Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
26. marts, 2012
Drukāt

Attīstīsies, ja uzņemsies iniciatīvu 


berze1_ts_11

“Latvijas Avīzē” līdz šim esam stāstījuši par uzņēmējdarbību nozaru griezumā vai par atsevišķu uzņēmumu un uzņēmēju veiksmes stāstiem. Šajā reizē piedāvājam skatījumu uz valstī notiekošajiem procesiem uzņēmējdarbībā no divu pagastu – Bērzes un Jaunbērzes – uzņēmēju un pagasta pārvaldes vadītāja skatpunkta.


Abu Zemgales pagastu uzņēmēji vienprātīgi atzīst – strādājot ar lielu atdevi un entuziasmu, laukos var labi pelnīt.

 

Bēdu ielejas nav

“Mūsu uzņēmēji ir malači! Tie, kas attīstās, naudu aizņemas bankā, konkurē ar veco Eiropu. Paši ir parādos, tomēr atbalstu pagastam neviens neatsaka,” tā Jaunbērzes pagasta uzņēmējus raksturo šā pagasta pārvaldnieks Raimonds Sīpols. Viņš neslēpj, ka, piemēram, pagasta uzņēmēji neatsaka naudu jaunu logu ielikšanai skolā, pirmsskolas izglītības iestādē un kultūras namā, vienmēr ir ļoti atsaucīgi loterijas rīkošanā apkūlību ballē.

“Mums 50 procentus teritorijas klāj meži, kas arī ietekmē uzņēmēju specializāciju. Jaunbērzē visvairāk cilvēku ir nodarbināti lauksaimniecībā un autopārvadājumu nozarē,” piebilst pārvaldnieks. Lielie lauksaimnieki modernajās lielsaimniecībās nodarbina aptuveni desmit darbiniekus, tāpēc daudz pagasta cilvēku darbu ir atraduši apkārtējās pilsētās – Dobelē, Jelgavā un Tukumā.

Kas liedz cilvēkiem savu biznesu veidot dzīvesvietā?

 

“Tomēr ir cilvēki, kas labprāt dzīvo no pabalstiem. Valstī izveidotā sistēma nerosina uzņēmējdarbības garu. Cilvēkos iesakņojas uzskats, ka vārdam ” uzņēmējs” sinonīms ir nereti nicinātais vārds ” biezais”. Tomēr uzņēmējs ir arī, piemēram, amatnieks, kas ada zeķes un vēlāk tās pārdod tirgū, vai cilvēks, kas mājās vāra ievārījumu pārdošanai,” tā R. Sīpols.

 

Jaunbērzes uzņēmēji teic, ka viņiem attīstīt savas saimniecības neesot iespējams tāpēc, ka viens Dānijas uzņēmējs pagastā ir gan uzbūvējis cūku fermu, gan arī nopircis lielas zemes platības. R. Sīpols piekrīt šim viedoklim un vienlaikus atzīst – “vilciens” ir aizgājis tāpēc, ka valsts vienu brīdi atļāva uzņēmējiem pirkt zemi par citā valstī ņemtiem lētiem aizdevumiem. Tomēr pagasta pārvaldei sadarbība ar Dānijas uzņēmēju esot laba.

“Nav mums šeit nekāda bēdu ieleja. Jā, cilvēki dodas meklēt darbu uz citām valstīm, tomēr arī atgriežas un dibina ģimenes. Ja pagastā saglabāsim pamatskolu, tad viņi šeit turēsies,” stāsta pārvaldnieks. Viņš atbalsta Latvijas Pašvaldību savienības kongresā apstiprināto un patlaban virzīto iniciatīvu par to, ka liela daļa no Eiropas Savienības piešķirtās naudas nākamajā plānošanas periodā ir jāiezīmē un jādod pašvaldībām izmantošanai pēc to ieskatiem. “Mums pirmā prioritāte noteikti būtu ceļu labošana, kas būtu ieguvums arī uzņēmējiem. Mums ir jāsiltina un jāremontē pašvaldībai piederošās ēkas. Es izvērtētu ES naudas un pašvaldības daļas ieguldījumu arī kādas ražotnes izveidē,” teic R. Sīpols.

 

Izaugsme apstājusies

Jaunbērzes zemnieku saimniecībā “Anšītes” ierodamies dienā, kad saimniece Inese Strazda viesus, visticamāk, uzņemt vēlas vismazāk. Viņa nule kā atgriezusies no Krājbankas, kur paziņots – ja vēlas aizdevumu pārkreditēt citā bankā, tad jāmaksā līdz 1,5% liela soda nauda. Savukārt banka, uz kuru aizdevumu iecerēts pārcelt, uzstāj 15 gadu ilgo atmaksas termiņu samazināt līdz astoņiem gadiem. “Tas taču ir banku rekets. Mēs nevaram palikt Krājbankā, tur viss mūsu īpašums ir ieķīlāts, bet aizdevumu apgrozāmajiem līdzekļiem nedod. Sākas sējas darbi, naudu vajag visiem lauksaimniekiem,” atzīst I. Strazda.

Viņas zemnieku saimniecība apsaimnieko aptuveni 1000 hektārus zemes. “Anšītēs” audzē graudus un rapsi – šīs kultūras jau kopš saimniecības dibināšanas pārdod SIA “Elagro”. Saimniecības tehniku ziemā izmanto arī ceļu tīrīšanas darbos. Ar ES naudas atbalstu ir uzbūvēts graudu tornis un nopirkti traktori.

