Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
23. augusts, 2012
Drukāt

Attīrīs vispiesārņotākās vietas valstī


Foto-Rūta LipskaFoto-Rūta Lipska

Piecu vietu attīrīšanas izmaksas ir 53 milj. latu, no tām lielāko daļu sedz ES fondi


 

Līdz 2015. gadam tiks attīrītas vairākas vispiesārņotākās vietas Latvijā. Dažās no tām – Inčukalnā un Jelgavā – darbi jau iesākti, bet citās vēl tikai notiek gatavošanās. To kopējās izmaksas ir 53,119 miljoni latu, no tiem 9,5 miljoni ir valsts budžeta līdzekļi.

Par visvairāk piesārņotām vietām Latvijā politikas dokumentos atzītas: Inčukalna sērskābā gudrona dīķi, Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve, Liepājas Karostas kanāls, Jelgavas šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve “Kosmoss”, Rumbulas bijušās lidostas teritorija, kā arī Jaunmīlgrāvja un Sarkandaugavas piesārņotās teritorijas.

23aug_piesarnojums_8“Tajās piesārņojums ir tik liels, ka pats neattīrīsies, un tāpēc ir jāveic to attīrīšana – sanācija, citādi šis piesārņojums var radīt draudus iedzīvotāju veselībai un izplatīties vēl tālāk apkārtējā vidē, piesārņojot upes, jūru, gruntsūdeņus,” darbu nepieciešamību pamato Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Projektu uzraudzības departamenta direktors Edgars Kalbergs.

Diemžēl šo vietu piesārņotāju vairs pie atbildības saukt nevar, lielākā daļa piesārņojuma ir radīta PSRS laikā, tāpēc Latvijas valsts, Rīgas dome, Sarkandaugavas vai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde (SEZ) Karostas gadījumā ar ievērojamu ES fondu atbalstu sedz šīs izmaksas. “Visa piešķirtā nauda ir jāizlieto un darbi jāpabeidz līdz 2015. gadam. Un labā ziņa ir tā, ka citas tik lielas piesārņotas vietas Latvijā nav, šīs ir lielākās,” piebilst E. Kalbergs. Tātad nākamo vietu attīrīšana tik daudz vairs neizmaksās.

 

Ar sienu 
norobežots uzkalns

Pavisam nesen Jelgavas šķidro bīstamo atkritumu izgāztuvi “Kosmoss” veidoja vairāki ķimikālijām pildīti dīķi, bet tagad tā izskatās kā paliels apgāztas bļodas formas aptuveni sešus hektārus liels kalniņš – te visas šķidrās un bīstamās ķīmiskās vielas ir sajauktas ar būvgružiem, veidojot cik iespējams vienveidīgu masu, tad tie ir apklāti ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, māla slāni un grunti virspusē. Šai teritorijai apkārt ir rievota siena, kas iedziļināta 6 metru dziļumā, kur sākas māla slānis. Izolējošajai sienai abās pusēs izrakti grāvji, kuros tiks savākts un kontrolēts lietus ūdens.

Šāda tehnoloģija, nevis šķidruma izsmelšana un izvešana, izvēlēta, jo šeit tuvu zemes virskārtai ir ūdensnecaurlaidīgs māla slānis, kas kopā ar rievsienu veido noslēgtu atkritumu glabātavu, skaidro vietas izpētē iesaistītā uzņēmuma SIA “Geo Consultants” projektu vadītājs Māris Bremšs.

Darbus veic SIA “RTS Infra Construction”. Uzņēmuma pārstāvis Andris Circenis stāsta: “Līdz septembra beigām darbi jāpabeidz. Vēl tikai izgāztuves teritorija jāapklāj ar grunti un jāuztaisa žogs pa perimetru.” Tā būs pirmā vēsturiski piesārņotā vieta, pie kuras sanācijas darbi tiks pabeigti, novēršot tālāku gruntsūdeņu piesārņojumu. Kopējās izmaksas ir 5,56 miljoni latu, no tiem lielākā daļa jeb 3,89 miljoni ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), bet pārējais – valsts finansējums.

