Atvērs Latvijas vēsturnieku pirmā kongresa materiālus apkopojošu rakstu krājumu 0

Ceturtdien, 19. jūnijā tiks atvērta grāmata “Latvijas vēsture krustcelēs un jaunu pieeju meklējumos” atvēršana, vēsta Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda mediju un informācijas koordinatore Ieva Dzelme-Romanovska.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Teju 450 lappušu biezais izdevums veidots kā rakstu krājums, kas apkopo Latvijas vēsturnieku pirmā kongresa materiālus – vairākus desmitus referātu par plašu vēsturisko tematiku. Tā aptver gan aizvēstures, viduslaiku un jauno laiku vēstures problemātikas analīzi, gan izpēti par patlaban sabiedrībā īpaši aktuālajiem un bieži apspriestajiem Latvijas 20. gadsimta vēstures jautājumiem.

Grāmatā apkopoto referātu autori ir tādi labi zināmi vēsturnieki kā Inesis Feldmanis, Guntis Zemītis, Antonijs Zunda, Ilgvars Misāns, Gvido Straube, Juris Ciganovs, Ainārs Lerhis, Eva Eihmane un citi. Izdevumā iekļauti arī vairāki ārvalstu vēsturnieku referāti.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Grāmatā prezentēta Latvijas vēstures zinātne, noskaidrots pētniecības stāvoklis un raksturotas galvenās izpētes metodes, kā arī atspoguļojas vēstures nozīmīgā loma Latvijas sabiedrības un valsts attīstības kontekstā. Jo tāpat kā valoda un kultūra, vēsture ir svarīga nacionālās un valsts identitātes nesēja. Tāpēc ar saviem pētījumiem Latvijas vēsturnieki aktīvi veicina nacionālās identitātes apzināšanos un veido tās pamatvērtības, uz kurām balstās Latvijas valstiskums,” uzsver Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda valdes priekšsēdētājs, LU Vēstures un filozofijas fakultātes Rietumeiropas un ASV jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītājs, profesors Inesis Feldmanis.

Šī brīža un pēdējo starptautisko notikumu kontekstā īpaši aktuāls jaunajā rakstu krājumā ir LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētnieka, Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētāja, vēstures doktora Aināra Lerha ieskats Latvijas 20. gadsimta vēstures politizācijas tendencēs un Krievijas nostādnēs pēcpadomju telpas ietekmēšanai. A. Lerhis analizē, kā vēstures jautājumi var un tiek izmantoti politikā, vai mūsu valstī pastāv iekšēja vai ārēja šo jautājumu politizācija. Lerhis atgādina, ka vēsture lielā mērā veido arī iedzīvotāju nacionālo identitāti un var veicināt vai graut sabiedrības integrāciju un vienotību.

Vēstures interpretācija var tikt izmantota par sabiedrības mobilizācijas instrumentu. Vēstures jautājumus var izmantot sociāla konflikta radīšanai un tādējādi raisīt nopietnas problēmas valsts drošībai, kā tas jau bijis novērojams, piemēram, Igaunijā gadījumā ar Bronzas kareivi un 16. marta sakarā Latvijā. Arī nesenajā Krimas okupācijas pamatošanā liela loma tika ierādīta vēstures interpretācijai, norāda vēsturnieks. Tāpat viņa referātā aplūkoti veidi, kādos Krievija cenšas uzspiest Latvijai savu vēstures skatījumu, kā arī pieejas Latvijas iedzīvotāju identitātes maiņai ar mērķi sasniegt savus politiskos mērķus.

Rakstu krājums izdots LU Akadēmiskajā apgādā un tapis ar Latvijas Universitātes un Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda finansiālu atbalstu.