Foto – LETA

Audiovizuālā pasaule un mēs
 0

Līdz augusta beigām ikviens sabiedrības pārstāvis visā Eiropas Savienībā aicināts izteikt savu viedokli par Eiropas Komisijas (EK) šonedēļ pieņemto Zaļo grāmatu attiecībā uz audiovizuālo nozari. 


Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

EK iedzīvotāju viedokli vēlas uzklausīt, jo ikdienā miljoniem eiropiešu ceļā uz darbu viedtālrunī seko saviem iemīļotajiem televīzijas seriāliem, aplūko tiešsaistes saturu viesistabas televizorā vai publicē tiešsaistē pašu veidotu saturu. Eiropā ir vairāk nekā 40,4 miljoni internetam pieslēgtu televizoru. Tādēļ EK vēlas izpētīt, ko šāda tehnoloģiju un satura konverģence varētu nozīmēt Eiropas ekonomikas izaugsmei un novatorismam, kultūras daudzveidībai un patērētājiem – it īpaši tiem, kuriem var būt vajadzīga aizsardzība, piemēram, bērniem. Pēc apspriešanas Komisija varētu pētīt nepieciešamo regulējumu un politikas risinājumus, ieskaitot pašregulāciju.

Sabiedrības viedoklis tiek gaidīts par šādiem jautājumiem:

CITI ŠOBRĪD LASA

Spēles noteikumi. Radīt piemērotus apstākļus dinamiskiem ES uzņēmumiem, lai tie spētu pārvarēt starptautisko (it īpaši ASV) konkurenci, sevišķi ņemot vērā to, ka konkurējošiem tirgus dalībniekiem var būt piemērojami atšķirīgi noteikumi.

Eiropas vērtību (tostarp mediju brīvības) un lietotāju interešu aizsardzība, piemēram, bērnu aizsardzība, pieejamība lietotājiem invalīdiem. Vai cilvēki gaida labāku aizsardzību TV raidījumiem nekā interneta saturam; un kur jānovelk robeža?

Vienotais tirgus un standarti. Šķiet, ka dažas ierīces nedarbojas vienādi visās dalībvalstīs. Kā mēs varam veicināt pareizo tehnoloģisko vidi?

Finansēšana. Kā konverģence un patērētāju uzvedības izmaiņas ietekmēs filmu, TV šovu un citāda satura finansēšanu? Kādu ieguldījumu dažādas personas dod jaunajā vērtību ķēdē?

Atklātums un mediju plurālisms. Vai uz iepriekšnoteiktiem filtrēšanas mehānismiem, piemēram, meklētājpro-
grammās, būtu jāattiecina valsts intervence? Vai pašreizējā prakse, kas attiecas uz populārāko saturu, piemēram, lielajiem sporta pasākumiem un veiksmīgākajām jaunākajām filmām, vairumtirdzniecības līmenī ietekmē tirgus pieejamību un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību? Vai platformas ir pietiekami atvērtas?

 

Savu viedokli var izteikt sūtot to pa e-pastu: [email protected]