 

“Valstij naudu vajag, un to ņem no tiem, kas ražo,” saka saimniece, kuras saimniecībā vidēji ir nodarbināti septiņi cilvēki, tostarp arī četri dēli. Viņa vērtē, ka patlaban pārāk liels ir uzņēmēju maksātais iedzīvotāju ienākuma un sociālais nodoklis.

 

“Mums iznāk pie algas piemaksāt vēl trešdaļu. Darba ņēmējam par pensiju vajadzētu vairāk rūpēties pašam,” saka uzņēmēja. Viņa piekrīt, ka daļu no peļņas nodokļa vajadzētu saņemt pašvaldībām – tad tās būtu vairāk ieinteresētas rosināt uzņēmējdarbību.

 

Kaimiņiem 
citas problēmas

Jaunbērzē novadu reformu vērtē kā ieguvumu pagasta finanšu stāvokļa uzlabošanai, turpretī kaimiņu – Bērzes pagasta – uzņēmēji teic, ka tā sevi noteikti nav attaisnojusi. Proti, kaut kur atvilktnēs pazudis jau 2008. gadā izveidotais Šķibes ciema kanalizācijas sistēmas projekts, nekas netiek darīts ar Šķibē sarauto meliorācijas sistēmu. “Pirms novada izveides Bērzes pagastam naudas vairāk vai mazāk pietika. Kad izveidoja novadu, naudas līdzekļi vairāk tiek pilsētai, mēs jūtamies aizmirsti,” stāsta z/s “Ziedi” saimniece Lidija Lūriņa. Viņa apsaimnieko 350 ha zemes, kur audzē graudus, dārzeņus un kartupeļus.

“Graudu cena vēl kaut cik turas līmenī un nes peļņu, bet dārzeņu audzēšana lēto Polijā audzēto dārzeņu dēļ rada zaudējumus. Apsētās platības, iespējams, samazināsim,” stāsta Bērzes pagasta z/s “Lauras” saimniece Silvija Šteinbauma. Viņa dārzeņus un graudus audzē 170 ha lielā platībā.

S. Šteinbauma uzsver – valstij, Latvijas cilvēkiem ir vajadzīga daudz lielāka skaidrība par nākotni. “Mums nav izaugsmes stratēģijas, nav arī skaidrs, kuras būs prioritārās lauksaimniecības nozares. Ja lauksaimniecība nav vajadzīga, tad tā vajag pateikt. Ir pamatotas aizdomas par tās iznīcināšanu, lai atbrīvotu zemi citu valstu cilvēkiem,” teic Šteinbauma.

Abas dārzeņu audzētājas stāsta, ka šajā nozarē ir grūti atrast labus darbiniekus.

 

“Sezonas laikā kontingents ir krimināls. Labi, palīgā atnāk kāds vidusskolēns, kura mērķis ir pelnīt naudu,” atzīst S. Šteinbauma. Savukārt L. Lūriņa teic, ka daudzi cilvēki strādā vien dažas dienas, tāpēc ik dienu vairākas stundas ir jātērē veco darbinieku atlaišanai un jaunu pieņemšanai darbā, pārāk daudz ir arī darba ar papīriem.

 

Savukārt SIA “Ziedi” valdes priekšsēdētājs Malds Anitens teic, ka viņam ir 500 ha liela naturālā saimniecība, kas arī bankai nav parādā ne santīma. SIA “Ziedi” ir 200 slaucamo govju liels ganāmpulks, tiek audzēti 250 jaunlopi, ir 200 ha ganību, 15 ha platībā audzē kartupeļus, bet graudi galvenokārt tiek izmantoti lopbarībai. Saimniecībai ir arī sava kalte.

 

Pārāk daudz papīru

Savukārt Bērzes SIA “J.E.F.” valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Jānis Fogels teic, ka viņa elektromontāžas un galdniecības uzņēmums vēl īsti nav atguvies no dižķibeles ciešajiem skāvieniem.

“Mums ir aptuveni 40 darbinieki, tostarp aptuveni 25 ir pagasta cilvēki. Algas nesamazinājām, tās ir atkarīgas no padarītā darba, kas ir samazinājies. Ziemā visādi kombinējam, cilvēki 2 – 3 mēnešus saņem bezdarbnieka pabalstu. Mēs galvenokārt izpildām “Latvenergo” elektromontāžas darbu pasūtījumus, bet ar mēbelēm, tostarp iebūvētajām, esam iespiedušies Norvēģijas tirgū. Tas gan ir ļoti sarežģīti – partneri kavē samaksu un ir ļoti kaprīzi projektu apstiprināšanas laikā,” stāsta uzņēmējs.

Viņš teic, ka Latvijas uzņēmēji elektromontāžas darbus aptuveni deviņus mēnešus nav pasūtījuši. “Mūsu nozarē redzam, ka rosība biznesā notiek ap Rīgu un citām lielajām pilsētām, tomēr Dobeles novadā izaugsmes vēl nav,” secina J. Fogels. Uzņēmējs uzsver – patlaban viņa uzņēmuma viens darbinieks nodarbojas tikai ar dažādu darbinieku un instrumentu sertifikācijai vajadzīgu dokumentu kārtošanu. Tātad šo laiku varētu tērēt lietderīgāk. J. Fogels aicina Izglītības un zinātnes ministriju lielāku uzmanību pievērst arodskolnieku izglītošanai – patlaban uzņēmējiem šo jauniešu apmācībā ir jāiegulda lieli naudas līdzekļi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+