Dabā
Zaļā dzīvošana

Novērtēta Baltijas jūras tīrība. Ko rāda dati?0

Foto: Andris Eglītis

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pasūtījuma ir izstrādāts jūras vides stāvokļa novērtējums.

Novērtējumā, kas veikts pēc 11 kritērijiem, secināts, ka jūrā ūdens kvalitāte atbilst normām un pārtikā lietojamās zivis ir drošas lietošanai uzturā, tomēr cilvēka radīto ietekmju dēļ – jūrā nonākot atkritumiem, piesārņojumam un klimata pārmaiņu ietekmē jūras vides stāvoklis kopumā nav vērtējams kā labs.

Novērtējums sniedz pārskatu par Latvijas jūras ekosistēmas – jūras augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopienu un to dzīves vides kopuma – pašreizējo stāvokli un to ietekmējošajiem faktoriem, kā arī parāda ekosistēmu stāvokļa izmaiņu tendences salīdzinājumā ar iepriekšējo novērtējuma periodu.

Novērtējums arī ietver jūras izmantošanas ekonomisko un sociālo analīzi, kurā aplēsts, ka sabiedrības ieguvumi no Latvijas jūras ūdeņu kvalitātes uzlabošanas līdz labam jūras vides stāvoklim būtu vismaz 6,4 miljoni eiro gadā.

Zivis ir drošas lietošanai cilvēku uzturā, jo pilnībā atbilst pārtikas drošuma prasībām. Tāpat arī ūdens kvalitāte ir laba, lai peldētos jūrā. Tomēr jūras bioloģiskās daudzveidības stāvoklis ir vērtējams negatīvi, ko pamatā ietekmē saimnieciskā darbība.

Piekrastes zivju populācijas un ziemojošo ūdensputnu ekoloģiskais stāvoklis vērtējams kā labs. Tomēr no Latvijai būtiskajiem zivju krājumiem pārskata periodā strauji samazinājusies Austrumbaltijas mencas populācija.

Atsevišķu sugu stāvoklis ir atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem.

Piemēram, pelēko roņu skaits un izplatība vidē ir vērtējama kā laba, bet sugas ekoloģiskais stāvoklis kopumā nav labs, jo pelēko roņu nobarotība un reproduktīvais stāvoklis neatbilst laba stāvokļa kritērijam.

Savukārt pogaino roņu populācijas izplatība vērtējama kā negatīva (piemēram, Rīgas līcī) – klimata pārmaiņu rezultātā ir nepietiekams ledus segas biezums, kas ietekmē pogainā roņa vairošanos un izplatību.

Jūras vides stāvokli visvairāk negatīvi ietekmē ekosistēmas bagātināšanās ar barības vielām (eitrofikācija), kas veicina sistēmas funkcionēšanas līdzsvara izjaukšanu un ietekmē bioloģisko daudzveidību.

Eitrofikāciju veicina augu barības vielu ienese, piemēram, no lauksaimniecības, kā arī nepilnīgi attīrīti notekūdeņi. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo novērtējuma periodu, kas tika veikts par 2007.-2011.gada periodu, ir novērojami uzlabojumi. Vērojamā svešzemju sugu ienākšana var neatgriezeniski ietekmēt Baltijas jūras biotopus.

Novērtējums norāda, ka atkritumu skaits piekrastē vērtējams kā pārāk liels. Procentuāli vislielāko piesārņojumu pludmalē radījuši plastmasas izstrādājumi (51%), tad seko papīra/ kartona izstrādājumi (12%), metāla izstrādājumi (10%) un stikla/ keramikas izstrādājumi (9%).

Tomēr jāapzinās − pat īstenojot pasākumus jūras vides stāvokļa uzlabošanai, izmaiņas Baltijas jūrā notiek lēni, var paiet pat 50 gadi līdz tiks sasniegts vēlamais jūras vides stāvoklis, sacīts ziņojumā.

LA.lv