Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Sandra Dieziņa

Ēdināšanas jomā joprojām grēko; risinājums varētu būt nodokļu diferenciācija 1

Ēnu ekonomikas indekss Latvijā ir visaugstākais starp Baltijas valstīm – 21,3%, un lielākais ēnu ekonomikas komponents ir tieši neuzrādītie uzņēmēj­­­darbības ienākumi (“SSE Riga” pētījums 2015. gadā). Ēdināšanas industrijas, restorānu un kafejnīcu biznesa pārstāvji vērtē, ka savā nozarē šis skaitlis varētu būt augstāks nekā vidēji valstī. Turklāt ēdināšanas nozari ir pāršalkuši vairāki skaļi nodokļu nemaksāšanas skandāli un tiesu lietas.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Lasīt citas ziņas

Atbildot uz jautājumu par to, cik izplatīta sabiedriskās ēdināšanas nozarē ir ēnu ekonomika, AS “Lido” valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa teic, ka ir grūti komentēt situāciju par citiem uzņēmumiem. Protams, uzņēmumā ir pamanījuši un pievērsuši uzmanību skaļāk izskanējušajiem notikumiem, kas diemžēl nenāk par labu nozares reputācijai kopumā. “Lai arī šādi gadījumi kalpo par zināmu brīdinājuma signālu, ka problēmas pastāv, gribētos ticēt, ka pēc atsevišķiem gadījumiem nevar spriest par visu nozari kopumā,” cer R. Auziņa, piebilstot, ka godīgumam pret valsti ir jābūt neatņemamam veiksmīga un sociāli atbildīga uzņēmuma darbības pamatprincipam.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis un “B Bāra” saimnieks Armands Mednieks uzskata, ka restorānu un kafejnīcu lielākā finanšu problēma ir rentabilitāte. Piemēram, “B Bāra” apgrozījums 2015. gadā bija viens miljons eiro, bet, lai šo miljonu apgrozītu, ir ļoti pamatīgi jāstrādā. Uzņēmuma peļņa pērn pieauga līdz 36,4 tūkstošiem eiro, kas veido 3% rentabilitāti. Ļoti nozīmīga pozīcija nozarē ir darbaspēka izmaksas, turklāt darba tirgus šobrīd ir sarežģīts, trūkst viesmīļu, pavāru un citu darbinieku, it īpaši vasaras sezonā, un tas, protams, maina darba devēju un ņēmēju attiecības. Darbaspēka izmaksas turpina augt, aug vidējā alga sabiedriskajā ēdināšanā. Tā, piemēram, ēdināšanas nozarē nodarbināto vidējā bruto alga šā gada pirmajā ceturksnī bija 543 eiro, tas ir 9% pieaugums salīdzinājumā ar 2015. gada pirmo ceturksni, kad bruto alga bija 497 eiro, un 21% pieaugums salīdzinājumā ar 2014. gada pirmo ceturksni (449 eiro). Latvijas Televīzijas projekts “Fritz” ir ļoti ilustratīvs piemērs par notiekošo sabiedriskajā ēdināšanā, teic Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis, jo dažādi “personāži” mēdzot klauvēt pie uzņēmuma durvīm, tomēr šajā ziņā Rīga ir civilizētāka par Jūrmalu. Kukuļu problēmas šobrīd mazo un vidējo nozares uzņēmumu segmentā nav.

CITI ŠOBRĪD LASA

Turklāt Latvijā joprojām iedzīvotāju pirktspēja ir vāja, tas ir arī risks ieguldīt savas kafejnīcas vai restorāna izveidē, jo nav tik viegli sazīmēt, kā šo naudu vispirms atpelnīt un tad arī nopelnīt. “B Bāra” saimnieks vērtē, ka vidējais rēķins ir krities, kaut kopumā to ir vairāk. Kafejnīcām, protams, izdevīgāk ir mazāk pēc skaita un lielāki rēķini nekā daudz mazu rēķinu, jo tad darba ir vairāk. Vienlaikus ēdināšanas biznesu ietekmē arī tūristu sastāva maiņa – brauc mazāk tūristu no Krievijas, bet vairāk no Rietumu un Ziemeļu Eiropas. Šo ceļotāju atšķirības raksturo arī naudas tērēšanas paradumi. “Pēc saviem novērojumiem varu teikt, ka no Krievijas tagad vairāk brauc ģimenes, iet ekskursijās, fotografē, interesējas par kultūru u. tml., nevis kā agrāk – “paļci vejerom”,” smej A. Mednieks.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.