Lasītāju viedokļi

Vai Latvijas tiesu sistēmā vajadzīga nopietna attīrīšanās?2

Foto – LETA

Uģis Zeltiņš, zvērināts advokāts (“Raidla Lejiņš & Norcous”): “Atbilde ir apstiprinoša. Attīrīšanās process jau notiek, bet tas ir pārāk lēns. Situācija ir labāka, nekā tā bija 90. gados. Es domāju, ka visi, kas regulāri strādā ar tiesām, zina, ka mēdz būt nolēmumi, kurus profesionāli izskaidrot ir grūti. Tie ir nolēmumi, kas rada nopietnas šaubas par to, vai tas domu un intelektuālais process, kas ir noticis, prasot motivāciju, ir bijis pamatots ar juridiskiem apsvērumiem, nevis ar kaut ko krietni aizdomīgāku.”

 

Guna Kaminska, zvērināta advokāte (“Dzanuškāns & Partneri”): “Savā 30 gadu ilgajā advokāta praksē neesmu saskārusies ar problēmām, kas liecinātu par nepieciešamību tiesu sistēmai attīrīties. Protams, masu saziņas līdzekļos ir izskanējusi dažāda informācija par tiesu sistēmai piederīgām personām un viņu, iespējams, dažādi vērtējamu rīcību. Taču, atbildot uz uzdoto jautājumu, noteikti nevar runāt par sistemātiskiem gadījumiem, kas ļautu šaubīties par tiesu sistēmu kopumā. Iespējams, ka jāpilnveido tiesu sistēmai piederīgo personu atlases kritēriji, tostarp izvērtējot prasmi nepakļauties ārējai ietekmei, kārdinājumam vai apdraudējumam. Kopumā vēlos norādīt, ka pats termins “attīrīšanās” manī raisa zināmu neticību. Kā to varētu īstenot? Aicināt konkrētajā jomā darbojošās personas nākt un pašām pieteikties vai aicināt kolēģus ziņot par, viņuprāt, cita kolēģa nepieņemamu rīcību?”

 

Aldis Gobzems, zvērināts advokāts: “Varu jums atbildēt – jā, ir. Ja vēlaties, lai nosaucu uzvārdus, tā būtu mana kā advokāta pašnāvība. Bet visiem tie ir zināmi.”

 

Linda Bīriņa, zvērināta advokāte (“BORENIU”): “Būtiski ir uzsvērt, ka pašlaik Latvijā kopumā strādā vairāk nekā 500 tiesnešu, no kuriem absolūtais vairākums savu darbu dara profesionāli un pēc labākās sirdsapziņas. Līdz ar to atsevišķu, iespējams, negodprātīgu personu rīcības dēļ nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus spriedumus par visu tiesu sistēmu. Vienlaikus ikviens šāds gadījums sabiedrībā rada šaubas un vairo neuzticību tiesu varai, tāpēc arī šādus izņēmuma gadījumus noteikti nevar atstāt bez ievērības. Šajā situācijā būtu ļoti svarīgi, ka pati tiesnešu vide demonstrētu stingru pozīciju un neiecietību pret ikvienu gadījumu, kas met ēnu uz visu tiesnešu saimi.”

 

Krista Milberga, zvērināta advokāte: “Pilnīgi noteikti ir nepieciešama daudz lielāka atklātība. Ne tikai tiesnešiem, arī prokuroriem ir jābūt tik drošiem par saviem lēmumiem, ka jāspēj tos skaidrot arī publiski, ja sabiedrībai rodas jautājumi. Katrā ziņā, lai arī Latvija nu jau 24. gadu elpo brīvības gaisu, totalitārajā valsts iekārtā iegūtās iemaņas un prasmes nekur bez pēdām nav pazudušas. Daudzas okupācijas laikā izveidotās koruptīvās saites ir ne tikai saglabājušās, bet pat nostiprinājušās. Tas ir neatkarību atguvušās Latvijas politiskas kļūdas rezultāts. Jo atšķirībā no kaimiņiem igauņiem latvieši izvēlējās nekādā veidā neierobežot Latvijas komunistiskās partijas nomenklatūras un biedru iespējas ieņemt dažādus valsts un pašvaldību amatus, tostarp tiesībaizsardzības iestādēs, ierobežojot tikai kompartijas rīkojumu izpildītājus VDK darbiniekus un ziņotājus. Daudziem kolēģiem mans viedoklis, iespējams, būs nepatīkams, tomēr uzskatu, ka konjunktūras ļaudīm nav vietas brīvas demokrātiskas valsts tiesību sistēmā. No pašu tiesnešu, prokuroru un likumsargu rindām ir jānāk ierosinājumam, kas stiprinās uzticēšanos tiesu varai, t. i., uzstāt, ka amatpersonu deklarāciju publiski pieejama daļa būtu ne tikai par to, cik lieli ir parādi un kādi īpašumi pieder, bet arī – kam parādā un uz kāda likumīga pamata īpašumi ir iegādāti.”

LA.lv