Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
9. aprīlis, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Enerģētika vairāk nekā jebkad agrāk ir valsts drošības jautājums (4)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Nesen panāktā vienošanās par Eiropas Enerģētikas savienības izveidošanu nenoliedzami ir atzīmējams fakts un viens no galvenajiem notikumiem Latvijas prezidentūras ES pusgadā. Bet diez vai Rīgai būtu piedēvējami kādi īpaši nopelni šajā sakarā. Idejas galvenais virzītājs bija tagadējais Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, kurš to ierosināja, vēl būdams Polijas premjera amatā. Un paies vēl ļoti ilgs laiks, līdz ideja tiks iedzīvināta.

Vajadzēs pārvarēt daudzus šķēršļus. Var paredzēt, ka, piemēram, Latvijā ietekmīgi ļaudis iztēlos Enerģētikas savienību par kārtējo “Briseles diktāta” izpausmi. Turklāt Latvijas valdošajiem politiķiem pirmām kārtām jātiek galā ar iekavēto valsts gāzes tirgus atvēršanu, ko arvien cenšas bremzēt iepriekš pieminētie ietekmīgie ļaudis, respektīvi, Krievijas kontrolētās “Latvijas gāzes” (“LG”) akcionāri, vadītāji un lobiji. Atsaukdamies uz 1997. gadā noslēgtā “LG” privatizācijas līguma nosacījumiem un tehniskas dabas iemesliem vai nepārtraukti draudēdami ar tiesu un citādām nepatikšanām. Tomēr valdība beidzot pieņēmusi lēmumu par “LG” sadalīšanu, kas ir priekšnoteikums gāzes tirgus atvēršanai un kas jāizdara ne vēlāk kā 2017. gada 3. aprīlī. Ekonomikas ministrija izstrādās attiecīgu likumprojektu, ko izskatīs valdībā un tad Saeimā. Tāpēc jādomā, ka parlamentā ieradīsies ieinteresēti apmeklētāji, lai atkal pārliecinātu tautas priekšstāvjus pārāk nesteigties. Ieinteresētās personas arī negrib pieļaut, lai Latvijā kāds pirktu gāzi, kas tiek piegādāta nevis no Krievijas, bet caur pērn atklāto Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, aizbildinoties ar “LG” privatizācijas līgumu, kas it kā pagaidām garantē uzņēmumam monopoltiesības uz gāzes tirgošanu Latvijas patērētājiem. Un, cik noprotams, tiek iegrožots arī tranzīts no Klaipēdas uz Igauniju pa “LG” īpašumā esošajiem cauruļvadiem. Citiem vārdiem, Latvija kārtējo reizi kļūst par problēmu visai Baltijai.

Tas nepavisam nav īstais brīdis, jo šodien enerģētika vairāk nekā jebkad agrāk ir valsts drošības jautājums. Kaut arī AS “Latvijas gāze” labticīgais valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis laikam vienīgais uz šīs planētas joprojām uzskata, ka “Gazprom” tikai taisa biznesu, nevis kalpo par ieroci. Un cita “LG” lielā akcionāra – Krievijas firmas “Itera” meitasuzņēmuma “Itera Latvija” – boss Juris Savickis intervijā žurnālam “Sestdiena” joprojām nespēj “sniegt viennozīmīgu atbildi”, vai Latvija 1940. gadā tika vai netika okupēta. No intervijas, starp citu, uzzinām, cik ļoti Vācijas uzņēmēji uzticas bijušajiem VDK darbiniekiem kā Savickis, jo “čekisti ir goda cilvēki”. Katrā ziņā gāzes saimniecība ir viena no stratēģiski svarīgajām nozarēm, ko Latvijā vada “goda cilvēki”, taču ne jau viņi nes politisku atbildību, bet tie, kas pieņem valstiskus lēmumus. Tā, protams, ir plašāka un, iespējams, grūti tapušajai VDK zinātniskās izpētes komisijai kādreiz nākotnē aplūkojama tēma – par to, kā neatkarību atguvušajā Latvijā noteiktas biznesa aprindas strukturējās ap dažāda kalibra “goda cilvēkiem”, un par viņu veidotajiem, sacīsim, “starpsavienojumiem” ar Rīgas varas gaiteņiem un Maskavas ekonomisko politiku. Tas arī palīdzētu noskaidrot, kāpēc kavējas Latvijas gāzes tirgus atvēršana.

Tikmēr, gaidot 2017. gada aprīli un miglā tīto Eiropas Enerģētikas savienību, vismaz pienācīgi novērtēsim mūsu kaimiņu sasniegumus. Piemēram, nākamā gada sākumā paredzēts pabeigt Lietuvas–Zviedrijas elektropārvades kabeļa (“Nord Balt”) ierīkošanu, kas arī Latvijai ļaus iegūt lētāku elektroenerģiju. Tāpat Baltijas reģionā virzās uz priekšu vēl citi projekti, kas dos jaunas iespējas. Bet ir vajadzīga politiskā apņēmība tās izmantot.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Elektroenerģijas “Tirgus likuma 30.1 pantā NETO norēķinu sistēma mājsaimniecību sektorā mikroģeneratoriem” pievestajā piemērā:
    Mikroģeneratoru (saules baeriju) ar 2400 kW/h jaudu uzstādīšanas minimālās izmaksas 4300 EURO.
    Mājsaimniecības ieguvums no saražotās el.enerģijas 244 EURO.
    Neviļus rodā jautājums: Vai Saeimā regulāri ievēlam 100 plānprātiņus, kuri spējīgi akceptēt šo un līdzīgu likumu pieņemšanu. Runāšana par energoatkarības mazināšanu ir viekārši muļķīga.

  2. Jau gadiem lasu un nevaru saprast, kādēļ Latvijā termina ,enerģija’ vietā tiek lietots vārds ,enerģētika’. Grieķu ,energetikos’ – enerģētika nozīmē pavisam ko citu. Tas ir seno grieķu uzskats, ka visas pasaules gaitu noteic enerģija.

    • Enerģētika ir saimniecības nozare, kura nodarbojas ar energoresursu ieguvi (!!!!!!!! – te lūk “slēpjas” tas drauds, jo resursus nevis iegūstam savā zemē, bet pērkam no Krievijas, bet Krievija var iedot kurvīti un tad būs “apokalipse”), to pārstrādi enerģijā un piegādi patērētājiem. Tā ir viena no saimniecības svarīgākajām nozarēm, jo bez enerģētikas nav iespējama nevienas citas saimniecības nozares attīstība. Enerģijas ražošanai lielākoties izmanto naftas produktus (pērkam no Krievijas), dabasgāzi (arī to pērkam no Krievijas), ogles (diemžēl, arī tās pērkam no Krievijas), kodolenerģiju (pastarpināti pērkam no Krievijas) un hidroenerģiju (arī to pērkam no Krievijas, jo savas nepietiek!).

      • Tajā pašā laikā Latvijas meži ir krūmu,kritušu puspuvušu koku un aizaugušu lauku pārpilna ,kas ir labs šķeldojamais materiāls.Kas strādās mežā ,ja laukos un mazpilsētās vēl palikušie latvieši pulcējas ap 2l stiprināto ,,Apīnīti,, un kas vairs to nevar saņem invaliditātes pabalstu no pārdzeršanās.

Draugiem Facebook Twitter Google+