Īrija, kas ir viena no tām valstīm, kuras pilsoņu aiz dzimtenes robežām ir vairāk nekā tēvzemē, necer, ka aizbraukušie varētu atgriezties pavisam, tomēr sagaida, ka aicinājums braukt mājās liks cilvēkiem sajusties savai zemei un arī Eiropai vajadzīgiem.

Liela īru minoritāte dzīvo gan kaimiņos esošajā Lielbritānijā, gan ASV, gan Austrālijā. Visu gadu savu pilsoņu aicināšanu mājās Īrijā pavadīs semināri, konferences, koncerti un festivāli.

Tikmēr dzimtenē palikušie īri, kā norāda Īrijas prezidentūras preses dienesta pārstāvji, par ES pēdējā laikā interesējas arvien vairāk un biežāk šis temats ieskanas arī virtuves sarunās. Lielākoties tas tādēļ, ka īri pastiprināti seko līdzi finanšu krīzes lietām, kā arī daudzgadu budžeta apstiprināšanai, kas skars, piemēram, ļoti daudzus zemniekus.

 

Viedokļi

Andris Gobiņš, “Eiropas kustības Latvijā” prezidents: “Eiropas Pilsoņu gads ir laba iespēja panākt uzlabojumus dažādās sabiedrībai svarīgās jomās. Pirmkārt, tas var dot svarīgu atspēriena punktu dialogam starp lēmumu pieņēmējiem un sabiedrību. Lai politiķi izvairītos no kļūdām, plašāk jārunā ar sabiedrību un ekspertiem pirms lēmumu pieņemšanas un vairāk jāieklausās sabiedrības vajadzībās un interesēs. Otrkārt, tam būtu jābūt gadam, kurā stiprinās piederības izjūta Eiropai un kopības un solidaritātes sajūta, dodot pretsparu ekstrēmistiem dažādās Eiropas valstīs. Treškārt, plānots arī pievērst pastiprinātu uzmanību informācijai par tiesībām, kas saistītas ar Eiropas pilsonību, un dažādu diskriminācijas formu novēršanai. Atgādinu, ka pirms 20 gadiem iedibinātā Eiropas pilsonība nāk papildus katras valsts nacionālai pilsonībai, tā saistās ar tām tiesībām un atbildību, kas tiešā veidā attiecas uz ES, tostarp Eiropas Parlamenta vēlēšanām, pārvietošanās un dzīvesvietas brīvību, tiesībām uz labu pārvaldību un tamlīdzīgi.”

 

Dace Akule, centra “Providus” pētniece: “Eiropas pilsoņu gads var būt laba iespēja, lai mēs nopietnāk pavērtētu, cik vienlīdzīgas iespējas ir Eiropas Savienības pilsoņiem neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī viņi dzīvo, un kā šīs iespējas uzlabot. Runa ir gan par indivīda tiesībām būt mobilam un šķēršļu mazināšanu, kas mobilitāti ierobežo, piemēram, birokrātija, pārreģistrējot automašīnu, kas agrāk pierakstīta citā dalībvalstī, gan patērētāju tiesībām, iepērkoties internetā vai ceļojot, gan pilsoņa kā vēlētāja tiesībām – dažās dalībvalstīs cilvēkam tiek atņemtas tiesības piedalīties savas valsts vēlēšanās, ja viņš ilgāku laiku dzīvo kādā citā dalībvalstī. Gan ES institūcijām, gan dalībvalstīm šis gads būtu jāizmanto, lai pastiprināti strādātu un panāktu, ka pilsoņi zina par savām tiesībām un vairāk tās izmanto. Tas var būt īpaši svarīgi tieši tādām valstīm kā Latvija, kuras daļa iedzīvotāju ir mobili – dzīvo citā ES valstī.”

 

Enda Kenijs, ES prezidējošās valsts Īrijas premjerministrs: “Šis ir Eiropas Pilsoņu gads, kad cilvēkiem būtu svarīgi redzēt, ka līderi tiešām pieņem lēmumus un ved Eiropas Savienību laukā no krīzes. Cilvēkiem ir pilnas tiesības vaicāt, vai mēs varam no šīs krīzes virzīties tālāk.”

 

Fakti

Eiropas Pilsoņu gads sakrīt ar Māstrih-tas līguma stāšanās spēkā un ES pilsonības ieviešanas 20. gadadienu. Šim gadam paredzētais budžets – viens miljons eiro.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+