Diemžēl gruntsūdeņu piesārņojums paliek. Pazemes ūdeņi ap izgāztuvi ir piesārņoti 24 hektāru platībā, jo īpaši tieši ap to. Tur piesārņojuma līmenis ar smagajiem metāliem (hromu, cinku, niķeli), kā arī ķīmiskā skābekļa patēriņš ir tik liels, ka pārsniedz valdības noteikumos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteikto stipra ūdens piesārņojuma robežu un apdraud cilvēku veselību un vidi. Tāpēc vietējie iedzīvotāji no akām ūdeni izmantot uzturā nevar un šeit gandrīz visām mājām ir centralizētā ūdens apgāde. “Taču, tā kā eksperti neierosināja speciālu apkārtējo gruntsūdeņu attīrīšanu, acīmredzot uzskatīja, ka daba pati spēs attīrīties no piesārņojuma,” skaidro Valsts vides dienesta Administratīvā departamenta direktors Didzis Lībietis, norādot, ka vissvarīgāk ir tas, ka dabā vairs nenonāks jauns piesārņojums.

 

sarni2_RLipska_8

 

Tecina bērzu sulas

Dodoties apskatīt Jelgavas izgāztuvē paveikto, pa ceļam satieku vietējo iedzīvotāju Lieni Helfriču (attēlā). Viņa no veterinārmedicīnas studijām zinot par smago metālu ietekmi uz organismu un atzīst, ka, dzīvojot nepilnu kilometru no izgāztuves, neatļaujas lasīt tējzāles savas mājas tuvumā un, audzējot dārzeņus un augļus, apakšā klāj plēvi, lai tie neuzsūktu gruntsūdeni, jo tā līmenis te esot augsts. Esot gan kaimiņi, kas turpat no bērziem sulas tecinot un nemaz neuztraucoties par piesārņojumu. Oficiālu informāciju par gruntsūdeņu piesārņojumu viņa neesot saņēmusi, tikai atradusi internetā. Viņa atzīst, ka būtu ļoti nepieciešama informācija par to, ko var droši darīt un ko labāk ne. Liene gribētu zināt arī, kas konkrēti paveikts izgāztuvē un kā tas ietekmēs iedzīvotājus nākotnē.

Tikmēr cits vietējais iedzīvotājs Viktors Jermiļins, lai gan akas ūdeni nelieto, neuztraucoties ēd augļus un dārzeņus no sava dārza un ir neapmierināts ar transporta kustības intensitāti uz šaurā 5. līnijas ceļa izgāztuves sanācijas laikā. Turklāt viņš netic, ka pēc darbu pabeigšanas izgāztuvē piesārņojums no turienes apkārtējā vidē vairs nenonāks, izmantotās tehnoloģijas viņam liekas nepiemērotas. Tomēr izgāztuves sanācijas darbiem vajadzētu būt nopietnam solim ceļā uz to, lai iedzīvotāji dzīvotu tīrā vidē.

 

Inčukalna dīķi 
un Karostas kanāls

Otra vēsturiski piesārņota vieta, kur pašlaik norit attīrīšanas darbi, ir Inčukalna gudrona (naftas produktu un sērskābes maisījums) dīķi. Tur ir izbūvēti pievedceļi, attīrīšanas iekārtas un sākta dienvidu gudrona dīķa izsmelšana, stāsta E. Kalbergs. Šeit darbu apjoms ir milzīgs – jāizsmeļ 30 tūkstoši m3 gudrona, tas jāsamaisa ar degmaisījumu un jāsadedzina a/s “Brocēni” klinkera krāsnīs. Tā kā daļa piesārņojuma ir iesūkusies gruntī pat 70 – 90 metru dziļumā, ir arī jāekskavē 15 tūkstoši m3 gudrona un smilts maisījuma, kā arī 7051 m3 grunts. No ziemeļu dīķa piesārņojums jau ir nonācis artēziskajos ūdeņos un nākotnē varētu nonākt līdz Gaujai, tāpēc ir paredzēta 108 tūkstoši m3 piesārņotu pazemes ūdeņu atsūknēšana un attīrīšana.

Šīs piesārņotās vietas attīrīšanas kopējas izmaksas ir 20,3 miljoni latu, no tiem ERAF līdzekļi – 14,2 miljoni, valsts budžeta finansējums – 6,1 miljons latu.

