Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
17. februāris, 2014
Drukāt

Audzējam steiku, bet paši ēdam kotletes. Latvija sāk konkurēt liellopu gaļas tirgū (2)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Lēnām, tomēr noteikti Latvijā attīstās gaļas liellopu audzēšanas nozare, un vienlaikus ar to aug arī liellopu gaļas patēriņš. Ekspertu vērtējumā tik perspektīvās nozares izaugsmei svarīgi būtu izglītot lauksaimniekus un pircējus, kā arī jāuzlabojas cilvēku pirktspējai. Patlaban gaļas liellopu biznesa formula ir 6 – 8 mēnešu vecu teliņu eksports uz citām valstīm, kur dzīvniekus tālāk nobaro. Iemesls – barības un dzīvnieku turēšanas izmaksas, kā arī ES viszemākā gaļas iepirkuma cena padara nobarošanu šeit neizdevīgu. Lai situāciju mainītu, proti, lai dzīvniekus nobarotu Latvijā, Zemkopības ministrija šajā gadā pirmo reizi paredzējusi aptuveni 100 eiro lielu valsts atbalstu par buļļiem un vēršiem, kā arī par tīršķirnes, kombinētajām vai krustojumos iegūtām gaļas šķirnes telēm, kas sasniegušas 16 mēnešu vecumu.

Restorāniem – 
filejas un karbonādes
Steiks2_TS_8

“Steiku haoss” – Latvijā vislielākā restorānu grupa, kas apmeklētājiem piedāvā steikus, gaļas liellopu filejas un karbonādes iepērk no kautuvēm. “Vasarā, kad pieprasījums ir ļoti liels, pērkam arī citās valstīs ražotu gaļu, bet galvenokārt izmantojam Latvijas zemnieku produktu. Vasarā ir gadījumi, kad pērkam Latvijā no Lietuvas ievestu gaļu, kas ražota Latvijā,” teic “Steiku haosa” menedžere Ilze Kolosko. Savukārt šefpavārs Kristaps Sīlis paskaidro – naudas ziņā izdevīgāk būtu pirkt visu kautķermeni, tomēr tad nepieciešams ieguldīt daudz laika un darba dažādu citu ēdienu gatavošanā. Nākotnē restorāni šajā virzienā darbošoties. “Steiku haosa” ēdienkartē gan ir arī divi Argentīnā audzēto gaļas liellopu steiki.

Foto - Timurs Subhankulovs

Steiku gatavošana ir vesela zinātne. Maldās tie, kas par steiku – biezu gaļas liellopa šķēli šķērsgriezumā – uzskata arī piena liellopa gaļu. “Tai ir cita forma un garša. Pasaulē pavisam ir vairāk nekā 800 gaļas liellopu šķirnes, Latvijā vispopulārākie ir Šarolē, Herefordas un vēl vairāku šķirņu dzīvnieki. Katrai šķirnei ir sava garšas nianse,” tā K. Sīlis. Viņš atklāj – no viena liellopa iegūst deviņus kilogramus filejas un 14 – 16 kg karbonādes. No viena 2 – 3 kg smaga filejas gabala var sagatavot sešus septiņus steikus, to pavisam ir 40 dažādi veidi.

Restorāns pārdod arī steiku porcijas līdzņemšanai. Viena karbonādes steika porcijas (220 g) cena līdzņemšanai ir 3,50 eiro, bet filejas steiki maksā no 7,80 eiro. Restorānā ēdienkartē steika porcija (“Greek steak”, 280 g, liellopa krustu daļas steiks, izturēts bazilika olīveļļā) maksā no 4,13 eiro. Savukārt, ja apmeklētāji vēlas steiku baudīt uz vietas restorānā, tad vislētākā 300 gramu porcija, piemēram, Tērbatas ielas restorānā maksā aptuveni 14, bet visdārgākā – 28 eiro. Īsta gaļas liellopa gaļa nav lēta.

