Atzinība visradošākajam tukšuma piepildītājam 1
Latvijas lepnums ir tās cilvēki ar aizrautību un godprātīgu darbu. To vidū arī dabas retumu pētnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks Guntis Eniņš, kuram 28. novembrī Liepas kultūras namā tika pasniegta Eduarda Veidenbauma literārā prēmija par grāmatu “Nezināmā Latvija”, ko klajā laidusi AS “Lauku Avīze” izdevniecība.
Vislielākā atzinība ir tā, kas gūta no tautas, un Guntim Eniņam tādu pasniedza Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa, Liepas pagasta pārvaldes vadītāja Evita Šīrante un Eduarda Veidenbauma literārās prēmijas piešķiršanas komisijas priekšsēdētāja Rasma Lezdiņa. Prēmija iedibināta jau 1968. gadā, un to pasniedz reizi divos gados.
“Bērnībā citi zēni līda kautiņos, es – alās…” smaidot Guntis atklāj savu dabas izzinātāja azarta sākumu. Ar savu aizrautību piesaistījis daudz domubiedru un izpalīgu. “Viņi piedalās mūsu interesantajās ekspedīcijās, kas katru reizi ir aizraujošs atklājums. Dievs man dāvā brīnumus. Par to esmu laimīgs un pateicīgs. Tikai žēl, ka nespēju visu izglābt un sistematizēt,” norūpējies teic Guntis Eniņš. Taču pētnieks var neskumt, jo viņam ir sekotāji – dabas pieminekļu pētnieki, kas jau savākuši milzum daudz materiālu par Latvija dabas retumiem. Viņi darbojas sabiedriskajā fondā “Dabas retumu krātuve” (izveidota 1998. gadā) – vāc un uzskaita dabas retumus un apkopo tos izvērstās datubāzēs. Sveicēju pulkā bija arī Imanta Ziedoņa dižkoku atbrīvošanas grupa. Viņi bijušās pedagoģes Māras Dzērves vadībā Gunti samīļoja un sumināja ar savu himnu – I. Ziedoņa vārdi, ģitāru spēlēja Juris Ošlejs. Aizkustinoši, ka zālē goda vietā bija šīs grupas karogs, ko veidojis mākslinieks Vitolds Kucins. Bija ieradušies arī iepriekšējo gadu E. Veidenbauma prēmijas laureāti Māra Svīre, Ēriks Hānbergs, Lija Brīdaka, Daina Bruņiniece un Aina Karele. Ēriks Hānbergs savā žiperīgajā stilā teica: “Guntis Eniņš ir visradošākais tukšuma piepildītājs. Ielien koka dobumā, un koks kļūst pilns, ielien alā, un tā ir pilna…”
Gunta Eniņa stāsti par dabas objektiem publicēti gan “Latvijas Avīzē”, gan žurnālā “Mājas Viesis”. Grāmata “Nezināmā Latvija” ir aizraujoša, jo, atklājot dabas retuma unikalitāti, izpaužas arī autora personiskā pieredze, kas grāmatai piešķir dzīvīgumu un cilvēciskumu. Turklāt tajā ir brīnišķīgas fotogrāfijas no dažādiem laika posmiem un skatu punktiem, arī no lidojuma ar lidmašīnu. Tajā aprakstītās vietas un dabas objekti liek aizrauties cilvēka elpai – kā brīnums un atklāsme. Mūsu zemē ir daudz brīnumu – ne vien peldošas salas, bet arī Eiropā resnākais kadiķis, Baltijā vislielākā ala, dižākā liepa, dziļākais un salām bagātākais ezers un vēl un vēl…
Domājot par savu artavu Latvijas 100 gadu jubilejai, Guntis Eniņš iecerējis iedzīvināt latviskās ainavas glābšanu un dižkoku atbrīvošanas kustību. “Latvija taču ir dižkoku lielvalsts! Es iedomājos šādu skatu: visā Latvijā dabas draugi un labestīgi cilvēki svētku reizēs un arī citās dienās dodas atbrīvot dižkokus no krūmu gūsta. Un katrā vietiņā atkal paveras maza latviskās ainavas daļa.”
