Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzējs un kādreizējais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve
Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzējs un kādreizējais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve
Foto: LETA

Iznāk, ka valsts dod signālu – latviešu valoda nav jāmācās, jums ir kanāls krievu valodā 43

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atbalstījusi ieceri izveidot jaunu krievu valodā raidošu sabiedriskās televīzijas kanālu. Pagaidām maz runāts par izmaksām, taču arī idejiskais vēstījums ir diskutabls. Kā šis kanāls ietekmētu Latvijas sabiedrību? Vai nepieaugs krievu valodas ietekme un faktiski netiks stiprināta divkopienu valsts veidošanās?

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Iepriekš diskusijās par medijiem un Krievijas informatīvo agresiju šāds īpašs krievu valodā raidošs sabiedriskā medija kanāls ticis minēts kā viens no pretlīdzekļiem Krievijas propagandai. Tagad idejas lobētāji ir panākuši NEPLP atbalstu, taču vairāku eks­pertu vērtējumā kanāla veidošana nebūs “burvju nūjiņa”, kas atrisinās integrācijas un sabiedrības informēšanas problēmas valstī. “Uz krievu valodā raidoša kanāla izveidi lūkojos negatīvi. Mēs dzīvojam Latvijā, un Latvijas sabiedriskajiem medijiem jārūpējas par latviešu valodas vidi,” uzskata Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzējs un kādreizējais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve. Viņš piebilst, ka Latvija ir vienīgā valsts, kurā var attīstīties latviešu valoda un šāda kanāla veidošanas iecerē saskata pat daļēji pret­valstisku rīcību. Sanāktu, ka valsts dod signālu – latviešu valoda nav jāmācās, jums ir kanāls krievu valodā. “Ja Latvijā tiks veidots kanāls krievu valodā, tas attālinās mazākumtautību pārstāvjus no latviešu valodas. Mums esošajos sabiedriskajos medijos jāveido tik kvalitatīvi un interesanti raidījumi, lai piesaistītu mazākumtautību skatītājus,” uzsver R. Tjarve. Tāpat viņš uzskata, ka kanāla veidošana notiek “ķeksīša pēc”, lai formāli risinātu sabiedrības saliedētības jautājumus, turklāt šāda kanāla iespējamā veidošana būtu izšķērdība. Stāšanās pretim Krievijas informatīvajai telpai ar šādu kanālu būtu kā Dāvidam bez lingas stāties pretī Goliātam. “Krievija vairākus miljonus dolāru dienā iztērē saviem kanāliem. Ja tagad tiktu veidots kanāls, kas raidītu krievu valodā, tad spēku samērs nebūtu savietojams,” kritisks ir R. Tjarve. Viņš ar ironiju skaidro, ka lētāk būtu nopirkt reklāmas laiku Krievijas Pirmajā kanālā pēc programmas “Laiks” un tajā iekļaut ziņu raidījumu no Latvijas puses. Tomēr labākais risinājums, pēc viņa domām, ir attīstīt jau esošos raidījumus krievu valodā LTV7 un ieguldīt darbu latviešu valodas oriģinālraidījumu izstrādē un kvalitātes uzlabošanā.

Politoloģijas profesore Ilga Kreituse ir līdzīgās domās – viņa uzskata, ka krievu kanāla veidošana sabiedriskajā televīzijā ir pretrunā tam, lai vide Latvijā būtu latviskāka un vairāk cilvēku apgūtu latviešu valodu. “Man šķiet dīvaini, ka Mārtiņa Sirmā raidījums par ēdieniem bija jātulko krievu valodā, labāks risinājums būtu bijis to subtitrēt krievu valodā,” teic politoloģe. Pēc viņas domām, krievu kanāla veidošana ir sabiedrību saliedējošu darbību imitācija un mēģinājumi to stutēt. “Tas ir Dimanta jājiens stikla kalnā ar zelta zirgu, taču princesīte paliks kalnā,” saka I. Kreituse.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jautāju politoloģei, vai, viņasprāt, šo ideju atbalsta arī politiskās aprindas, uz ko viņa atbildēja, ka Latvijas politiķi, visticamāk, esot vadījušies Eiropas Savienības pēdējā laika vēlmju iespaidā. Tur ir pieaudzis satraukums par informatīvās telpas aizsardzību. “Te nav tik daudz runa par pārpratumu, bet gan par veco domāšanu, kas palikusi no padomju laikiem, kad bija jāizdabā Maskavai. Tagad nošķaudās Brisele, un domājam, ka jāārstē iesnas. Šeit efektīvāk būtu vērsties pie Briseles un pieprasīt, lai tiek veidots ES mēroga krievu valodas kanāls, bet par ES naudu, tad lieta būtu pavisam citāda,” teic I. Kreituse. Viņa uzskata, ka krievu valodas satura Latvijas sabiedriskajos medijos ir pietiekami – kaut vai interesanta krievu mentalitātei paredzēta rīta programma LTV7 un diskusiju raidījumi, piemēram, “Punkti uz i”, kurus viņa ar interesi skatās. Politoloģe retoriski jautā: vai tad mums jau pašlaik nav krievu valodas kanāls LTV7 veidolā?

Kanāla izveides atbalstītāji saskata lielāku iespēju sabiedriskajos procesos iesaistīt Latvijas krievvalodīgos un apelē pie tā, ka tas līdz šim darīts maz. Rīgas Stradiņa universitātes komunikācijas zinātnes profesors Sergejs Kruks kanāla izveidi atbalsta. “Jo vairāk iespēju iegūt informāciju, jo labāk. Problēma Latvijā ir tajā, ka krievi nav laisti publiskajā sfērā. Latvieši bieži nesauc uz saviem raidījumiem krievus,” skaidro profesors. Viņš uzskata, ka ir būtiski, lai publiskā sfēra Latvijā būtu atvērta krieviem – nevis lai latvieši viņu vietā pasaka krievu viedokli, bet krievi paši var izteikties par sev būtiskiem jautājumiem un problēmām. “Integrācija nav spriedelēšana no kanceles, bet tā notiek, kad tev iedod lāpstu un saka – ej un dari, lai cilvēki būtu iesaistīti pilsoniskās sabiedrības procesos. Šeit neder tukša spriešana par vērtībām un simboliem,” domā S. Kruks.