Latvijā
Sabiedrība

Maksājam dubultā un “ierāda vietu” ministram. “LA” nedēļas apskats 16

Foto- LETA, kolāža – la.lv

Izgāšanās. Pašvaldības “ierāda vietu” ministram 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) aizvadītajā nedēļā atcēla pats savus iepriekš pieņemtos rīkojumus, ar kuriem bija apturējis vairāku domju lēmumus par komiteju sastāvu. Līdz ar to ministrs faktiski piekāpies pašvaldībām, tādējādi faktiski atzīstot, ka viņam nav tiesību jaukties vietvaru lēmumos par komiteju izveidi.

Pēdējā gada laikā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam saasinājušās attiecības ar vairākām pašvaldībām. Konflikta būtība vienkāršos vārdos ir šāda. Likums “Par pašvaldībām” diezgan nekonkrētā tekstā nosaka, ka pašvaldībām komiteju sastāvs jāveido iespēju robežās proporcionāls politiskajam vietu sadalījumam starp domē ievēlētajām partijām un sarakstiem. Ministra ieskatā, vairākas pašvaldības, tostarp Salaspils, Jūrmala, Ķekava un Lielvārde, ignorējušas šo prasību pēc proporcionalitātes, komitejas izveidojot galvenokārt no pozīcijas pārstāvjiem. Tādēļ viņš izdeva rīkojumus, ar kuriem tika apturēti šo pašvaldību domju lēmumi par pastāvīgo komiteju izveidošanu.

Salaspils šo ministra rīkojumu apstrīdēja tiesā un jau pirms vairākām nedēļām Satversmes tiesa (ST) pieņēma lēmumu atcelt ministra rīkojumu Salaspils sakarā un paziņoja, ka ministrs patiešām nav bijis tiesīgs šādā veidā jaukties pašvaldību lēmumos. Respektējot ST spriedumu, Gerhards aizvadītajā nedēļā atsaucis savus līdzīgus rīkojumus par citu pašvaldību komiteju sastāviem.

Tiesas lēmums uzkurinājis pašvaldību pārstāvjus no “Vienotības”. Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars izteicies, ka Gerhardam būtu jāatmaksā salaspiliešiem par domes darba kavēšanu. Salaspils novada domes deputāts Vitālijs Berezņevs pieprasījis no ministra 2046 eiro kompensāciju par zaudējumiem, kas viņam esot radušies lieguma dēļ piedalīties komiteju sēdēs.

Pašvaldībām gan nevajadzētu pāragri sapriecāties. Tiesas spriedums nenozīmē, ka komiteju sastāvs izveidots atbilstoši likumam, bet tikai to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav īstā institūcija, kam nelikumības jāapkaro. Tādēļ tie deputāti, kuri nav apmierināti ar domes lēmumu par komiteju sastāviem, drīkst vērsties administratīvajā rajona tiesā. Tādēļ tiesāšanās pašvaldībās, iespējams, nemaz nav beigusies.


Cilvēks. Ierastās kārtības jaucēja

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Vispirms izjauca “labo, pierasto kārtību” ar zaļajiem un sarkanajiem taksometriem lidostā, tagad grib izjaukt “tehnoloģiski tik labi atstrādāto sistēmu” automašīnu tehniskajā apskatē – šie divi galvenie pārmetumi Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāju Skaidrīti Ābramu (attēlā) izvirzījuši diskusiju centrā.

Vai tiešām Skaidrītes Ābramas mērķis ir pavērt brīvajam tirgum visus valsts pakalpojumus? Viņa to kategoriski noraida un ikvienam spēj pamatot savu principiālo nostāju. Viņa atstāj tāda cilvēka iespaidu, kurš zina, ko grib panākt, un dara. Nelokāma, argumentēta, precīza. Izlēmīga, nav pieņemama laika stiepšana it kā ar labiem nodomiem.

Kas attiecas uz lidostas taksometriem, viņa attrauc, ka tas bija tiesas, nevis Konkurences padomes lēmums. Par pārējo taksometru ielaišanas kārtību atbildība jāuzņemas Satiksmes ministrijai, kura solīja, ka problēmu patērētājiem nebūšot – iekāpšanas cenas būšot uz mašīnu durvīm. Tā vien izskatās, ka starptautiskā lidosta “Rīga” ar tīšu bezdarbību centās reabilitēt veco kārtību ar divu uzņēmumu taksometriem, nevis pakļaut vienotai kārtībai visus piebraucējus.