Liepājas ostas Karostas kanālā tikuši novadīti neattīrīti notekūdeņi, īpaši PSRS laikā, kad tā bija slēgta militārā zona, un tas veicinājis smagu metālu nogulsnēšanos plašā teritorijā, kas savukārt varētu izraisīt Baltijas jūras piesārņošanu. Tāpēc jau tuvākajā laikā ir plānots izsmelt šīs piesārņotās dūņas – nogulumus 780 tūkstošu m2 platībā, nogādājot tos kanāla austrumu galā un droši iekapsulējot. Liepājas SEZ pārvalde pašlaik ir izsludinājusi iepirkumu procedūru par vēsturiski piesārņotas vietas – Liepājas ostas Karostas kanāla – attīrīšanu. Kad būs noskaidrots uzvarētājs, varēs sākties attīrīšanas darbi.

Karostas kanāla attīrīšanas kopējās izmaksas ir 13,09 miljoni lati, no tām 11,07 miljonus latu finansē Kohēzijas fonds, bet atlikušo daļu sedz – Liepājas SEZ pārvalde.

 

Visbīstamāko 
vielu kokteilis

Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves attīrīšanas projekts tagad ir apstiprināts, un darbi reāli teritorijā ar nosaukumu “Ekolauks” sāksies nākamgad, stāsta E. Kalbergs. “Šeit ir sagāztas visindīgākās, visbīstamākās vielas – hlorīdi, pirīdi un citas,” tā izgāztuvi raksturo D. Lībietis, “tāpēc šajā vietā esošie dīķi ir jāizsmeļ un to saturs vai nu jādedzina, vai droši jāapglabā.”

Vietas izpēti veica uzņēmums SIA “Geo Consultants”. Šā projekta vadītājs Māris Bremšs skaidro, ka Olainē vairāki dīķi ir izvietoti teritorijā, kas pārsniedz 10 hektārus. No tiem vispirms tiks atsūknēts un attīrīts virsējais slānis, tad pārējais. Te būs jāizsmeļ nepilni divi tūkstoši tonnu šķidro atkritumu, 2700 tonnas cieto un 130 tonnas dūņu. Tā tiks novērsta tālāka piesārņojuma iespēja. Arī šeit piesārņojums ir nokļuvis gruntsūdeņos un ir ieplānota to attīrīšana izgāztuves teritorijā. Darbu izmaksas: ES fondu līdzekļi – 4,123 miljoni latu, bet Valsts budžeta nauda – 1,767 miljoni.

 

Sārņots 100 gadus

Sarkandaugavā, Rīgas Brīvostas teritorijā, ir plānoti attīrīšanas darbi piecos objektos aptuveni 77 tūkstošu m2 platībā, un to mērķis ir uzlabot gruntsūdens, virszemes ūdens, kā arī augsnes un grunts kvalitāti, novēršot piesārņojuma nokļūšanu Daugavā un Baltijas jūrā, kas varētu negatīvi ietekmēt arī piekrastes dabas parka teritorijas – Mangaļu un Mīlestības salas. Šīs teritorijas piesārņošana ar naftas produktiem turpinājusies vairāk nekā simts gadus. No kopējām izmaksām – 8,2 miljoniem latu – lielāko daļu sedz Šveices valdība, bet 1,2 miljonus piešķirs Rīgas dome. Attīrīšanu plānots pabeigt līdz 2017. gadam.

Rumbulā bijušā lidlauka teritorijā tagad ir ap 150 – 170 dažādu īpašnieku, nav iespēja viņus apvienot un šo teritoriju attīrīt, skaidro E. Kalbergs, principā viņiem tas būtu jādara pašiem. Tomēr daļēja šīs teritorijas attīrīšana ar Rīgas domes un Vides aizsardzības fonda finansējumu ir veikta.

Ar šo valstī visvairāk piesārņoto teritoriju attīrīšanu darbi neapstāsies. “Arī nākamajā plānošanas periodā (2014. – 2020. gads) esam iezīmējuši, ka vēsturiski piesārņotām vietām tiks dota nauda,” stāsta E. Kalbergs. “Taču šobrīd vēl nav konkrēti projekti un vietas, arī naudas apjoms nav zināms, bet mēs turpināsim attīrīt, veikt sanāciju.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+