Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
8. janvāris, 2015
Drukāt

Vai Latvijas tiesu sistēmā vajadzīga nopietna attīrīšanās? (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Uģis Zeltiņš, zvērināts advokāts (“Raidla Lejiņš & Norcous”): “Atbilde ir apstiprinoša. Attīrīšanās process jau notiek, bet tas ir pārāk lēns. Situācija ir labāka, nekā tā bija 90. gados. Es domāju, ka visi, kas regulāri strādā ar tiesām, zina, ka mēdz būt nolēmumi, kurus profesionāli izskaidrot ir grūti. Tie ir nolēmumi, kas rada nopietnas šaubas par to, vai tas domu un intelektuālais process, kas ir noticis, prasot motivāciju, ir bijis pamatots ar juridiskiem apsvērumiem, nevis ar kaut ko krietni aizdomīgāku.”

 

Guna Kaminska, zvērināta advokāte (“Dzanuškāns & Partneri”): “Savā 30 gadu ilgajā advokāta praksē neesmu saskārusies ar problēmām, kas liecinātu par nepieciešamību tiesu sistēmai attīrīties. Protams, masu saziņas līdzekļos ir izskanējusi dažāda informācija par tiesu sistēmai piederīgām personām un viņu, iespējams, dažādi vērtējamu rīcību. Taču, atbildot uz uzdoto jautājumu, noteikti nevar runāt par sistemātiskiem gadījumiem, kas ļautu šaubīties par tiesu sistēmu kopumā. Iespējams, ka jāpilnveido tiesu sistēmai piederīgo personu atlases kritēriji, tostarp izvērtējot prasmi nepakļauties ārējai ietekmei, kārdinājumam vai apdraudējumam. Kopumā vēlos norādīt, ka pats termins “attīrīšanās” manī raisa zināmu neticību. Kā to varētu īstenot? Aicināt konkrētajā jomā darbojošās personas nākt un pašām pieteikties vai aicināt kolēģus ziņot par, viņuprāt, cita kolēģa nepieņemamu rīcību?”

 

Aldis Gobzems, zvērināts advokāts: “Varu jums atbildēt – jā, ir. Ja vēlaties, lai nosaucu uzvārdus, tā būtu mana kā advokāta pašnāvība. Bet visiem tie ir zināmi.”

 

Linda Bīriņa, zvērināta advokāte (“BORENIU”): “Būtiski ir uzsvērt, ka pašlaik Latvijā kopumā strādā vairāk nekā 500 tiesnešu, no kuriem absolūtais vairākums savu darbu dara profesionāli un pēc labākās sirdsapziņas. Līdz ar to atsevišķu, iespējams, negodprātīgu personu rīcības dēļ nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus spriedumus par visu tiesu sistēmu. Vienlaikus ikviens šāds gadījums sabiedrībā rada šaubas un vairo neuzticību tiesu varai, tāpēc arī šādus izņēmuma gadījumus noteikti nevar atstāt bez ievērības. Šajā situācijā būtu ļoti svarīgi, ka pati tiesnešu vide demonstrētu stingru pozīciju un neiecietību pret ikvienu gadījumu, kas met ēnu uz visu tiesnešu saimi.”

 

