Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
9. septembris, 2013
Drukāt

Auditors neļauj KM publiskot operas funkciju audita rezultātus

LETALETA

Kultūras ministrija pēc vēršanās pie SIA “Ernst&Young Baltic”, lūdzot sniegt atļauju publiskot Latvijas Nacionālās operas (LNO) funkciju audita rezultātus, saņēmusi noraidījumu.

 

Ministrija šodien saņēmusi “Ernst&Young Baltic” atbildes vēstuli, kurā norādīts, ka ziņojums iekļauj konfidenciālu lielas valsts kapitālsabiedrības komercnoslēpumu un biznesa stratēģiju, tādēļ auditorkompānija nevar sniegt atļauju tās publiskošanai, informēja kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne.

Saskaņā ar noslēgto līgumu starp Kultūras ministriju un SIA “Ernst&Young Baltic” ministrija nedrīkst publiskot bez saskaņošanas ar auditorkompāniju LNO veikto funkciju auditu.

Arī SIA “Ernst&Young Baltic” mārketinga koordinatore Liene Dobele paskaidroja, ka saskaņā ar minēto līgumu kompānija komentārus par šo jautājumu nesniegs.

“Attiecībā uz publiskajā telpā nonākušajiem funkciju audita fragmentiem Kultūras ministrija nekādus komentārus nesniedz, taču akcentē – lai izdarītu objektīvus secinājumus, audita ziņojums ir jāvērtē kopumā, neatraujot no konteksta atsevišķas daļas. Vienlaikus ministrija norāda, ka audita ziņojuma publiskošana un nonākšana trešo personu rīcībā var nodarīt zaudējumus LNO,” pauda Līne.

Viņa vēstīja, ka LNO tika konstatēts aptuveni 0,5 miljonu latu iztrūkums. Balstoties uz LNO veikto funkciju auditu, ministrija panāca gandrīz 2 miljonu latu papildu piešķīrumu operai gan parādu segšanai, gan finanšu situācijas uzlabošanai un neatliekamām investīcijām.

Saskaņā ar Kultūras ministrijas 2012.gada 1.jūnija rīkojumu “Par ierobežotas pieejamības informācijas statusa piešķiršanu” ziņojumam par VSIA “Latvijas Nacionālā opera” funkciju auditu tika piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss uz gadu līdz 2013.gada 1.jūnijam. Ņemot vērā iepriekš minēto, ziņojums par VSIA “Latvijas Nacionālā opera” funkciju auditu kopš šā gada 1.jūnija nav ierobežotas pieejamības informācija. Ierobežojumi attiecībā uz informācijas nodošanu trešajām pusēm izriet no starp Kultūras ministrijas un SIA “Ernst&Young Baltic” 2012.gada 22.februārī noslēgtā līguma “Iepirkuma līgums par funkciju audita pakalpojumu” punkta, kas nosaka, ka Kultūras ministrija nenodod ziņojumu trešajām personām, ja iepriekš nav saņemta “Ernst&Young Baltic” rakstiska atļauja.

Jau ziņots, ka TV3 raidījuma “Nekā personīga” rīcībā ir nonācis auditorfirmas “Ernst&Young” ziņojums par LNO veiktā funkciju audita rezultātiem, tie liecina, ka kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei (VL-TB/LNNK) neesot taisnība, sakot, ka LNO ir slikti pārvaldīta.

Audita rezultāti liecina, ka salīdzinājumā ar 15 ārvalstu operteātriem, piemēram, Vīnes, Diseldorfas, arī Viļņas un Tallinas, LNO valsts dotācija ir vidēji par 8% mazāka.

Patiesībai neatbilst arī apgalvojums, ka klibo LNO mārketings vai opera vāji strādātu ar auditoriju, jo biļešu ieņēmumu ziņā pārējie analizētie opernami atpaliek, un veiksmīgāki par LNO bijuši tikai Barselonas un Parīzes operteātri.

Auditori analizējuši arī konkrētu operas izrāžu rentabilitāti. Jaunzemes-Grendes pieņēmumu, ka Andreja Žagara paša režisētās izrādes iestudētas vienīgi mantkārīgos nolūkos, auditoru izpētītais apgāž – starp Žagara režisētajām izrādēm ir gan “Karmena” un “Traviata”, kas nesušas vislielākos ieņēmumus, gan arī tādas kā “Verters” un “Pīķa dāma”, kas nesušas zaudējumus.

Auditori no biznesa viedokļa arī attaisno Žagara centienus izrādīt vismaz sešus jauniestudējumus gadā. Taču, lai arī valsts dotācija ir atgriezusies turpat trekno gadu līmenī un ir 5-6 miljoni latu, auditori uzskata, ka ir jāatliek atpakaļ krīzes gados samazinātā atlīdzība štata darbiniekiem vidēji par 14%.

“Ernst&Young” izpētītais rāda, ka pieaudzis arī ziedotāju atbalsts operai. Mecenāti Boriss un Ināra Teterevi vien solistu apmācībai LNO akadēmijai šogad piešķīra vairāk nekā 100 000 latu.

Kā ziņots, pēdējās dienās kultūras nozarē valda domstarpības par Jaunzemes-Grendes atbilstību amatam. Domstarpības kultūras nozarē publiski kļuva redzamas pēc tam, kad Jaunzeme-Grende pretēji konkursa komisijas rekomendācijai atteicās iekļaut valdes sastāvā līdzšinējo LNO direktoru Andreju Žagaru. Pēc šī ministres lēmuma izskanējušas prasības pēc viņas demisijas.

Savukārt Jaunzeme-Grende prasībai par demisiju neredz nevienu pamatotu argumentu, – to viņa sacīja telefonsarunā ar LTV raidījumu “Rīta Panorāma”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+