Tehniskās apskates tiesību nodošana CSDD akreditētiem autoservisiem ir KP nostāja. Ābramai nav pieņemams, ka “tu pats regulē un kontrolē un pats darbojies šai biznesā”. Jā, apskati veic četri dažādi uzņēmumi, nevis CSDD. Visvairāk “Auteko & Tüv Latvija”, kurā 51% pieder CSDD. Ventspilī apskati veic SIA “Venttests”, kurā puse pieder Ventspils pilsētas pašvaldībai, bet otra – CSDD. Pārējos divos uzņēmumos CSDD pa 20%. Te ir atbilde, kāpēc, piemēram, “NRA” Konkurences padomes priekšlikumu nosauca par “kaitniecisku, atklātu, rupju un CSDD pazemojošu”.

Ābramai nav pieņemams, ka Rīgā tikai Antenas ielā 2 var veikt apskati, kas pieejamību pasliktina. Paskatījos: “Auteko & Tüv Latvija” peļņa pērn 1,3 miljoni eiro, kas kaut ko pasaka par pakalpojuma patiesajām izmaksām. Bet šoferi maksā dubultā: vispirms autoservisam un tad vēlreiz par to pašu apskatē. Arī aizkļūšana un laiks rindā kaut ko maksā. “Tā kā Latvijā auto vidējais vecums ir 13 gadi, desmit gadu periodā tā īpašniekam ir ceturtās augstākās izmaksas Eiropā, bet visaugstākās Baltijā,” sašutusi ir konkurences uzraudze.

“Tikai nezinot, ka var būt labāk, visi ir apmierināti,” viņa secina. Un norāda, ka daudzi arī sociālismā tā uzskatīja. Sistēmai jākļūst draudzīgākai autobraucējiem, grib panākt Ābrama.

Konkurences padome parādījusi dzelteno kartīti CSDD un tās ignorēšanas gadījumā ir gatava uzsākt pārkāpuma lietu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Mācība. Domāt un vērtēt, nevis ticēt

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Pagājušajā nedēļā vienā dienā caur plašsaziņas līdzekļiem sabiedrību sasniedza divas vēstis – politisko partiju reitingi jūlijā, kas uzrādīja dažas partijas popularitātes kāpumu, un sabiedriskās domas aptaujas dati, kas uzrādīja lielu neuzticību (58%) šādiem partiju reitingiem. Turklāt neuzticības rādītājs ir viens no augstākajiem šādu novērojumu veikšanas vēsturē. Abu pētījumu rezultāti nāca no viena avota – pētījumu aģentūras SKDS.

Nav ne jausmas, ko tagad par sava darba jēgu domā cilvēki, kas veic aptaujas un veido partiju reitingus, kā arī tie, kas tos pasūta un apmaksā, un izmanto stratēģiju un kampaņu radīšanā. Taču liekas, ka pēdējo gadu laikā mūsu sabiedrībā apzināti un neapzināti dažādu iemeslu dēļ kultivētā neuzticības spirāle nu ir atdūrusies pašas radītā bezizejā.

Provocējot ļaudis uz it kā ļoti vienkāršu izvēli starp “uzticos” vai “neuzticos” par teju jebkuru institūciju, publisku personu, lietu vai parādību, ir diezgan loģiski saņemt atbildi, ka tikai mazākums kaut kam uzticas. Tas tādēļ, ka cilvēka dabā ir pārdomāt un apšaubīt lietas un ka mēs nemaz nevaram būt tik kategoriski savos spriedumos tā vienkāršā iemesla dēļ, ka dzīvē reti kas ir strikti melns un balts.

Ja cilvēks nespēj uzreiz un droši atbildēt ar kategorisku “uzticos”, tad loģiski, ka viņam sanāk izvēlēties starp “neesmu pilnīgi drošs”, “nezinu”, “neuzticos”. Tālākais jau ir matemātika un gudra politiskā mārketinga jautājums.

Tomēr, ja vien secinājumu, ka paši neuzticamies reitingiem jeb mūsu līdzcilvēku viedoklim un padarītajam darbam, nepievienojam publisko argumentu klāstam par to, ka “viss ir slikti” un “šī valsts ir neizdevusies”, tad no otras puses tā ir arī ļoti laba un veselīga vēsts par mūsu sabiedrības stāvokli.

Tas varētu nozīmēt, ka cilvēki, izdarot demokrātiskā valstī tik svarīgu izvēli kā balsošana vēlēšanās, nevadās pēc partiju popularitātes un ārēja spiediena, bet paši vērtē, domā un pieņem lēmumu par to, ko deleģēt pārstāvēt savas intereses.


Darījums. Tirdzniecības karš beidzies?

