Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
28. aprīlis, 2014
Drukāt

Atverot “Terra Mariana” – par kristīgajām vērtībām un Eiropas kultūru

Foto: LETAFoto: LETA

Svētdien, 27. aprīlī Vatikānā par svētajiem tika pasludināti divi ievērojami pāvesti, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunajā ēkā notika pasākums “Latvijas identitātes krustpunktā”, kurā svinīgi atvēra kultūrvēsturiskā albuma “Terra Mariana. 1186-1888” faksimilu, pavēstīja Latvijas Romas katoļu baznīcas informācijas centrs.

Kultūras ministre Dace Melbārde uzrunā uzsvēra: ir likumsakarīgi, ka albuma “Terra Mariana” faksimila atklāšana notiek tieši LNB, jo “Bibliotēkas jaunā ēka tiek dēvēta par Gaismas pili ne tikai tāpēc, ka tā piestaro gaismu, bet tai ir jākļūst par Latvijas gaismas simbolu – par zināšanu, zinātnes, kultūras izcilības centru”.

Izdevums ir daudzu gadu simtu liecība Eiropas civilizācijas kultūrtelpas veidošanai, kā arī liecība tam, ka Latvijas tauta ir ciešām saitēm saistīta ar Eiropas kultūru.

Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Pedro Lopess Kintana savā uzrunā uzsvēra abu nu jau svēto pāvestu nozīmi. “Nebūtu pārspīlēts, ja mēs sacītu, ka šo divu pāvestu pontifikātu laikā pasaule izmainījās tikpat spēcīgi, kā Kopernika laikā. (..) Abi šie pāvesti veicināja [Baznīcas] atvērtību pasaulei, kā arī atvērtību un izlīgumu visā kristīgajā pasaulē,” sacīja nuncijs. Tāpat viņš uzsvēra, ka lūdzas, lai Latvija, kurai “dots šis spēcīgais vārds [Terra Mariana], vienmēr paliktu uzticīga vērtībām un principiem, ko ir ienesuši pirmie Kristus liecinieki, piemēram, svētais Meinards, un citi gudri ticīgie, kas kristianizēja Latviju”.

Pasākumā visgarāko uzrunu teica akadēmiķis Jānis Stradiņš, kurā viņš stāstīja par vairāku Katoliskās Baznīcas vēsturē diženu pāvestu saistību ar Latvijas vēsturi un identitātes veidošanos. Jēdziens “Terra Mariana” oficiāli tapa pāvesta Inocenta III laikā. Viņa sasauktā Laterāna IV ekumeniskā koncila laikā 1215.gadā jaunkristīto Livonijas zemi pāvests pasludināja par Dievmātes valstību – Terra Mariana.

Akadēmiķis J. Stradiņš klātesošajiem sacīja: “Manuprāt, būtu zināms pamats Latvijā un Igaunijā nākamgad atzīmēt Terra Mariana 800 gadu dibināšanas gadadienu.” Viņš atzina, ka 13. gadsimtā kristianizācija bija varmācīga iekarošana, bet Jānis Pāvils II bija pirmais pāvests, kas katoļu Baznīcas vārdā atvainojās par 13. gadsimtā kristianizācijas gaitā nodarīto pārestību. Tai pat laikā tie bija arī jaunas kristīgas eiropeiskas identitātes veidošanās pamati pagānu zemēs: “Un mums šodien jārod jauns izlīgums – varmācībai līdzi nāca jauna ticība, ētika, izglītība un tehnoloģijas – viss tas, ko mēs dēvējam par Eiropas kultūru.” Tāpēc, viņaprāt, mums jākļūst tolerantākiem gan pret krustnešiem, gan pret vāciešiem, atzīstot viņu izšķirīgo devumu Latviešu kultūras attīstībā.

