Protestētāji otrdien ar plakātu “Cake not hate” (vārdu spēle ar komatiem “Kūka ne naids”, pēc analoģijas ar “Sodīt nedrīkst apžēlot”) pie britu premjera rezidences.
Protestētāji otrdien ar plakātu “Cake not hate” (vārdu spēle ar komatiem “Kūka ne naids”, pēc analoģijas ar “Sodīt nedrīkst apžēlot”) pie britu premjera rezidences.
Foto – REUTERS/LETA

Attālināsies, nebūvējot sienu 0

Šķiet, beidzot ir parādījusies nojausma par to, kāds tirdzniecības līgums ir sagaidāms starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību pēc breksita.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

“Ir tikai viens ēdiens Eiropas Savienības pēcbreksita attiecību ēdienkartē – tas ir brīvās tirdzniecības līgums ar 0 tarifiem, kas attiecas uz visām precēm un, iespējams, arī pakalpojumiem, taču līdz zināmai robežai,” raksta “Politico”. Taču atviegloti nopūsties vēl ir pāragri, jo – kā jau pierasts – domstarpību joprojām ir daudz.

 

Uzmetumā Sitija nav pieminēta

Trešdien ES Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks nāca klajā ar dokumenta uzmetumu, kas paredz iespējami tuvu sadarbību ar Apvienoto Karalisti pēc breksita, taču brīvās tirdzniecības līgums ir pretrunā Londonas vēlmei izstāties no vienotā tirgus un muitas savienības. Šis uzmetums nepiemin finanšu pakalpojumus, ko savukārt AK vēlas iekļaut nākotnes sadarbības līgumā, jo Londonā atrodas lielākais pasaules finanšu centrs – Londonas Sitija, kuras dienas apgrozījums ir 2,5 triljoni mārciņu, ja salīdzinām ar Latviju, tad tie ir 312 gadu budžeti. Londonas Sitija ir administratīvais rajons, līdzīgi kā Rīgā, piemēram, Centra rajons. Sitija aizņem nieka 2,9 kvadrātkilometrus, tajā dzīvo knapi 10 000 iedzīvotāju, taču katru dienu uz darbu dodas ap pusmiljonu. Sitijā jeb, kā angliski to dēvē, vienkārši The City ir koncentrēti finanšu pakalpojumi tādos apjomos, ka Angliju pat mēdz dēvēt par Eiropas Savienības galveno baņķieri, tādēļ vienošanās par finanšu pakalpojumiem tirdzniecības līgumā ir svarīga abām pusēm.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Breksits nozīmē attālināšanos vienam no otra, bet mēs negribam savā starpā uzcelt sienu,” tā Donalds Tusks komentēja vadlīniju uzmetumu. Šis plāns ir jāapstiprina visām 27 ES valstīm 22. marta samitā Briselē, lai vēlāk kļūtu par pamatu sarunās ar AK. Abas puses vēlas panākt skaidrību par attiecībām nākotnē līdz rudenim, lai parlamentiem būtu pietiekami daudz laika to apstiprināt līdz pat breksitam 2019. gada marta beigās.

Neļauj izlasīt ķiršus

Dokumenta uzmetumā teikts, ka esošās ES kuģu nozveju kvotas AK ūdeņos paliks spēkā, tāpat tiek noteikti limiti, cik tālu brīvās tirdzniecības līgums pakalpojumu jomā var sniegties, un tam ir jāiekļauj noteikumi par personu brīvu pārvietošanos. Četras vienotā tirgus pamatbrīvības – brīva preču kustība, pakalpojumi, nauda un cilvēki – ir nedalāmi, un nav iedomājama “krējuma nosmelšana” jeb, tieši tulkojot no angļu valodas, “ķiršu izlasīšana”, kas nozīmē, ka nevar izvēlēties tikai to, kas labāk patīk, skatoties katru sektoru atsevišķi, jo tas apdraud vienotā tirgus funkcionēšanu.

