Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
14. augusts, 2015
Drukāt

Vai pašvaldības plāno nodokļa atvieglojumus zemes īpašniekiem? (1)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Mārtiņš Kļaviņš, Alojas novada pašvaldības izpilddirektors: “Nākamgad novadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes kadastrālā vērtība pieaugs vairāk nekā par 60 procentiem, kas, protams, ir liels kāpums. Ar to rēķināmies un par to vietējā laikrakstā esam jau pavēstījuši mūsu lauksaimniekiem un zemes īpašniekiem. Pašvaldībā pagaidām nav nekāda konkrēta plāna, kā atslogot nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanos. Bet pieļauju, ka deputātiem tāds varētu rasties. Liela daļa deputātu paši ir zemnieki, tātad labi zina, kādas šim zemes pārvērtējumam būs sekas. Jāņem arī vērā, ka novads ir izteikti lauksaimniecisks, ar lielu lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvaru, tāpēc pašvaldībai vajadzētu būt ieinteresētai mazināt šī nodokļa slogu. Es gan uzskatu, ka šai rungai ir divi gali. Līdzās iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pašvaldību izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem nekustamā īpašuma nodoklis ir trešais lielākais mūsu ieņēmumu avots. Tikai turīgās pašvaldības Rīgas apkārtnē var atļauties dot lielas nodokļa atlaides, jo tām naudas pietiek. Mums jārēķinās ar krietni pieticīgāku budžetu.”

 

Harijs Rokpelnis, Mazsalacas novada pašvaldības priekšsēdētājs: “Ar nākamgad paredzētajām pārmaiņām lauksaimniecībā izmantojamās zemes kadastrālajā novērtējumā, kas skar mūsu novadu, vēl neesmu paguvis iepazīties. Un pagaidām mums arī nav nekāda plāna, kā zemniekiem samazināt nekustamā īpašuma nodokļa slogu. Tiesa, līdz šim pašvaldība bija noteikusi ierobežojumu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumam – nodokļa summa nedrīkst pārsniegt 20 procentus no iepriekšējā gadā maksātās. Pieļauju, ka šo atlaidi mēs varētu piešķirt arī nākamgad. Man gan jāatzīst, ka līdz šim lauksaimniecībā izmantojamās zemes kadastrālās vērtības novadā ļoti atpalika no tirgus vērtībām, tāpēc to paaugstinājumam ir savs izskaidrojums. Varam jau gudri stāstīt, ka nodokļa atlaide ir atbalsts mūsu zemniekiem un uzņēmējiem. Bet, ja zemes kadastrālā vērtība ir zema, tad niecīga ir arī 20 procentu nodokļa atlaide.”

 

Cilda Purgale, Beverīnas novada pašvaldības priekšsēdētāja: “Nākamgad novada lauku zemei kadastrālā vērtība celsies caurmērā par 30 procentiem, kas man liekas ļoti krass kāpums. Pašlaik pašvaldībā vēl nav nekāda konkrēta plāna, kā ierobežot zemes nodokļa pieaugumu. Arī pašlaik novada zemes īpašniekiem ir tikai tās nodokļa atlaides, kas paredzētas likumā, paši savas gan neesam ieviesuši. Pārāk lielas nevaram atļauties, tāpēc ka novads ir mazs un pašvaldībai vajadzīga nauda infrastruktūras uzturēšanai.”

 

Jānis Pelsis, Iecavas novada pašvaldības priekšsēdētājs: “Novada zemei kadastrālā vērtība pieaugs par 30 procentiem. Ja nodokļu politikā nebūs nekādu izmaiņu, tad nākamgad apmēram par trešdaļu celsies arī par zemi maksātā nodokļa summas. Piemēram, 2,92 hektāru zemes īpašniekam, kuram šogad bija jāmaksā ap 33 eiro, nākamgad būs jāmaksā ap 47 eiro. Piemēram, par 80,36 hektāriem šogad maksāto ap 1000 eiro vietā nākamgad īpašniekam būs jāmaksā 1527 eiro. Zemes vērtību tirgū jau ceļ galvenokārt ārzemju pircēji, kas var maksāt vairāk un kam mūsu vietējie zemnieki nespēj tikt līdzi. Pagaidām pašvaldībā neesam domājuši par kādiem nodokļa atvieglojumiem. Par tiem varētu domāt, spriežot par pašvaldības budžetu nākamajam gadam.”

 

Kārlis Sedvalds, Burtnieku novada pašvaldības priekšsēdētājs: “Atvieglojumus pagaidām neplānojam, vēl neesam izpētījuši, kā katrā novada pagastā pieaugs zemes novērtējums. Pašlaik liekas, ka vislielākais tas būs saimnieciski rosīgajos Burtnieku, Rencēnu un Valmieras pagastā, bet mazāks nomaļajos Ēveles un Vecates pagastā. Es uzskatu, ka ar kadastrālo vērtību nebūtu jāsaista nekustamā īpašuma nodoklis. Ceļoties tai, iedzīvotājiem, piemēram, tādiem, kuri zemi atguvuši vai saņēmuši mantojumā, ik gadu pieaug nodokļa slogs.”

 

UZZIŅA

* No nākamā gada 1. janvāra gandrīz visos Latvijas novados Valsts zemes dienests plāno paaugstināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes kadastrālo novērtējumu.

* Vidēji valstī prognozētais vērtības pieaugums – par 30%. Bet, piemēram, Tukuma novada Tumes pagastā zemes kadastrālā vērtība augs par 83 procentiem, Degoles pagastā – par 78%, bet Slampes pagastā – par 67%. Pēc VZD atzinuma, vairāk nekā par 50% kadastrālā vērtība pieaugtu, piemēram, Alojas, Burtnieku un Mazsalacas novadā, Latvijā pavisam 44 pagastu teritorijās.

* Kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē, ka pieaugs par zemi maksātais nekustamā īpašuma nodoklis.

* Pašvaldības drīkst noteikt mazāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi par pusotru procentu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Pasaules ttirdzniecības organizācija jau Krievijai lika IKGADĒJO vērtēšnu ar šo gadu atcelt ,jo tirgus ekonomika aizliedz VALSTIJ iejaukties brīvāāzemes tirgū.Putins atbildē pieminēs ,ka ES valstīs [ Latvijā] tas turpinās,kas nav izdevīõgi investoriem arī krievu. Pašreiz Pārresoru koordinācijas centrāir mani priekšlikumi lai šos PSRS laika murgus likvidētu

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (62)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+