Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
7. janvāris, 2014
Drukāt

“Audiodušas” apmetušās “Z(in)oo” centrā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Biedrības “Ascendum” veidotās “Audiodušas”, kas pagājušajā vasarā apceļoja Latvijas mākslas un mūzikas festivālus, šobrīd pieejamas Cēsīs, bērnu zinātnes centrā “Z(in)oo”, portālu LA.lv informēja biedrībā.

Instalācija pagājušajā vasarā bija pieejamas dažādos Latvijas mūzikas un mākslas festivālos, piedāvājot iespēju uz mirkli aizbēgt no trokšņaino pasākumu kņadas, uzliekot austiņas un ļaujoties biedrības “Ascendum” atbalstīto projektu veidotajiem audioceļojumiem. Šobrīd “Audiodušas” nonākušas Cēsīs, bērnu zinātkāres centrā “Z(in)oo”.

“Pagājušajā vasarā “Audiodušas” ieguva lielu atsaucību no mākslas un mūzikas festivālu apmeklētājiem, turklāt arī mēs paši esam ļoti gandarīti par šīs idejas realizāciju. Tieši tāpēc negribam, lai audiodušu kabīnes noput kādā noliktavā – vēlamies, lai tās turpina dzīvot savu dzīvi kādā vietā, kur tās būtu pieejamas ikvienam”, stāsta biedrības “Ascendum” valdes priekšsēdētāja Zaiga Pūce.

“Audiodušās” iespējams noklausīties interneta žurnāla “Satori” publicētos dzejas un prozas darbus, kuru autoru vidū ir gan jau atzīti literāti, piemēram, Anna Auziņa, Pauls Bankovskis, Andra Manfelde u.c., gan plašākā sabiedrībā vēl neiepazīti mākslinieki. Bērnu kultūras projekta “Garā Pupa” audiodušā var atgriezties bērnībā, klausoties intervijas ar bērniem par dzīvi, kā arī bērnu radītos sapņu stāstus. Savukārt sabiedriskā kustība “Mans Doms” piedāvā izbaudīt 18 skaņdarbu izlasi no dažādiem “Mans Doms” koncertiem, kuri pēdējā gada laikā ir bagātinājuši Rīgas Doma koncertu dzīvi, piedāvājot apmeklētājiem mūsdienīgu mūziku īpašajā katedrāles akustikā. Ierakstā apkopoti pieredzējušu dziesminieku, savdabīgu vokālistu, kā arī elektroniskās mūzikas komponistu skaņdarbi.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (1)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+