EK vēlas sākt darbu pie brīvās tirdzniecības līguma, taču “šāds līgums nevar piedāvāt to pašu, ko piedāvā piederība blokam, un nevar līdzināties dalībai vienotajā tirgū vai daļai no tā”. Tikmēr britu valsts kases kanclers Filips Hamonds aicina iekļaut finansiālos pakalpojumus nākotnes tirdzniecības līgumā. Mišels Barnjē ir skeptisks, taču Hamonds atgādina, ka līdzīgas sarunas jau ir notikušas par tirdzniecības līgumiem ar ASV un Kanādu, pie tam tas ir gan ES, gan AK interesēs.

Finanšu pakalpojumi dokumenta uzmetumā nav minēti vispār, taču ir pieminēts aviotransports, jo ir būtiski saglabāt savienojumus starp AK un ES, ir pieminēta sadarbības turpināšana izglītības, pētniecības un kultūras programmās. EK vēlas turpināt sadarboties drošības, aizsardzības, policijas un tiesiskās palīdzības jomās. Vadlīniju uzmetums ir ļoti līdzīgs līgumiem ar valstīm, kas tikai grasās iestāties ES, taču šoreiz līgums noteiks parametrus, pēc kādiem notiks pirmā izstāšanās no ES. Londona uzstāj, ka lielākā daļa jautājumu jāapspriež jau pirms izstāšanās, taču ES likumi nosaka, ka tirdzniecības līgums var tikt noslēgts tikai tad, kad AK kļūs par trešo valsti.

Reklāma
Reklāma

“Dubulta krējuma nosmelšana”

Savā runā, kas nodēvēta par trešo svarīgāko premjeres darbības laikā, Terēza Meja pagājušajā piektdienā atklāti atzina, ka breksits radīs negatīvas sekas abās pusēs. ES šo runu nodēvēja par “dubultu krējuma nosmelšanu”, Mejai pieprasot vairākas priekšrocības, kādas ir bloka dalībvalstīm, kopā ar priekšrocībām, kādas ES ir ar trešajām valstīm.

Interesanti, ka britu televīzija “Channel 4” sižetā par Mejas runu pamanījās veselas divas reizes parādīt Latvijas vēstnieci Apvienotajā Karalistē Baibu Braži. Pirmo reizi vēstnieci varēja redzēt, pie ieejas paņemot pretbreksita demonstrantu “Open Britain” piedāvāto kūciņu, bet otro reizi pēc Mejas runas, atbildot uz korespondenta uzdoto jautājumu, kādas ir viņas domas par “kūciņas paņemšanu un apēšanu” – britu teiciens, kas nozīmē, ka tiek savākti visi iespējamie labumi. Vēstniece atjokoja, ka viņa taču esot paņēmusi kūciņu no “Open Britain” un to apēdusi, “Channel 4” korespondentam piebilstot, ka atbilde bijusi ļoti diplomātiska.

Runā tika pieminēta Īrijas un Ziemeļīrijas robeža, izslēdzot muitas savienību starp AK un ES, jo tādā gadījumā tiktu ierobežotas AK spējas patstāvīgi noteikt tarifus tirdzniecībai ar valstīm ārpus ES, bet Īrijas robežas jautājums varētu tikt risināts ar tehnoloģijām, uzticamām tirdzniecības shēmām u. c, izvairoties no “cietās robežas” uzstādīšanas.

Jāatgādina, ka Terēza Meja pirms referenduma aģitēja par palikšanu ES, viņa arī daudzkārt intervijās ir atteikusies atbildēt uz jautājumu, vai šobrīd ir par breksitu vai pret, tādēļ breksita piekritējiem ir pamatotas aizdomas, ka Meja patiesībā ir ES pusē, un breksitu nevēlas vispār. Lai nu kā, runas galvenā domā bija pavisam vienkārša – Meja ir gatava mīkstināt breksitu jebkādā viņai iespējamā veidā, ja vien tiek ievērots valdības dotais solījums saglabāt “kontroli pār mūsu robežām, likumiem un naudu”.