Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks
Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks
Foto: Evija Trifanova/ LETA

2018. gadā paredzēts izdot pirmo drukāto Nacionālās enciklopēdijas sējumu, kas veltīts Latvijai 2

Saeimas deputāti Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā labvēlīgi, bet dažs pat ar interesi uzņēma ziņojumu par Nacionālās enciklopēdijas tapšanu un projekta mērķiem. Ar ziņojumiem pagājušajā nedēļā uzstājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors Andris Vilks un Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

LNB direktors Andris Vilks klātesošajiem atgādināja, ka pēc Latvijas padomju enciklopēdijas redakcijas denacionalizācijas un savāktā materiāla izputināšanas šis ir jau trešais mēģinājums atjaunot enciklopēdiju. Pēc diviem neveiksmīgajiem 2013. gada 29. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijā zinātnieku un izdevējdarbībā pieredzējušu speciālistu kopsanāksmē pieņēma vēstuli Kultūras ministrijai ar ierosinājumu atkal ķerties pie Nacionālās enciklopēdijas projekta. Ar to sākās process, kas šobrīd attīstās veiksmīgi. Enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis informēja, ka patlaban praktiski nokomplektēts vajadzīgais redaktoru štats; līdz vasaras beigām noformēsies redkolēģija un Nacionālās enciklopēdijas padome, lai rudenī sāktos darbs pie šķirkļu rakstīšanas. Sākumā akcentu liks uz virtuālo vidi, lai iedibinātu enciklopēdijas bāzi. 2018. gadā paredzēts izdot pirmo drukāto sējumu, kas būs veltīts īpaši Latvijai, un tikai pēc tam, 2019. gadā, ja vien būs līdzekļi, nāktu klajā sākuma sējums ar burtu “A”. Ščerbinskis atzīmēja, ka drukātā versija ir kā simbols, jo virtuālo enciklopēdiju “plauktā nevar ielikt”. Viņš aizrādīja, ka pieņēmums par enciklopēdiju kā novecojušu, interneta laikmetā nevajadzīgu ir aplams: “Enciklopēdijas pasaulē nav izzudušas. Tās turpina iznākt. Forma, pieeja ir citāda, bet enciklopēdijas jēdziens nekur nav pazudis.” Tiesa, Vācijā “Brockhaus” ir pārstājis iznākt; grūtības piedzīvo arī enciklopēdijas Igaunijā un Lietuvā, taču tādēļ, ka netiek ņemta vērā reālā situācija un enciklopēdiju izdošana kļūdaini uzskatīta par kaut ko komerciālu. Ņemot vērā valodas vides izplatību, pasaulē pelnoši ir ja nu vienīgi izdevumi angļu valodā.

Gan Vilks, gan Ščerbin­skis uzsvēra enciklopēdijas pamatprincipus: precizitāte, ticamība un atbilstība faktiem. Tie atšķir enciklopēdiju no vairākuma internetā atrodamo informācijas avotu, piemēram “Vikipēdijas”, kam šķirkļu teksts var mainīties pat pa dienām atbilstoši konkrētā rakstītāja pārliecībai. Ščerbinskis deputātiem atgādināja par enciklopēdijas nozīmi nacionālās identitātes uzturēšanā, jo tā ļauj gūt informāciju dzimtajā valodā. Virtuālajai enciklopēdijai noteikti jābūt bezmaksas, lai tā būtu pieejama skolēniem, studentiem un jebkuram interesentam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Valsts piešķirtais finansējums Nacionālās enciklopēdijas projektam 850 tūkstošu eiro kopapjomā pagaidām paredzēts līdz 2018. gadam. Tajā skaitā šim un nākamajam gadam atvēlēts pa 200 tūkstošiem eiro. Tas pārsvarā ir atalgojums redaktoriem un šķirkļu rakstītājiem. Ņemot vērā citu valstu kolēģu kļūdas, Nacionālā enciklopēdija jāsāk virtuālajā vidē, jo tā ir “pamatu pamats”. Tāpat skaidrs, ka enciklopēdijas projektam noteikti jābūt ilglaicīgam – pirmie trīs četri ir tikai “ieskriešanās” gadi. “Virtuālā enciklopēdija nevar būt kaut kas sastindzis un tāds, kas beidzas. Šķirkļi regulāri jāatjauno, jāpilnveido, jāattīsta,” sacīja enciklopēdijas galvenais redaktors. Bet tas izdarāms tikai virtuālā vidē. Taču arī drukātajai enciklopēdijai jābūt, lai arī līdzekļi tai šobrīd nav piešķirti. Drukātā versija gan varētu būt samērā neliela apjomā – astoņi līdz desmit sējumi ar īpašu, Latvijai veltītu skaistu sējumu, kam jāiznāk 2018. gadā, iezīmējot Latvijas valsts simtgadi. Tas būtu koncentrēts, reprezentatīvs izdevums.

Par vēstures šķirkļiem atbildīgie būs profesore Daina Bleiere un vēstures doktors, arheologs Andris Šnē. Viņi uzraudzīs šķirkļu tek­stus, taču tos neveidos, jo to par samaksu darīs citi vēstures speciālisti. Viktors Valainis (“V”) sprieda, ka gan jau atrastos daudz latviešu, kuri vēlētos iegādāties drukātu enciklopēdiju, un jautāja, vai Ščerbinska vadītā redakcija paspēs ko paveikt līdz 2018. gadam. “Virtuālā enciklopēdija būs noteikti. Ja mums tas ierakstīts plānos, tad jārada arī Latvijas sējums, bet tas saistīts ar tipogrāfijas izmaksām,” atbildēja Ščerbin­skis. Bija jautājums arī par normatīvo bāzi un garantijām, ka enciklopēdijas finansējums nepārtrūks pēc 2018. gada. LNB direktors Vilks paskaidroja, ka jaunajā likumā par Nacionālo bibliotēku tiek iestrādāts pants, kas Nacionālās enciklopēdijas veidošanu padara par vienu no LNB funkcijām.