ASV vienpusēji 1. jūnijā uzsāktais tirdzniecības karš, sagaidījis ES pretsoļus, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās laikā trešdien tika apturēts. 11 dienu laikā ES no ienaidnieka tirdzniecībā, Trampa vārdiem, kļuvusi par mīlestības partneri. Esošie tērauda un alumīnija tarifi tiks pārskatīti. Jauni tarifi, kas kopā ar esošajiem veidotu 50 miljardus eiro gadā, netiks noteikti. Izdevums “Politico” pat sarēķinājis, ka, pārrēķinot uz katru ES pilsoni, ieguvums būtu 100 hamburgeri gadā, taču patiesībā runa ir par vācu, spāņu, itāļu auto, kas 200 miljardu eiro apmērā tiek eksportēti uz ASV. Un pretī no ASV eiropieši vairāk iepirktu sašķidrināto gāzi, kas mazinātu atkarību no Krievijas gāzes (tas attiektos arī uz Latviju). Kā arī vairāk iepirktu soju, jā, arī ģenētiski modificēto. Džounija Ērnsta, ASV senatora runā par ASV ieguvumu: “Sojas pupiņas ir liels darījums Aiovai.” Turpretī Francijas prezidents Emanuels Makrons tieši lauksaimniecību vēlas atstāt ārpus darījumiem, jo Eiropā ir augstāki pārtikas drošības un vides standarti nekā ASV.

Labs darījums, kaut arī noslēgta līguma nebija. Runājot kara terminoloģijā, noslēgts pamiers, bet miera līgums vēl jāizstrādā. Tā ieskicētie līguma punkti “bez tarifiem, bez barjerām, bez subsīdijām” vēl jāuzraksta un jāparaksta. Un redzot tik dažādas reakcijas no Eiropas Parlamenta politisko partiju grupām un dalībvalstu galvām, jāsaprot, ka ceļš uz “miera līgumu” var gadīties tikpat sarežģīts kā TTIP (ES – ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums), par kuru sarunas tika uzsāktas 2013. gada jūnijā un kas beidzās ar Trampa nākšanu pie varas.

Noslēpums. Zvans no Samoa

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Simtiem cilvēku Latvijā pagājšnedēļ saņēma negaidītus telefona zvanus no dažādām eksotiskām valstīm, piemēram, Samoa, Dienvidsudānas, Somālijas. Bijuši zvani arī no pazīstamākām valstīm – Vācijas, Lietuvas, Baltkrievijas. Ja nu zvana kāds piemirsts radinieks? Nezvana. Jo tas ir jau gana sens krāpniecības mēģinājums, kas aizvadītajā nedēļā notika ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Bet kāpēc krāpnieki zvanījuši tieši jums? Uztraukumam nav pamata tiktāl, ka nav notikusi jūsu datu noplūde no mobilā operatora. Kā ziņo Jaunzēlandes portāls “Newshub”, šo krāpniecības metodi sauc par “Wangiri”. Nosaukums cēlies no japāņu valodas un tiešā tulkojumā nozīmē “viens zvans un tā pārtraukšana”. Telekomunikāciju milzis “Vodafone” norādījis, ka šādos gadījumos krāpniekiem izdevies uzlauzt sistēmu, kas nodrošina starptautisko zvanu izmaksu aprēķināšanu un veikšanu. Krāpniekiem vien atlicis “uz labu laimi” ģenerēt tālruņa numurus, uz tiem zvanīt un uzlauztās sistēmas dēļ bez problēmām iekasēt naudu. Tomēr Latvijā strādājošais telekomunikāciju uzņēmums “Bite” norāda, ka īsti neesot pamata domāt, ka būtu noticis kāds uzbrukums. Drīzāk krāpnieki vienkārši pielietojuši “Wangiri” metodi bez vēl citiem iebrukumiem sistēmās. Ja neatbildat (un pat ja atbildat) nekas ļauns nenotiks, taču, ja mēģināsiet atzvanīt, par pāris sekunžu savienojumu jums draud vairāku eiro liels rēķins, kas aizplūdīs pie krāpniekiem (LTV ziņoja par kādu sievieti, kura bija atzvanījusi uz nepazīstamo numuru, tur atskanējis automātiskais atbildētājs; šī 16 sekunžu garā saruna viņai izmaksājusi 1,70 eiro).

Ko darīt? Pirmkārt, jāatceras apskatīt numuru, kas jums zvana, un jebkuru šaubu gadījumā nedz atbildēt, nedz vēl jo vairāk atzvanīt. Otrkārt, šādus numurus visdrošāk būtu ielikt viedtālruņa “melnajā sarakstā”, kas nemaz neļaus numuram jūs sazvanīt.

Mobilie operatori norāda, ka aktīvi strādā pie šādu numuru bloķēšanas, tomēr rodas šaubas, cik tas ir efektīvi, ņemot vērā, ka katru reizi zvana pavisam cits numurs.

Kas tieši zvana? Tas arī paliks noslēpums.

Autori: Ivars Bušmanis, Sanita Upleja, Raivis Šveicars, Ģirts Zvirbulis

LA.lv