Mobilā versija
-1.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Pirmdiena, 11. decembris, 2017
8. decembris, 2017
Drukāt

Atzīst trūkumus pazudušo personu meklēšanā

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti satraukušies par trūkumiem Valsts policijas tehniskajā nodrošinājumā bezvēsts pazudušu personu meklēšanai. Deputāti aicinās Iekšlietu ministriju (IeM) novērst šīs nepilnības.

Policija ik gadu saņemot vidēji 700 – 1000 iesniegumus par bezvēsts pazudušām personām. Galvenokārt pazušana saistīta ar sadzīviskiem iemesliem – nesaskaņas ar tuviniekiem, apmaldīšanās sēņojot vai zvejojot. Vairākums gadījumu beidzas laimīgi, un pazudušie tiek atrasti sveiki un veseli, bet aptuveni 30 – 50 cilvēki ik gadus tā arī paliek neatrasti vai arī meklētāji viņus uziet jau mirušus. Šā gada deviņos mēnešos pazuduši jau 1075 cilvēki, no kuriem pagaidām atrasti 910, bet vēl 165 atrodas meklēšanā. “Latvijai tomēr šie skaitļi ir nesamērīgi lieli,” uzskata Aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Seržants (ZZS), tādēļ vakar uz komisijas sēdi tikai aicināti Valsts policijas un citu meklēšanā iesaistīto organizāciju pārstāvji.

Valsts policijas (VP) Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš informēja, ka policijai ir gana ilga pieredze pazudušu personu meklēšanā, tādēļ ir izstrādātas gan metodikas, gan apmācības, instrukcijas un normatīvais regulējums. “Izglītošana notiek, jau sākot no koledžas, un turpinās policistu ikdienas darbā. Tomēr joprojām saskaramies ar situācijām, ka darbinieki nav gatavi vadīt liela mēroga meklēšanas pasākumus. Tie vairāk ir jautājumi par operāciju taktiskās plānošanas problēmām un nepilnībām koordinējošos pasākumos, ja tiek iesaistīti arī Nacionālie bruņotie spēki vai brīvprātīgie,” atzina Lazdiņš. Apmācīt visus policistus šādu darbu vadīšanai esot “neiespējamā misija”, tādēļ tiekot apmācīts neliels darbinieku skaits, kas vajadzības gadījumā dodas palīgā attiecīgajai teritoriālajai iestādei rīkot meklēšanas pasākumus.

IeM iekšējā audita nodaļa pērn veikusi auditu, izvērtējot bezvēsts pazudušu personu meklēšanas darba organizāciju. Tā laikā identificēta virkne nepilnību un trūkumu, kuru novēršanai VP izveidota darba grupa. Lūgts informēt par to, vai veikti kādi uzlabojumi, Lazdiņš informēja, ka Pazudušo personu meklēšanas nodaļa, kurā darbojās septiņi cilvēki, esot pievienota slepkavību izmeklēšanas nodaļai un šobrīd ar meklēšanas koordinēšanas funkciju nodarbojas vairs tikai trīs cilvēki. Atklātas arī problēmas sadarbībā ar pašvaldībām. Piemēram, šovasar veicot pazudušā Ivana meklēšanas darbus Liepājā, sākotnēji meklētāji nav spējuši piekļūt pašvaldības īpašumiem, jo brīvdienās tie bija slēgti un tika zaudēts laiks, lai vispirms atrastu attiecīgo pašvaldības amatpersonu.

Sarunas laikā arī noskaidrojās, ka policijai trūkst glābšanas un meklēšanas darbiem piemērotu dronu, nakts redzamības termokameru un zemūdens sonoru. Reizēs, kad nepieciešami šādi palīglīdzekļi, policija aicina palīgā NBS gaisa spēkus un jūras spēkus, Zemessardzi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), kā arī brīvprātīgo organizācijas, piemēram, “bezvests.lv”, kas tehniskā aprīkojuma ziņā nereti ir tālu priekšā policijai.

Vairākums Aizsardzības komisijas deputātu pauda neapmierinātību ar situāciju, ka Valsts policija savu tiešo pienākumu veikšanā atkarīga no citām struktūrām. Tādēļ komisija vērsīsies pie IeM, aicinot to pilnveidot meklēšanai nepieciešamo policijas tehnisko nodrošinājumu. “Ir taču 21. gadsimts, bet mūsu policijai nav dronu, nemaz jau nerunājot par helikopteriem, trūkst apmācītu darbinieku. Ja nebūtu armijas un sabiedrības atbalsta, situācija būtu vēl ļaunāka,” sacīja kādreizējais iekšlietu ministrs, opozīcijas deputāts Jānis Ādamsons (“Saskaņa”). Viņš arī necer, ka pēc šīs komisijas sēdes kas mainīsies, jo šādi jautājumi būtu jāskata pirms budžeta pieņemšanas, nevis uzreiz pēc tās.

Biedrības “bezvests.lv” pārstāve Sandra Miķelsone komisijas sēdē aicināja apsvērt iespēju normatīvajos aktos paredzēt atbildību personām, kas bezatbildības vai apzinātas ļaunprātības dēļ neziņo tuviniekiem par savu atrašanās vietu. Daži šādi pastāvīgie klaiņotāji vai svinētāji meklētāju redzeslokā nonākot regulāri, un atbildīgi dienesti spiesti tērēt resursus viņu meklēšanai. Miķelsones ieskatā, šādām personām vajadzētu piemērot administratīvo sodu, piemēram, piespiedu darbu. VP pārstāvis Lazdiņš gan bija skeptisks par šādu priekšlikumu, norādot, ka policijai jebkurā gadījumā jāreaģē uz iesniegumu par pazudušu personu un jāpārliecinās, vai ar cilvēku nav notikusi kāda nelaime. Savukārt šādi grozījumi varētu novest pie situācijas, kad radinieki baidās ziņot par pazudušo.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+