Mobilā versija
Brīdinājums +10.6°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
4. aprīlis, 2017
Drukāt

Atzīst kļūdu līdzšinējā aizsardzības koncepcijā – lai to labotu, būs jāmaina domāšana (17)

Foto - LETA.Foto - LETA.

Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku amatpersonas pēdējā laikā bieži lieto terminu “totālā aizsardzība” vai “vispārējā aizsardzība”. Tas saistīts ar aizsardzības koncepcijas maiņu – valsts aizsardzība vairs nav tikai profesionāļu uzdevums, bet paredz visas sabiedrības iesaisti.

“Pašlaik mēs izstrādājam plānu, kā cilvēkus iesaistīt valsts aizsardzībā,” intervijā “Latvijas Avīzei” stāsta Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs. Viņš nenoliedz, ka iepriekšējos gados pieļautas kļūdas. Agrāk pastāvējis uzskats, ka Latvijas vajadzības aizsardzības jomā atrisina kolektīvā aizsardzībā, jo esam taču NATO, un par pašaizsardzību nav jāuztraucas.

A. Panteļējevs: – Kļūda domāšanā bija ne tikai Latvijā, bet arī NATO un ES, jo līdz 2014. gadam valdīja eiforija, ka Krievija īsti nevienu neapdraud. Bija pārliecība, ka reālu draudu nav, – Krievijas apdraudējums NATO šķita abstrakts un teorētisks. Turklāt tika veidoti dažādi NATO un Krievijas sadarbības formāti. Piemēram, tolaik Vācijā jūs neatrastu avīzi, kurā varētu izlasīt par šiem jautājumiem. Tas ietekmēja arī domāšanu Latvijas politiskajās aprindās.

Turklāt mūsu kontekstā dažādi jautājumi pārklājās – bija ekonomikas problēmas, vajadzēja veidot sabalansētu budžetu. Bija populāras runas, ka nav nepieciešams tērēt papildu līdzekļus aizsardzībai, un krīzes laikā aizsardzības budžets cieta no “apcirpšanas”. Tomēr bija analītiķi, kas jau tolaik brīdināja, ka eiforija ir nevietā.

– Ko praksē nozīmē totāla jeb visaptveroša aizsardzība? Kā tā izpaudīsies, ja būs valsts apdraudējuma situācija?

Protams, NATO iesaistīsies palīdzības sniegšanā, taču mums būtisks ir pirmo dienu pašaizsardzības jautājums. Mēs ejam divos virzienos – NBS un jaunatne. Mūsu mērķis ir panākt, lai skolu beigušie cilvēki ir minimāli sagatavoti militārajās prasmēs. Izmantojot Valsts aizsardzības mācību, gribam sagatavot jauno paaudzi ātrai iesaistei valsts aizsardzībā.

Tāpat mēs gribam mainīt Zemessardzes funkciju un uzdevumus, pastiprināt teritoriālo aizsardzību – konkrēts Zemessardzes bataljons nosegtu noteiktu teritoriju. Bataljona vadītājs apzinātu un būti spējīgs izmantot šajā teritorijā pieejamos resursus. Piemēram, ja nepieciešams bloķēt ceļu, viņš zinātu, kur var ātri dabūt baļķus vai smago tehniku.

Zemessardzes vadītāja atbildība būtu iesaistīt iedzīvotājus aizsardzības darbībās. Nevar visu noteikt no štāba, jābūt vietējo iedzīvotāju iesaistei, viņi vislabāk pārzina apvidu. Zemessardzes vadītājam novadā jābūt vietējai autoritātei, kurā cilvēki ieklausās, nepieciešami labi sakari ar vietējo pašvaldību. Mūsu iecere ir attīstīt teritoriālās aizsardzības tīklu, lai tas ir krietni spēcīgāks nekā pašlaik.

Visu interviju ar Andreju Panteļējevu lasiet 5. aprīļa “Latvijas Avīzē” vai meklējiet e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Nu re, atbrauca amerikāņi, papētīja vietējos apstākļus, pavīpsnāja, pakratīja pirkstu un mūsu karavadoņiem-bāleliņiem pēkšņi gaisma atausa. Tā mēdzot gadīties, kad tanks Abrams pēkšņi uzrodas.

  2. Un kā tiks sodīti tie, kas šo kļūdu ir pieļāvuši Latvijā?

    • Tā ir ”kļūda” vai kāda lāču zemes ordeņa vērts pasākums? Drīzāk jau pēdējais. Es savas namdurvis nodrošinu ar labu atslēgu un vel ķēdi – nu nevar, ka senos laikos tikai ar slotu- kā zīmi saimnieka nav mājās…

  3. lai domātu ir vajadzīgas smadzenes, ne tikai tukšs pods, kas pasargā rumpi no zvirbuļu nedarbiem !

