Audiovizuālā mantojuma dienā Rīgas Kino muzejs piedāvās noskatīties kinohronikas par 20. gadsimtu Latvijā 0
Sestdiena, 27. oktobris ir UNESCO Audiovizuālā mantojuma diena, kuru atzīmēs arī Latvijā. Atmiņas institūcijas, kas visciešāk ir saistītas ar audiovizuālo mantojumu – Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs un LKA Rīgas Kino muzejs – šajā dienā aicina uz bezmaksas kinohroniku un dokumentālo filmu seansiem Kino muzejā. Šī gada Audiovizuālā mantojuma dienas moto – Tavs stāsts kustībā (Your Story is Moving).
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā aktīvi notiek kinodokumentu digitalizācija un restaurācija, tāpēc Audiovizuālās mantojuma dienas programmā ikviens aicināts ieskatīties Latvijas stāstos no dažādām dekādēm, kuri fiksēti kinohronikās un dokumentālās filmās.
Programmā iekļautās kinohronikas un filmas piedāvā ieskatu dažādos dzīves notikumos atšķirīgos vēstures periodos. Pats pirmais seanss, kas sāksies plkst. 11.00, ir veltīts 1920.-30. gadu tematikai. Tajā būs iespējams redzēt, piemēram, Pirmā pasaules kara radītos postījumus Latvijā, kas fiksēti 1919. gada kinohronikā, tādas ainas un personības kā, piemēram, Vilhelma Ķuzes konditorejas fabrika, tā laika ietekmīgas kultūras figūras, kā Eduards Smiļģis, Brīvības pieminekļa pamatakmens ielikšana, Kārļa Ulmaņa apvērsums 1934. gadā un jaunās kuģu līnijas Rīga – Ņujorka atklāšana. Šo kinohroniku autoru vidū ir Arnolds Cālītis, Eduards Kraucs, pie skaņu hroniku veidošanas piedalījušies brāļi Blumbergi.
Nākamais seanss sāksies plkst. 12.30, un tajā būs skatāmas kinohronikas no 1940.-50. gadiem. Starp programmā iekļautajiem kadriem rodamas tādas ainas kā Otrā pasaules kara ikdiena, dažādi darbi kolhozā – pavasara sējas laiks, zirgu apkope un citi. Tāpat programmā būs ieskats vairāku rūpnīcu darbā, kinoteātra “Gaisma” atklāšanā un Eduarda Smiļģa 70 gadu jubilejas svinībās. Kinohroniku autori Aleksnadrs Jevsikovs, Irina Mass, Eduards Kraucs un citi.
Seansā plkst. 14.00 būs iespēja iepazīties ar kinohronikām no 1960.-70. gadiem, tostarp padomju ikdienu kolhozos un rūpnīcās, piemēram, maizes rūpnīcā un Rīgas dīzeļu rūpnīcā. Šajā programmā lielāks uzsvars likts uz kultūras dzīves notikumiem, piemēram, būs skatāmi kadri no filmas “Pie bagātās kundzes” (1969) uzņemšanas laukuma un no Latvijas Kinematogrāfistu savienības 4. kongresa. Šīs kinohronikas režisējuši Laima Žurgina, Biruta Veldre, Ivars Kraulītis un citi.
Noslēdzošā programma sāksies plkst. 15.30 un kinohroniku kadri pievērsīsies 1980.-90. gadiem. Šajā programmā lielāks uzsvars uz pilsētu dzīvi, piemēram, Rīgas izmaiņām 1980. gados, apzaļumošanas problēmām un pilsētu attīstību. Īpaši jāpiemin kinohronikas, kas veidotas 1990. un 1991. gadā, iemūžinot valsts iekārtas maiņu. Noslēgumā – ieskats festivāla “Baltica-94” norisē. Kinohronikas veidojuši režisori Imants Brils, Rūta Celma, Aivars Freimanis, Brigita Eglīte un citi.
