Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
1. jūlijs, 2015
Drukāt

Sola attīstību gan fiziķiem, gan liriķiem. Saruna ar LU nākamo rektoru Indriķi Muižnieku (3)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Paredzams, ka jau šovasar Latvijas Universitātes (LU) rektora krēslā sēdīsies Indriķis Muižnieks, līdzšinējais LU zinātņu prorektors. Sarunā ar “Latvijas Avīzi” viņš stāsta, kā plāno attīstīt LU.

– Vai jums pašam nebija pārsteigums, ka tikāt ievēlēts ar gana lielu balsu pārsvaru? Pirms tam bija runas, ka balsis starp jums un jūsu konkurentu Borzova kungu dalīšoties 50 pret 50, būšot vajadzīga otrā balsošanas kārta.

I. Muižnieks: – Pārāk liels pārsteigums tas man nebija. Jau iepriekš domāju, ka man vajadzētu uzvarēt pirmajā kārtā. Biju gan pārsteigts, kad uzzināju, ka bukmeikeri izsaka prognozes pat par LU rektora ievēlēšanu. Viņi deva septiņi pret trīs manā labā, un apmēram tāds arī bija vēlēšanu rezultāts. Acīmredzot bukmeikeriem bija kāda informācija no LU iekšienes.

– Kas, jūsuprāt, bija panākumu pamatā?

– Visu laiku esmu teicis un palieku pie tā, ka LU ir pamats būt optimistiskai par savu nākotni. Gaiši skatījos gan uz to, kas bijis, gan uz to, kas būs. Savukārt mans oponents, vismaz kā es to uztvēru, organizējās darbībai, kas vērsta uz LU darbības sašaurināšanos, pat tādu kā iekapsulēšanos, skarbu taupības politiku. Tas ir izdzīvošanai, nevis attīstībai.

– Priekšvēlēšanu runā solījāt palielināt studentu skaitu par 2000. Kā tieši to paveiksiet? Tieši studenta skaita krituma dēļ LU vairs nav lielākā augstskola Latvijā, jo Rīgas Tehniskajai universitātei tagad ir vairāk studentu.

– Šobrīd nepaņemam visus studentus, ko varētu. Jārada jaunas studiju programmas – jau tagad tādas top, piemēram, enerģijas taupīšanas, kā arī biotehnoloģiju jomā. Otrs virziens studentu piesaistei – mūžizglītība. Viena daļa no solītajiem 2000 varētu būt ārzemju studenti, tomēr vēlreiz uzsveru: LU pirmkārt paredzēta Latvijas studentiem un ārzemju studenti mums nekad nebūs prioritāte. Protams, ārzemju studenti noder, lai veidotu starptautiskāku studiju vidi.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. (Visas Latvijas augstskolas ir cēlušās no universitātes, kad atdalījušās kādas fakultātes) Arī Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī?

  2. vai cien. rektors zina, kāda ir darba samaksa lu zinātniekie? Liekas, ka nav ne jausmas!

  3. Indrikji, varbuut vienreiz PIETIKS DIRST??? Cik studentes tu pats, meergki, esi izpisis tikai (????) taadeelj lai vinjas dabuutu savvas PhD???? Labi, shodien tev vairs nestaav,pat ar viagru, bet vai tad kaut kas (!!!) ir no taa mainiijies, indrikji-pindrikji-pidarast?

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+