Foto-Artis Drēziņš

Aucē malkas dēļ līdz nāvei piekauj vīrieti 1

Notikumi, kas 5. augusta vakarā risinājās Aucē, daudzdzīvokļu mājas pirmā stāva dzīvoklī Miera ielā 6, un nākamās dienas rītā beidzās ar 59 gadus vecā Pētera Urneža nāvi, šajā mazpilsētā nav ikdiena. Par to runā visi, jo iesaistītie cilvēki ir vietējie un zināmi.

Reklāma
Reklāma

 

Kašķis malkas dēļ

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Iespējamais slepkava, 17 gadus vecais Alfrēds (vārds mainīts), policijai nodarījumā esot atzinies un atrodas uz brīvām kājām. Kad puisi satieku pilsētā uz ielas kopā ar māti, viņš ir manāmi iereibis un man teic, ka no notikušā neko neatceroties. Saruna reibuma dēļ īsti nevedas. Puisis vārdus meklē ar grūtībām, māte viņu aizstāv. Alfrēds ir beidzis pamatskolu Bērzupes speciālās internātskolas korekcijas klasē, kas nozīmē, ka puisim ir garīgas attīstības traucējumi. Toties fiziski Alfrēds ir slaids, labi noaudzis jauneklis un izskatās vairākus gadus vecāks. Šobrīd meklējot darbu. Par puiša pieskaitāmību lems eksperti. Redzot, ka Alfrēds aizvien brīvi klīst pa ielām dzērumā, dažas Miera ielas 6. nama ģimenes savus bērnus uz ielas laist izvairās.

Kas tad notika svētdienas vakarā? Ziņas, kas ir manā rīcībā, liecina, ka Alfrēds apvainojies uz savu kaimiņu Pēteri, ka tas vairs negrib dot malku no šķūnīša viņa un mātes dzīvokļa (tas atrodas līdzās tajā pašā trepju telpā) plītij. Alfrēds iegājis skaidroties dzīvoklī pie padzīvojušā vīrieša, kurš bijis pārdesmit centimetrus īsāks, acīmredzami fiziski vājāks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Skaidrošanās pāraugusi fiziskā vardarbībā. Alfrēds Pēteri sitis, spārdījis, slānījis ar vadiem. Augumā mazais Pēteris neesot spējis pretoties, kliedzis un saucis palīgā, uzrāpies uz atvērta loga palodzes. Kaimiņi izsaukuši policiju un ātro medicīnisko palīdzību. Palīdzība nekavējusies, lietas apstākļi noskaidroti. Pēteris no mediķu pakalpojumiem atteicies, apgalvojot, kā saka aculiecinieki, ka izgulēs dzērumu un nākamajā dienā viss būšot kārtībā. Otrajā rītā, bāls un trīcošs, knapi spējis uzrāpties līdz trešajam stāvam, lai lūgtu palīdzību. Tad zaudējis samaņu un miris, nesagaidot mediķus. Ekspertīzē konstatēja vairākas dzīvībai bīstamas traumas: asinsizplūdumu galvā, lauztas ribas, zarnu plīsumus. 9. augustā Pēteri viņa bērni apbedīja.

 

Dzīve nepareizā virzienā

Ivars Saulīte ir viens no septiņiem Pētera bērniem. Strādā par traktoristu mehāniķi Mārupē, ir ģimene, māja un saimniecība Liel-aucē. Vispirms viņš vēlas izteikt pateicību policijai par profesionālo darbu un spēju bez pretenzijām strādāt antisanitāros apstākļos viņa tēva dzīvoklī. Ivars vienīgi nesaprot, kāpēc slepkavam atļauts brīvi staigāt pa ielām, turklāt ar divlitru alus pudelēm padusēs.

Par savu tēvu dēls runā ar skumjām: “Viņš nebija kašķīgs, taču dzīve bija iegriezusies nepareizā virzienā. Padomju gados papus strādāja par šoferi patērētāju biedrībā, mamma kopsaimniecībā par slaucēju. Pārmaiņu gados vecākiem sākās lielas problēmas, iedzeršana. Vecāki degradējās. Mūs, bērnus, viņiem atņēma un nodeva audzināšanā mammas māsām. Paldies viņām, kas mūs uzaudzināja, visiem mums ir darbs un ģimenes, neesam ne dzērāji, ne vazaņķi. Pirms desmit gadiem apbedījām mammu, kuru sabrauca uz ceļa. Vecāki jau nebija slikti cilvēki. Papu Alfrēds ar savu mammu izmantoja, ņēma malku, kopā dzēra. Papus bija mazliet savāds, staigāja apkārt nošļurcis, kaut arī skapis bija pilns ar tīrām drēbēm. Dzīvoklis netīrs, aizkari pie logiem melni no netīrumiem, bet skapī glabājās pavisam svaigi.”

No Ivara jaušams, ka pret tēvu nav bijušas lielas mīlestības jūtas. To, ka ar bērniem zudis tēvišķais kontakts, apzinājies arī pats tēvs. Auces novada sociālā dienesta vadītājs Ivars Rozentāls atceras, ka Pēteris Urnežis, nākot pēc pabalstiem, licis saprast, ka bērni par viņu nerūpējoties, tāpat kā viņš savulaik neesot rūpējies par bērniem. Sociālā dienesta ilglaicīgs klients pabalstu saņemšanā. Algotu darbu nav strādājis vismaz kopš 2003. gada, trīs reizes bijis pašvaldības simtlatnieku programmā. Mīlējis iedzert, liels traču cēlājs nebijis, pēc algota darba nerāvies.

Reklāma
Reklāma

Par Alfrēda nodarījumu I. Rozentālam esot liels šoks, jo nekas neliecinājis, ka puika esot agresīvs. Abi ar māti, kurai sociālās prasmes ļauj vien veikt palīgdarbus bērnudārzā, ir sociālās palīdzības saņēmēji.

“Man liekas, ka lielā mērā vainīgi “bambāļi”, kā mūsu pusē sauc stipro alu divlitru plastmasas pudelēs. Lēti, pa pieri sit ātri un pamatīgi,” nosaka sociālā dienesta vadītājs. Auces veikalu pārdevējas apstiprināja, ka Alfrēds ar savu māti bieži pirkuši stipro alu.

 

Iedzīvotājiem jāziņo

Šīs krimināllietas uzraugošais prokurors Raivis Košinskis no detalizētiem komentāriem atsakās, jo vēl notiek izmeklēšana. Šobrīd skaidrs esot tikai tas, ka abu vīriešu starpā noticis kautiņš un viens no viņiem gājis bojā. Juridiski tā nav slepkavība, bet smagu miesas bojājumu izdarīšana, pēc kuriem vainīgā neuzmanības dēļ iestājusies nāve. Vainīgais ir uz brīvām kājām pēc policijas konsultācijām ar uzraugošo prokuroru. Lēmuma pamatā esot vairāki apstākļi, kurus šobrīd R. Košinskis nevēlas atklāt. Ja iedzīvotāji redz, ka Alfrēda darbības ir bīstamas vai kā citādi aizdomīgas, tad jāziņojot policijai. Tad drošības līdzekļi var tikt pārskatīti.