  4. Vajadzīgas ne tikai atkal divas zemūdenes,bet arī helikopteri un raķetes!

  5. Protams, ka ar ZS atbruņošanu ir kopā ar ūdeni izliets arī bērns. ZS sākotnēji bija nopietns spēks, kurš patiešām uzturēja valstī pārmaiņu laikos kārtību, un ļoti labu kārtību, jo tos, pat laukos ieklīdušie dažādie ”jumti” ļoti respektēja. Ne tā, kā tagad ir ar policiju.
    Taču valdība un likumdevēji šo labi iesākto pasākumu, kas Latviju būtu padarījis līdzīgu Izraēlai, gatavu jebkurā brīdī sevi aizstāvēt, klasiski izgāza. Sacūkoja pasākumu, sacūkoja cilvēkus un beigās atradās sasistas siles priekšā, ne tās siles no kuras ēd deputāti, un tagad jāsāk viss no pusceļa atkal no jauna. Taču daudzi ir aizbraukuši un daudzi vairs netic, ka tas ir nopietni. Kau vai tāpēc, ka pēc sava ieroča ir jāskrin ej nu tu sazini uz kurieni. Šo ceļu skrienot tevis jau var nebūt – tāds ir karš.

    • Bet ja varnši solījušies ”atbrīvotājiem” – mes visu tautas pretošanās gribu nolaidīsim uz grunti… Ja būtu gribēšana tad ne tikai tos čekas maisus var izbērt, bet var pat vienkārši prezidenta, Saeimas un MK arī Kara ministrijas protokolos sameklēt tos Kremļa vīreļus, kuri nolaida šo valsts ZS lietu uz nulli.
      Tikai vai kādam ir gribēšana – mājās glabājot lāču zemes karogu – ko vilkt pie mājas ”atbrīvošanas” brīdī , lai neizlaupa – es savējais…
      Tikai veca piezīme =Pēc savulaik varenā mongoļu Čingiz- hana : nodevi savu tautu, nodosi arī mani – tam nāve…

      • Ar lāču zemes kadriem jābūt uzmanīgiem: kas ne tā, var atrauties pa ebaļņiku… Štrunts par Latviju – kad tikai šņukurs nepaliek šķībs !

  6. Muļķa Mazpisāns ("Ontūns") Atbildēt

    Cenzūra te tiešām sāk palikt padomiska.

  7. Valsts totāla aizsardzība ir teritorijas aizsardzība – iebrucējs nekad nevarēs mierīgi braukāt pa ceļiem, ieiet mežā patupēt, nomainīt karogu vietējā pagastmājā un nedabūt lodes sveicienu…. Tas ir tas no kā baidās vietējie varneši- ka tik nesaplēš ”atbrīvotājiem” biksiņas un tos Zemessargi nesūta kastītēs atpakaļ… Tāpēc jau plintes noņemtas un to sargus varēs lepni sagaidīt pie ieroču noliktavām. Labi izdomāts! Pat pūlēties nevajadzēs visus pēc sarakstiem savāk – paši saskries…

  8. Muļķa Mazpisāns ("Ontūns") Atbildēt

    Lielais lumpenis Floridā laikam pamodies no paģirām.

  9. Tas viss jau mums bija sakotneji, ka Zemessardzei paredzets, kamer to neatbrunoja, nepievienoja NBS ka paciesamu piedekli, ko kontrolet un nelaut darbieties.
    Tapec jamaina nevis kkada abstrakta domasana, bet konkreti neliesi, valsts aizsardzibas speju graveji, un ZS jaatgriez sava sakotneja veidola, paredzot papildu finansejumu, lai vismaz varetu atkopties no pa daudziem gadiem sagrauta. Ari lai apbrunotu ar 1. nepieciesamibu jebkuram kareivim jebkura armija – normalam trieciensautenem, atmesto humpalu ieroca parodiju vieta, pamatoti iesauktu par PAGALEM.

  10. teritoriālā aizsardzība ? Protams ,bet kāda veida taktika ? Tā nevar būt pašreizējā -braucam izsēžamies un gaidām….līķu kaudzes ! Tikai ”mazskailīgas”-Vada vai Rotas apjoma mobilas grupas. jabūt prettanku , 84mm mīnmetēju ,kvadraciklu ,sakaru ,snaiperšautenes arī lielkalibra …tad jau arī varēs runāt par nopietnu aizsardzības plānu .pašlaik liekas ,ka kārtējā- Koncepcija kura tapusi ne jau pašmājas ”Gudrajās galvās” Lasam kārtējo domas graudu: ZS- viņš labāk zinās kur dabūt …Pateikts daudz ! Tātad nevis plāns un sagatavoti /standarta resursu krājums -dzelzbetona trīstūri -metināti šliežu eži ar prettanku pārvaldāmām mīnām…Bet inprovizācija ..gan sagatavos ,gan atvedīs, gan izvērsīs laika ta pietiek ! Nu JASMEJAS pretiniekam jau savi plāni un viņš kā likums NEGAIDA. Latvija nau UKRAINA kur laipārstaigātu valsti nākas reiķināties ar 1000km ! Mums 150km ir 50% teritorijas.

  11. Cik ilgi gan bija jagaida lai atzītu ka valsti nevar aizsargāt 3000-10.000 algotu militāro darbinieku jautājums par brīvprātīgo ”Zemessardzi” ilgstoši būvēja ar amatieriem raksturīgu izpratni. ZS -rezervistu spēkiem ir javeido treniņu bāze. jaizprot neliniāras taktikas nozīme cīņā ar mobilu,labi bruņotu un trenētu pretinieku.

  12. Jāmaina domāšana, pēc kuras atbildīgos amatos neliek spējīgākos, bet tos ar “sakariem”.

  13. Kad jāsaņem lielas algas, tad armijnieki pirmie, kad jākaujas, tad aizstāvieties paši.
    Laba koncepcija.

Draugiem Facebook Twitter Google+