Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
20. maijs, 2012
Drukāt

Atveseļoties ar dūņām un sērūdeni

ziemasdarzs

Šogad Ķemeru nacionālajam parkam 15 gadu jubileja, tāpēc “Latvijas Avīze” rīkoja fotokonkursu “Gadsimts Ķemeru nacionālajā parkā”. Šā parka teritorijā atrodas arī sanatorija “Jantarnij bereg”, kurā veselību daudzi atgūst, arī pateicoties parka dabas bagātībām – dūņām un sērūdenim. Šajās lappusēs – ieskats gan “LA” fotokonkursa sūtījumos, gan sanatorijas “Jantarnij bereg” darbībā.

 

Ķemeru apkārtne ir lielu ģeoloģisku struktūru saskares punkts. Piejūras zemieni norobežo vairākas kāpu rindas (Krāču kalni, Zaļā kāpa u. c.), kas iezīmē senās Litorīnas jūras krastus. Tai atkāpjoties, veidojušies piekrastes lagūnu ezeri – Kaņieris, Duņieris un Slokas ezers. Savukārt parka ziemeļrietumos, Milzkalnes apvidū paceļas ledus laikmeta atstātās Ziemeļkurzemes kalnu krokas ar 30 m dziļo Valguma ezeru, pie kura izveidots atpūtas centrs “Valguma pasaule”.

Unikāls objekts parkā ir ar purva ezeriņiem bagātais Ķemeru (Lielais) tīrelis, kas būtībā ir viens no lielākajiem sūnu purviem Latvijā. Tā dūņas, kas augstajā purvā rodas tik tuvu jūrai, ir ļoti vērtīgas, tāpēc jau gadiem ilgi tās izmanto ārstniecībai. Ķemeru apkaimē ir ap 30 dziednieciskajiem sērūdeņu avotiem. Tie satur sērūdeņradi un hlorīdus, ko izmanto ārstnieciskajām vannām un iekšķīgai lietošanai jau kopš 1796. gada.

Gan dūņas, gan sērūdeņradi ārstniecībai izmanto arī sanatorija “Jantarnij bereg”.

 

Vējš kāpu azotē, saule logos
JAN_Bereg

Atveseļošanās un rehabilitācijas sanatorija “Jantarnij bereg”, kurā galvenokārt ārstē pacientus ar sirds un asinsvadu, kā arī mugurkaula un locītavu problēmām, ir priežu ieskauta, tās teritorija ir 19 hektāru liela. Šeit izveidoti pastaigu celiņi, lai apmeklētāji varētu baudīt arī veselībai labvēlīgo klimatu. Vairākstāvu ēkā dzīvojamās istabiņas izveidotas tikai dienvidu pusē, lai tajās vienmēr iespīdētu saule. Sanatoriju no jūras vējiem aizsargā līdz sešiem metriem augstās kāpu muguras un priežu mežs. Lai gan sanatorija ir Krievijas Federācijas prezidenta lietu pārvaldes federālās valsts budžeta iestādes “Atveseļošanās komplekss “BOR”” filiāle, te veselību uzlabot brauc ne vien no Krievijas (apmēram 25%), bet lielākoties tieši no Latvijas (ap 65%), arī no Vācijas un Izraēlas.

– Pie mums atpūtušies daudzi ievērojami sabiedrības darbinieki, slaveni mākslinieki, savulaik arī padomju līderi. Piemēram, aktrise Vija Artmane, aktiera Sergeja Bondarčuka ģimene, PSKP līdera Andropova sieva ar abiem bērniem, – teic Ella Daņiloha, ekskursiju vadītāja. Ar prieku viņa izrāda koncertzāli, ēdamzāli, kā arī 2009. gada nogalē sanatorijā atklāto muzeju, kurā apkopota gan Ķemeru, gan atveseļošanās un rehabilitācijas sanatorijas “Jantarnij bereg” vēsture.

 

Vieta, kur tikties ar Leonīdu Brežņevu

Sanatorija korporatīviem pasākumiem, kāzām un citiem svētkiem piedāvā kotedžu “Baltijas brīze”, ko senāk pazina kā Valsts vasarnīcu Nr. 2, kurā atpūtās tikai augstākā ranga PSKP vadītāji. Tagad te atpūtnieki var ne vien īrēt istabiņas, bet arī iejusties padomijai raksturīgajā vidē, interjerā, noskaņā. Teatralizētas ekskursijas (vadītājs – aktieris no M. Čehova Rīgas Krievu teātra atveido Leonīdu Brežņevu) veidā iespējams izstaigāt visu kotedžu. Viesistabā glabājas tā laika grāmatas, skaņuplates, šaha galdiņš… Ēdamistabā – viss kā padomju gados, galdi klāti ar Rīgas porcelāna fabrikas šķīvjiem. Gaitenī – skapis ar ciemiņu dāvinātiem suvenīriem. Šo atpūtas vietu bija iecienījuši arī viesi no Vjetnamas, Čīles, Kambodžas…

Kotedžā – astoņas dzīvojamās istabas, kamīns, zāle ar biljarda galdu. Ir arī kinozāle un pirts. Nedaudz mulsina guļamistabas – diezgan pašauras, gultas gandrīz līdzās viena otrai, nekā grezna… Ja nu vienīgi gultasgali, kas ir īpaši apdarināti.

Ķemeru nacionālais parks dibināts 1997. gadā, teritorija 38 165 ha. Atrodas Zemgalē un nedaudz arī Vidzemes teritorijā – Jūrmalas teritorijas rietumdaļā, Jelgavas, Babītes, Tukuma un Engures novadā. Gadā to apmeklē aptuveni 60 tūkstoši cilvēku.

 

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+