Runājot par “Terra Mariana” albumu, J. Stradiņš atgādināja, ka to 1888. gadā kā dāvanu savā 50 gadu priesterības jubilejā saņēma pāvests Leons XIII – pirmais 20. gadsimta pāvests, kamēr Jānis Pāvils II bija 20. gadsimta pēdējais pāvests – “pārlaicīga personība, cilvēces gara brīvības apustulis. Viņa ieguldījums Austrumeiropas garīgajā atdzimšanā bija liels, viņš saprata arī Latvijas ilgas un centienus pēc garīgās atmodas”.

LNB direktors Andris Vilks pauda pārliecību, ka šodien esam vēsturiska notikuma dalībnieki, jo Jāņa XXIII un Jāņa Pāvila II dzīve un darbi ir pārsnieguši to robežšķirtni, ko izdodas paveikt tikai dažiem. “LNB ir parādīts liels gods, ka pāvestu kanonizācijai veltītais pasākums notiek šajā ēkā,” sacīja A. Vilks, papildinot, ka viens no iemesliem tam ir arī tas darbs, kas ieguldīts, strādājot pie tik unikālā albuma “Terra Mariana”. Turpmāk albuma faksimils glabāsies bibliotēkā, bet telpa līdzās tiks nosaukta par Jāņa Pāvila II lasītavu.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas bīskaps Pāvels Brūvers dalījās atmiņās par laiku, kad Jānis Pāvils II tika ievēlēts par pāvestu. Toreiz P. Brūveru māca šaubas, vai tik “čekas taustekļi nav iestiepušies arī Vatikānā”. Tomēr viņa draugi sacījuši, ka pāvests kalpošot tikai tautai un nepadosies nekādam spiedienam no komunistiskās varas puses. P. Brūvers pārliecinājās, ka šiem cilvēkiem bija taisnība. Viņaprāt, pāvests nebija cīnītājs tikai pret komunismu, “drīzāk pret jebkādu totalitārismu, netaisnību, kas neļauj cilvēkam būt tādam, kādu Dievs viņu ir radījis brīvībai un laimei”.

Pareizticīgo virspriesteris Mihails Tihomirovs pauda uzskatu: cilvēka eksistence nav pilnīga, ja viņam nav kristīgās ticības. Turklāt kristīgās vērtības ir arī valsts stipruma pamats.

Pasākuma pirmo daļu noslēdza Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kas runāja par identitātes, nacionālisma un patriotisma jautājumu. Viņš aicināja pievērst uzmanību tam, ka nacionālisma pamatā ir vēlme atzīt par labu tikai to, kas nāk par labu savai tautai, neņemot vērā citu cilvēku tiesības. Viņaprāt, tas apdraud Eiropas nākotni, jo “īsts patriots, mīlot tēvzemi, atzīst, ka arī citām tautām ir tādas pašas tiesības, tādējādi patriotisms kļūst par ceļu uz harmonisku daudznacionālas sabiedrības attīstību.” Turpinot savu uzrunu, Z. Stankevičs sacīja: “Dažādu tautību un konfesiju mierīga līdzāspastāvēšana pieder pie Latvijas identitātes. Ar to varam lepoties un nodot tālāk šo pieredzi kā mūsu ieguldījumu vienotajai Eiropai. Vienlaicīgi tas ir izaicinājums ne tikai saglabāt, bet arī attīstīt šīs tradīcijas.”

Pasākuma otrā daļa notika pie Jāņa Pāvila II vārdā nosauktās lasītavas, kur tika prezentēts albuma “Terra Mariana. 1186-1888” faksimils un komentāri. Albums jau uzdāvināts Igaunijai un Lietuvai, to saņems arī Polija un Vācija. Latvijā šos oriģināllieluma albumus saņems Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte (DU), arī Rīgas Metropolijas kūrija un Rēzeknes-Aglonas diecēze.

Vēl ir tūkstoš šī albuma samazināto eksemplāru, kuriem pievienoti komentāri. Pirmie albuma samazinātie eksemplāri kopā ar komentāriem tika dāvināti uzņēmējam Valērijas Belokoņam, arhibīskapam Z. Stankevičam un DU profesoram vēsturniekam Heinriham Somam.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+