Atvērs unikālu 18. gadsimtā latviešu valodā sarakstītu Vidzemes vēsturi 4
Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā bibliotēkā ceturtdien, 14. maijā, plkst. 17 atvērs vācu mācītāja Frīdriha Bernarda Blaufūsa (1697 – 1756) 18. gadsimta vidū latviešu valodā sarakstītā darba “Vidzemes stāsti. Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu” pirmizdevumu, aģentūra BNS uzzināja Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrībā.
Biedrība norāda, ka 1753. gadā uzrakstītais teksts ir pirmais latviešu valodā tapušais vēstures apcerējums par latviešiem, kurā tie attēloti kā prasmīga un pašapzinīga tauta. Tāpat tā ir pirmā latviski sarakstītā latviešu vēsture, turklāt radīta, sekojot sava laika jaunākajiem vēstures rakstīšanas principiem. Tomēr līdz šai dienai Blaufūsa darbs nav ticis pilnībā publicēts un par šo vērtīgo latviešu valodas un vēstures pieminekli zināja tikai šaurs speciālistu loks.
Izdevuma redaktors vēstures zinātnes doktors Jānis Šiliņš norāda, ka Blaufūsa “Stāsti” bija viens no pirmajiem soļiem latviešu vēsturiskās apziņas veidošanā. “Stāsti”bija adresēti plašai latviešu sabiedrībai un, šķiet, guva diezgan plašu izplatību.
Blaufūsa stāsti radīti vairāk kā 40 gadus pirms Garlība Merķeļa “Latviešiem”, kas likts pamatā “700 verdzības gadu” mītam un vienkāršotai latviešu vēstures skaidrošanas shēmai – idealizēta senvēsture, tumšais “verdzības laiks” no 13.-19.gadsimtam un atbrīvošanās laikmets, kas noslēdzās ar valsts iznīcināšanu, skaidro izdevuma redaktors Šiliņš. Vācu tautības mācītājs Blaufūss ir viena no šādām personībām, kas ne tikai perfekti pārvaldīja latviešu valodu, bet arī savā apcerējumā “Vidzemes stāsti” neslēpa uzskatu, ka tā ir vismaz līdzvērtīga, ja ne augstvērtīgāka par paša dzimto vācu valodu.
Grāmatu izdevusi Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Taipejas misijas Latvijas Republikā finansiālu atbalstu. Grāmata sastāv no Blaufūsa manuskripta faksimila un transkripcijas, kā arī četru Latvijas Universitātes profesoru – Pēteris Vanags, Māra Grudule, Gvido Straube, Janīna Kursīte – komentāriem.
