Publicitātes foto

Atvērs 40 gadus tapušu enciklopēdiju par muižām 0

Ceturtdien, 13. decembrī, plkst. 15 Latvijas Zinātņu akadēmijas Portretu zālē notiks “Muižas Latvijā” enciklopēdijas 1. sējuma (A–H) svinīgā atvēršana, informē projekta asistente Sintija Priedeslaipa.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Enciklopēdijas autors, fotogrāfs un kultūras pieminekļu pētnieks Vitolds Mašnovskis stāsta, ka izdevums ir radīts kā veltījums Latvijas valsts simtgadei, un tieši lielajā jubilejas gadā tās pirmais sējums visbeidzot iegūs redzamu, taustāmu formu. Grāmatā apkopots 40 gadus ilgs darbs, kura laikā pētnieks veicis ap 1200 Latvijas muižu kompleksu dokumentālu fotofiksāciju un izpēti.

Turpina V. Mašnovskis: “Šodien cilvēki maz zina par Latvijas lauku teritorijas strukturālo pamatu – muižām. Jāatzīst, ka ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā trūkst pilnīgi apkopotas informācijas, līdz ar to tas bija viens no iemesliem, kas mani pamudināja sākt šo apjomīgo darbu un kas prasīja 40 gadus un lielu neatlaidību. Vēsturiski muižas bijušas ne tikai pārvaldes, bet arī saimnieciskās darbības institūcijas. Muižu ansambļi veidoja arī Latvijas ainavu, un šodien mūsu valsts nav iedomājama bez šī vēsturiskā mantojuma. Ar šo izdevumu vēlamies parādīt muižu īpašnieku vēsturi, kā arī muižu likteņu līkločus cauri gadsimtiem. Tā ir nezūdoša vērtību, kuru, apzinoties un pareizi sargājot, nododam tālāk nākamajām paaudzēm.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Publiskojot visu Latvijas muižu pārskatu vairākos sējumos, tiks radīta iespēja saņemt apkopotu un strukturētu informāciju, kas līdz šim bija izkaisīta pa dažādiem Latvijas un ārzemju arhīviem, bibliotēkām, muzejiem un privātajiem krājumiem.

Enciklopēdijas izdošanai ir izveidots vairāk nekā 300 tūkstošu liels fotoattēlu un dokumentu arhīvs. Par muižu vēstures un aptuveni 600 muižnieku ciltskoku pētījumu avotiem izmantoti Latvijas, Vācijas, Igaunijas, Zviedrijas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas arhīvu materiāli, kā arī vācu arhitektu un vēsturnieku publikācijas.

Pirms desmit gadiem Vitolds Mašnovskis saņēma Kultūras mantojuma Lielo balvu par enciklopēdiju četros sējumos “Latvijas luterāņu baznīcas: vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra”. Šis ir pētnieka nākamā lielā darba vainagojums.