Latvijā
Politika

Atzīst kļūdu līdzšinējā aizsardzības koncepcijā – lai to labotu, būs jāmaina domāšana 16

Foto – LETA.

Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku amatpersonas pēdējā laikā bieži lieto terminu “totālā aizsardzība” vai “vispārējā aizsardzība”. Tas saistīts ar aizsardzības koncepcijas maiņu – valsts aizsardzība vairs nav tikai profesionāļu uzdevums, bet paredz visas sabiedrības iesaisti.

“Pašlaik mēs izstrādājam plānu, kā cilvēkus iesaistīt valsts aizsardzībā,” intervijā “Latvijas Avīzei” stāsta Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs. Viņš nenoliedz, ka iepriekšējos gados pieļautas kļūdas. Agrāk pastāvējis uzskats, ka Latvijas vajadzības aizsardzības jomā atrisina kolektīvā aizsardzībā, jo esam taču NATO, un par pašaizsardzību nav jāuztraucas.

A. Panteļējevs: – Kļūda domāšanā bija ne tikai Latvijā, bet arī NATO un ES, jo līdz 2014. gadam valdīja eiforija, ka Krievija īsti nevienu neapdraud. Bija pārliecība, ka reālu draudu nav, – Krievijas apdraudējums NATO šķita abstrakts un teorētisks. Turklāt tika veidoti dažādi NATO un Krievijas sadarbības formāti. Piemēram, tolaik Vācijā jūs neatrastu avīzi, kurā varētu izlasīt par šiem jautājumiem. Tas ietekmēja arī domāšanu Latvijas politiskajās aprindās.

Turklāt mūsu kontekstā dažādi jautājumi pārklājās – bija ekonomikas problēmas, vajadzēja veidot sabalansētu budžetu. Bija populāras runas, ka nav nepieciešams tērēt papildu līdzekļus aizsardzībai, un krīzes laikā aizsardzības budžets cieta no “apcirpšanas”. Tomēr bija analītiķi, kas jau tolaik brīdināja, ka eiforija ir nevietā.

– Ko praksē nozīmē totāla jeb visaptveroša aizsardzība? Kā tā izpaudīsies, ja būs valsts apdraudējuma situācija?

Protams, NATO iesaistīsies palīdzības sniegšanā, taču mums būtisks ir pirmo dienu pašaizsardzības jautājums. Mēs ejam divos virzienos – NBS un jaunatne. Mūsu mērķis ir panākt, lai skolu beigušie cilvēki ir minimāli sagatavoti militārajās prasmēs. Izmantojot Valsts aizsardzības mācību, gribam sagatavot jauno paaudzi ātrai iesaistei valsts aizsardzībā.

Tāpat mēs gribam mainīt Zemessardzes funkciju un uzdevumus, pastiprināt teritoriālo aizsardzību – konkrēts Zemessardzes bataljons nosegtu noteiktu teritoriju. Bataljona vadītājs apzinātu un būti spējīgs izmantot šajā teritorijā pieejamos resursus. Piemēram, ja nepieciešams bloķēt ceļu, viņš zinātu, kur var ātri dabūt baļķus vai smago tehniku.

Zemessardzes vadītāja atbildība būtu iesaistīt iedzīvotājus aizsardzības darbībās. Nevar visu noteikt no štāba, jābūt vietējo iedzīvotāju iesaistei, viņi vislabāk pārzina apvidu. Zemessardzes vadītājam novadā jābūt vietējai autoritātei, kurā cilvēki ieklausās, nepieciešami labi sakari ar vietējo pašvaldību. Mūsu iecere ir attīstīt teritoriālās aizsardzības tīklu, lai tas ir krietni spēcīgāks nekā pašlaik.

Visu interviju ar Andreju Panteļējevu lasiet 5. aprīļa “Latvijas Avīzē” vai meklējiet e-izdevumā.

LA.lv