Fileju “Steiku haoss” pērk par 12 – 18 eiro kilogramā (bez PVN), tad to sagatavo marinēšanai, 12 – 14 stundas marinē un atkarībā no klienta vēlmes grilē 5 – 18 minūtes. I. Kolosko uzsver – ļoti labi cepts steiks nozīmē steika “bojāšanu”, tas kļuvis ciets, šķiedrains un vairs nav sulīgs. “Steiku haoss” pēdējos gados novērojis aizvien lielāku piekrišanu gaļas liellopu gaļai, pērn tās patēriņš salīdzinājumā ar 2012. gadu kāpa par 10 – 11%.

Vajag zināšanas 
un kooperāciju


Latvijas Lauku konsultāciju centra lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa uzsver – Latvija ir liellopu gaļas eksportētājvalsts. Nozarei ir labs potenciāls ar nosacījumu, ka gaļas liellopi tiek audzēti ar vismaz 600 kg dzīvsvaru – augstas kvalitātes produkcijas piedāvāšanai tirgum – vai arī tiek attīstīta tīršķirnes dzīvnieku audzēšana. Gaļas liellopu veiksmīgāka pārdošana iespējama, saimniekiem apvienojoties kooperatīvos, uzsver speciāliste.

Šos nosacījumus, kas nodrošina augstākus ienākumus, ievēro vien neliela daļa no Latvijā esošo aptuveni 750 liellopu ganāmpulku saimniekiem. Lielākā daļa saimnieku uzpircējiem pārdod vidējas un zemas kvalitātes dzīvniekus 300 kg dzīvsvarā. Eksperte pievērš uzmanību vislielākajām kļūdām nobarošanā – nevar cerēt, ka dzīvnieki bez piebarošanas paši sasniegs lielu dzīvsvara pieaugumu, svarīgi pēc 6 – 8 mēnešu vecuma ir atšķirt nobarojamos dzīvniekus, kam ir jāuzturas novietnē.

Maz kooperatīvu


Gaļas liellopu audzēšanas nozarē patlaban darbojas viens atzīts kooperatīvs – LPKS “ABC projekts”, kas apvieno aptuveni 50 biedrus. Kooperatīvs noslēdzis ilgtermiņa līgumu ar Šveices partneri un sācis par Latvijā ražotās gaļas ar īpašu “Baltic Grassland beef” zīmolu (vairāk šā mēneša “Agro Topa” numurā) pārdošanu. Šveicieši maksā par 15 – 20% augstāku iepirkuma cenu nekā Latvijā. “ABC projekts” atzīts par pērn visstraujāk augošo mazo kooperatīvu, šajā gadā būvēs lopu savākšanas punktu Kurzemē.

Pērn vasarā izveidotā gaļas liellopu audzētāju LPKS “B.E.E.F.lv” (tajā galvenokārt darbojas bioloģiskie ražotāji) direktore Ilze Meržvinska uzsver – gaļas liellopu audzēšanā lauksaimniekiem un pircējiem izpratne par šo nozari un tās produktiem patlaban vien veidojas. “Latvijā patērētājs vēl nav informēts par liellopu gaļas iespējamo dažādību – šķirņu īpatnībām, audzēšanas metodēm (bioloģiski vai konvencionāli) un citām īpatnībām. Protams, cilvēki, kas interesējas par sava uztura kvalitāti, paši rod informāciju no paziņām, zemniekiem, restorānu piedāvājuma, tomēr atbildīgajām valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām šajā virzienā vēl ir liels darbs veicams,” tā I. Meržvinska.

Viņa pievērš uzmanību arī cilvēku pirktspējai. Patlaban viens iedzīvotājs gadā apēd vidēji 1,5 kg liellopu gaļas. Lielāko daļu no šā daudzuma veido piena lopkopības blakusprodukta (teļu, bullīšu) gaļa, kam ražošanas izmaksas ir zemākas un līdz ar to arī cena veikalā ir zemāka nekā gaļas liellopu gaļai, ko galvenokārt var nopirkt tiešajā tirdzniecībā vai veikalos, kur pārdod bioloģiskos produktus.

