Egils Līcītis: Rinkēvičs stāv kā robežsargs 20
Jautrais “Novaja volna” festivāla karuselis sen kā beidzies, krievu publikas krējums aizsteidzies no Jūrmalas uz siltākām zemēm, taču turpinās zobu griešana pret ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kāpēc viņam vajadzējis iekļaut “melnajā” sarakstā kā Latvijai nevēlamas personas ievērojamos krievu meistardziedoņus, estrādes zvaigznes Valēriju, Oļegu Gazmanovu un pašu Josifu Kobzonu. Daži kritiķi pārmet Rinkēvičam šo liegumu kā priekšvēlēšanu kampaņas triku, bet nesaudzīgākie droši vien gribētu ministru samalt radioaktīvajos putekļos un saberzt miltos, kā viņš tā iekaitējis Krievijai.
Jāatzīst, ka neviens cits nenodarbojas sekmīgāk “Vienotības” reitingu celšanā par Krievijas prezidentu Vladimiru Vladimiroviču Putinu. Būvēdams “krievu pasauli”, vezdams agresīvu imperiālistiski šovinistisku politiku, kaimiņvalsts līderis saliedē latvisko elektorātu ciešā lokā ap nacionālajām partijām – cik nu tās pašas ir nacionāli noskaņotas. Otrkārt, Edgars Rinkēvičs ir diezgan muzikāls cilvēks, ar izkoptu estēta gaumi, un, lai gan Kobzonam, protams, ir apbrīnotāji un pielūdzējas, ne visi viņu ieskaita augstās mākslas “premium” klases solistu kārtā. Treškārt, ārlietu ministra viens no uzdevumiem ir augstu turēt savas valsts prestižu, un par to mēs viņam maksājam mēnešalgu. Viņa nolemtais ir pilnīgi pareiza rīcība, paužot attieksmi pret redzamiem Putina politikas slavinātājiem, un nevis kāds tintes traips citādi tīrajā Rinkēviča biogrāfijā.
Mēdz uzdot jautājumu – ko gan Rinkēvičs panāca, vērsdamies pret trim “māksliniekiem”, vai nebija citi, kaitīgāki un parazitējošāki “kukaiņi”, kurus nelaist pār Latvijas robežu? Uzreiz pēc lēmuma sekoja “sliktajam” Latvijas ārlietu ministram speciālveltījums Krievijas TV pārraidē. “Apbižotie” dziedātāji studijā izsūdzēja sev nodarīto postu un bēdas, kā viņus publika dikten gaidījusi uz “Novaja volna” skatuves dēļiem, bet Rinkēviča humora izjūtas trūkuma dēļ nācies piedzīvot vilšanos. Un te, lūk, arī ārlietu ministra ieņemtās nostājas sekas – lai kādā histērijā krita trīs izraidītās lakstīgalas, no Dzintaru koncertzāles skatuves simtiem Latvijā ielaisto dziedātāju, komiķu un konferansjē, kuri visu vasaru uzstājās Jūrmalā, ne ar vienu asu vai nelaipnu vārdu neaizskāra ne Latviju, ne latviešu pašcieņu. Viņi nospēlēja vai izrādīja numurus, bet neriskēja vis nonākt melnajā, nelūgto viesu sarakstā. Atcerēsimies, ka citugad nereti bija šādi aizskārumi un jociņi – pāri mēra sajūtai, bet nu visi bija kļuvuši ļoti uzvedīgi, kā pieklājības ABC skolu absolvējuši.
Ārlietu ministrs paskaidrojis, ka pagaidām “melnais saraksts” ir slēgts, viņš nerīkos raganu medības, tvarstot proputinisko uzskatu paudējus vai klajus propagandistus. Taču droši vien īpašiem eksemplāriem joprojām ir iespējams izpelnīties Rinkēviča uzmanību un pārbaudīt viņa pacietību, un tad iebraucēju mežu patīrīs no stipri bojātiem kokiem.
Pašreizējos apstākļos ne tikai ministra amatā esošam vīram, bet katram kultūras vai mākslas darbiniekam, sabiedrībā atzītām autoritātēm un pavisam vienkāršiem ļaudīm ir iespējams savureiz parādīt attieksmi, ko mēs šeit domājam un kā reaģējam uz Kremļa ieņemto pozīciju. Tā nemaz neizskatās tik debeszila un morālās skaidrības pārņemta, kā dažiem gribētos attēlot.