Krista Milberga, zvērināta advokāte: “Pilnīgi noteikti ir nepieciešama daudz lielāka atklātība. Ne tikai tiesnešiem, arī prokuroriem ir jābūt tik drošiem par saviem lēmumiem, ka jāspēj tos skaidrot arī publiski, ja sabiedrībai rodas jautājumi. Katrā ziņā, lai arī Latvija nu jau 24. gadu elpo brīvības gaisu, totalitārajā valsts iekārtā iegūtās iemaņas un prasmes nekur bez pēdām nav pazudušas. Daudzas okupācijas laikā izveidotās koruptīvās saites ir ne tikai saglabājušās, bet pat nostiprinājušās. Tas ir neatkarību atguvušās Latvijas politiskas kļūdas rezultāts. Jo atšķirībā no kaimiņiem igauņiem latvieši izvēlējās nekādā veidā neierobežot Latvijas komunistiskās partijas nomenklatūras un biedru iespējas ieņemt dažādus valsts un pašvaldību amatus, tostarp tiesībaizsardzības iestādēs, ierobežojot tikai kompartijas rīkojumu izpildītājus VDK darbiniekus un ziņotājus. Daudziem kolēģiem mans viedoklis, iespējams, būs nepatīkams, tomēr uzskatu, ka konjunktūras ļaudīm nav vietas brīvas demokrātiskas valsts tiesību sistēmā. No pašu tiesnešu, prokuroru un likumsargu rindām ir jānāk ierosinājumam, kas stiprinās uzticēšanos tiesu varai, t. i., uzstāt, ka amatpersonu deklarāciju publiski pieejama daļa būtu ne tikai par to, cik lieli ir parādi un kādi īpašumi pieder, bet arī – kam parādā un uz kāda likumīga pamata īpašumi ir iegādāti.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Latvijas ziņu portālos notiek raganu medības un nevēlamos viedokļu paudējus norobežo no iespējam paust savu viedokli ! Šai cenzūras sistēmai , kura ir pārmantota no iepriekšēja režīma laikiem , ir ļoti neliela saistība ar akciju – Latvijas portāli pret rupjībām interneta vidē . Pamatā šī ažiotāža ir radīta , lai portālos netiktu pausti viedokļi , kuri nesaskan ar portālu saimnieku uzskatiem . Raksta tēma ? Neesmu kompetents šajos aspektos , bet tā vien liekas , ka šādās aptaujās kāds vēlas izzināt savu aprindu viedokļus , lai vēlāk šos pašus atzinumus pavērstu pret viedokļu paudējiem .
    P.S. Pie sava komentāra varētu piebilst , ka tie portāli , kuri liedz noteiktam cilvēku kontingentam rakstīt komentārus it kā pēc RSU studentu pētniecības projekta rezultātu apkopojuma par agresīvu komentētāju ierobežojumiem paust savu viedokli portālu komentāru slejās , kā pamatā esot izmantoti dažādi spriedzes atslēgu vārdi , es savā komentāra saskaitīju šādus Spriedzes vārdus un sapratu , kāpēc mums šajos portālos liedz izteikt savus viedokļus . Mēs esam agresīvi komentētāji . 🙂 Šie atslēgu vārdi šeit ir – Raganu medības . Nevēlamie viedokļu paudēji . Cenzūras sistēma . Rupjības. Agresīvs komentētājs .Spriedze .
    Pieredzējuši advokāti šo tekstu Jaunos Cenzūras apstākļos uzrakstītu Diplomātiskāk .
    Liekas , ka ar šo , it kā nesaistīto komentāru es esmu savu Domu izklāstījis . 🙂

  2. Es negribu, lai Latvijā sabiedriba tiktu balstīta uz šādu ideoloģiju!:
    “Dubultdoma nozīmē spēju turēt prātā vienā laikā divas pretrunīgas atziņas un abas atzīt par pareizām. Partijas intelektuālis zina, kādā virzienā viņam jāgroza savas atmiņas, tāpēc viņš zina, ka izspēlē joku ar īstenību; bet, lietojot dubultdomu, viņš tajā pašā laikā sevi nomierina, ka īstenībai nav pāri darīts. Šim procesam jābūt apzinīgam, citādi tas netiktu veikts pietiekami precīzi, bet tam jābūt arī neapzinīgam, jo citādi tas radītu vilto­juma un tātad vainas sajūtu. Dubultdoma ir angsoca īstā būtība, partijas galvenais uzde­vums ir lietot apzinātu krāpšanu, paturot nolūka tiešumu, kāds piemīt pilnīgam godīgu­mam. Teikt apzinātus melus, vienlaikus tiem patiesi ticot, aizmirst katru faktu, kas kļuvis neērts, un vēlāk, kad tas atkal ir noderīgi, izvilkt to no aizmirstības tieši tik ilgam laikam, cik vajag, noliegt objektīvo īstenību un reizē paturēt prātā šo īstenību, ko noliedz, – tas viss ir nepieciešami vajadzīgs”.
    [Dž. Orvels. « 1984. »].
    Vai tiešām mēs nekādi nevaram izkāpt no 1984ā?

Draugiem Facebook Twitter Google+