Atvērs britu žurnālista pētījumu par Kurzemes katlu 3
Svētdien, 18. jūnijā plkst. 14 Tukuma pilsētas vēstures muzejā un pirmdien, 19. jūnijā, plkst. 16 Latvijas Okupācijas muzejā Rīgā atvērs vairākkārt godalgotā britu BBC žurnālista Vincenta Hanta grāmatu “Asinis mežā: Otrā pasaules kara beigas Kurzemes katlā” (“Blood in the Forest: the end of the Second World War in the Courland Pocket”), informēja muzeja pārstāve Kristīne Ozola.
Otrā pasaules kara beigās vairāk nekā pusmiljons karavīru cīnījās Kurzemes katlā Latvijas rietumos. Grāmatā “Asinis mežā: Otrā pasaules kara beigas Kurzemes katlā” Vincents Hants apkopojis šī laika aculiecinieku atmiņas, ko viņš ievācis, apceļojot Latviju.
Grāmatā aptverts laiks, kurā norisinājās sešas asiņainas kaujas, kas iezīmēja beigas cīņai starp fašismu un komunismu. Šīs kaujas tika izcīnītas Latvijas rietumu daļā starp 1944. gada oktobri un 1945. gada maiju, laikā, kas zināms kā Kurzemes katls, kurā vācu armijas vienībām tika notika nogriezt atkāpšanās ceļš pa sauszemi.
Vincenta Hanta grāmata ir aculiecinieku, gan karavīru, gan civiliedzīvotāju, atmiņu stāstu par Kurzemes katla laikā piedzīvotajām šausmām apkopojums. Dauzi no šiem stāstiem tiek publicēti pirmo reizi. Starp grāmatā publicētajām intervijām ir bijušās Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas atmiņas par bēgļu gaitām Kurzemes katla laikā, izcilā holokausta vēsturnieka Marģera Vestermaņa atmiņas par to kā koncentrācijas nometnē ieslodzīto pārvietošanas laikā viņš izglābās no nāves, iebēgot mežā un kā viņš vēlāk pievienojās partizāniem Kurzemes mežos, kā arī vairāku Dzelzs krusta bruņinieku atmiņas par kaujām, kurās viņi ieguva šo apbalvojumu. Starp grāmatā publicētajām intervijām ir iekļauti arī tukumnieku stāsti – leģionāru Kārļa Vārnas un Leonharda Stangas atmiņas par kara beigu posmu, kā arī Emīla Braunberga jaunības un Arnolda Šulca bērnības pieredzējumi.
“Kurzemes katla periods bija traģisks. Traģisks ne tikai kaujās iesaistītajiem karavīriem, bet arī daudzām latviešu ģimenēm, kuru vīri un dēli krita, tika ievainoti vai bez vēsts pazuda šajās kaujās, ģimenēm, kuras cieta no vācu un krievu karavīru nežēlības un kas bija spiestas doties bēgļu gaitās. Kā žurnālists uzskatu, ka ir ļoti svarīgi apkopot un saglabāt šīs atmiņas, kamēr aculiecinieki vēl ir kopā ar mums, lai mēs šīs atmiņas varētu nodot nākamajām paaudzēm. Šīs atmiņas palīdz arī labāk izprast kā Latvijas vēsture ir veidojusi Latvijas šodienu”, stāsta grāmatas autors.
“Esmu bezgalīgi pateicīgs draugiem un paziņām Latvijā, Okupācijas, Tukuma, Jelgavas un Liepājas muzeju darbiniekiem, intervējamajiem, kā arī daudziem citiem cilvēkiem, kas pašaizliedzīgi palīdzēja šīs grāmatas tapšanā. Bez šīs fantastiskās palīdzības, šī grāmata nebūtu uzrakstīta”.
Pasākumā tiks nodrošināts tulkojums latviešu valodā.
Grāmata uzrakstīta angļu valodā un sagatavota drukai izdevniecībā Helion & Company 2017. gadā, to iespējams iegādāties Okupācijas muzejā.
