Atvēsinies gudri! Ieteikumi, kā vieglāk pārciest karstumu 0
Kas notiek organismā, kad cenšamies atvēsināties karstā laikā? Kāpēc viena metode ir labāka par citu? Un ko tās dod?
Ja karstums ir nomācošs, daudzi sapņo par peldi baseinā, kas pildīts ar ledus gabaliņiem. Taču šādā laikā atsvaidzināšanās pārāk aukstā ūdenī nav veselīga, jo tā ietekmē aizveras ādas poras, un sakarsušais ķermenis vairs nespēj tik viegli no siltuma atbrīvoties. Klīnikas “Premium Medical” interniste Dace Cibule iesaka atveldzēties siltā ūdenī. Silta vai nedaudz vēsa duša palīdz arī vakarā aizmigt, ja karstuma dēļ māc bezmiegs. Turklāt noskalošanos ieteicams beigt ar vēsu ūdeni.
Ledus gabaliņus var izmantot, taču tikai atsevišķos ķermeņa punktos – uz roku locītavu iekšpuses, uz kakla un spranda. Tas uzlabo asinsriti. Šai nolūkā pārmaiņus noder arī aukstas un karstas kompreses.
Labs veids, kā atvēsināties darba pārtraukumos, ir roku peldes. Pat izlietnē, kas piepildīta ar vēsu ūdeni, tās var iemērkt līdz elkoņiem un paturēt apmēram divas minūtes. Tas stabilizē asinsriti un atvēsina galvu. Lieliski palīdz arī kontrasta vanniņas kājām.
Toties jāuzmanās no kondicionieriem, jo temperatūras atšķirība starp iekštelpām un ārtelpām nedrīkst būt pārāk liela. Pārkarsis cilvēks, ienākot vēsās telpās, var viegli iedzīvoties vasaras gripā!
Viegla pašmasāža palīdz mazināt tūskas, jo īpaši pietūkušas kājas karstā laikā nav retums. Paplašinātajos asinsvados asinis un limfa cirkulē lēnāk, tāpēc vairāk šķidruma nokļūst audos. Parasti tad ar vieglām, glaudošām kustībām pamasē seju un kaklu, plaukstas virzot no sejas vidus uz ārpusi un uz leju. Rokas un kājas masē virzienā uz sirdi – no pirkstu galiem uz pleciem un gurniem.
Karstā laikā, ja ir fiziska piepūle, jādzer 3 – 4 reizes vairāk ūdens nekā parasti, jo katru dienu cilvēka organisms ar sviedriem un urīnu atbrīvojas no 1,5 – 2 l šķidruma.
Daudzi uzskata, ka, mazāk dzerot, mazāk svīst, taču patiesībā tā nenotiek. Ja zaudē vairāk šķidruma, nekā uzņem, sabiezinās asinis. Tā tiek traucēta asinsrite dažādos orgānos un pazeminās arī asinsspiediens. Par to liecina nogurums, koncentrēšanās spēju mazināšanās, reiboņi. Asiņu sabiezēšanās paaugstina risku iedzīvoties trombozē.
Alkohols paplašina asinsvadus un veicina šķidruma izvadīšanu no organisma, palielinot nieru slodzi.
D. Cibule iesaka ūdeni un mazkaloriju dzērienus. Izvēloties augļu sulas, ieteicams tās atšķaidīt ar ūdeni. Labs variants karstā laikā ir paniņas vai kefīrs ar ūdeni attiecībā 1:1. Atsvaidzinoša ir atdzesēta piparmētru tēja. Nav piemēroti enerģijas dzērieni un limonādes, jo tās satur pārāk daudz cukura. No kafijas (līdz divām tasītēm dienā) nav jāatsakās, taču vēlams tūdaļ izdzert arī glāzi ūdens.
Karstumā organisms priecājas par vieglu uzturu. Grūti sagremojama pārtika rada lieku slodzi gremošanas sistēmai, jo šī procesa nodrošināšanai asinis pastiprināti pieplūst kuņģa un zarnu traktam.
Sportojot ieteicams zelta princips – labāk vieglāk un ilgāk, nekā ātrāk, bet intensīvāk. Fiziskas nodarbes karstā laikā nozīmē lielu slodzi asinsritei, tā sliktāk apgādā nieres, aknas un muskuļus, kas ļaunākos gadījumos var radīt nopietnas veselības problēmas. Nav ieteicams sportot pēc ilgas uzturēšanās saulē, vismaz pusstundu pēc tam vajadzētu atrasties ēnā vai atvēsināties dušā.
Ja uzturēšanās saulē paredzēta ilgāk par 20 minūtēm, nepieciešama galvassega, lai izvairītos no saules vai karstuma dūriena, Cepurīte maziem bērniem ir obligāta jebkurā gadījumā.
Ja karstuma ietekmē pašsajūta krasi pasliktinās, noteikti jāapmeklē ārsts.