Iespējas ir


Latvijai ir unikāla iespēja radīt savu nišas produktu Eiropas tirgum, proti, ar bioloģiskajām metodēm audzētu gaļas liellopu gaļu. Gan I. Meržvinska, gan arī A. Siliņa uzsver – tieši bioloģiski un ganībās audzēti liellopi ir mūsu iespēja. “Zemes resursi šai saimniekošanai vēl mums ir, jo mums ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, ko pašlaik neapsaimnieko un kas palēnām apaug ar krūmiem. Ir neskaitāmi piemēri, kur šīs platības nogana un izaudzē kvalitatīvu bioloģisko liellopu. “Vecās” Eiropas problēma savukārt ir tā, ka nav palikušas brīvas lauksaimniecības zemes un gaļas liellopi pārsvarā tiek audzēti intensīvi.

POZĪCIJA


Zemkopības ministrijas viedoklis 


Liellopu gaļas ražotājiem trūkst ilglaicīgas sadarbības ar pārstrādes uzņēmumiem. Nozarē trūkst zinošu speciālistu, tostarp nepietiek kvalificētu darbinieku pārstrādes uzņēmumos gaļas sadalē.

Patērētājiem trūkst zināšanu par augstvērtīgas liellopu gaļas pagatavošanu. Liellopu gaļas patēriņa tendence valstī bija negatīva – kopš 2008. gada patēriņš samazinās vidēji par 10% ik gadu. Taču 2012. gada patēriņā bija vērojams neliels pieaugums, tam sasniedzot 13 tūkst. tonnu. Iespējams, 2013. gadā var gaidīt patēriņa pieaugumu.

Nozares ārējās tirdzniecības bilance Latvijā ir pozitīva gan gaļai, gan dzīviem liellopiem. Liellopu gaļas pašnodrošinājuma dati rāda, ka kopš 2007. gada valstī ražo vairāk gaļas, nekā patērē: 2012. gadā pašnodrošinājuma līmenis sasniedza 154%, bet 2011. gadā pat 180%, kas gan arī vistiešāk saistāms ar dzīvo liellopu eksportu 2011. gadā, kad lielos daudzumos notika liellopu eksports uz Turciju.

Globālā kontekstā liellopu gaļas nozarei raksturīgs gan ražošanas, gan patēriņa kāpums pasaulē, turklāt ES ražošanas apmērs nespēj nodrošināt iekšējo pieprasījumu. Kaut arī ES liellopu gaļas cena ir augstākā pasaulē, tomēr Latvijā liellopu gaļas cena ir zemāka nekā vidēji ES. Šie trīs nosacījumi apstiprina, ka nozarei Latvijā ir tālākas izaugsmes iespējas.

Latvijā gaļas liellopu nozarē galvenais mērķis ir augstvērtīgas un kvalitatīvas liellopu gaļas ražošana, patērētāju no­drošināšana ar Latvijā audzētu gaļas liellopu gaļu, kā arī konkurētspējas un eksporta iespēju palielināšana.

Sekmējot gaļas šķirņu liellopu un to krustojumu audzēšanu, liellopu sektoram ir visi nosacījumi konkurences veicināšanai gan vietējā, gan ES tirgū. Latvijā ir piemērota lauksaimniecības zeme, kas izmantojama gaļas liellopu audzēšanai. Liellopu audzēšana ir vidi saudzējoša nozare, kas piemērota bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

galastab

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ak, no kurienes izrauts šis niecīgais cipars: 750 liellopu ganāmpulki???
    Visnotaļ nepatīkama dezinformācija. Latvijā ir daudz lielāks gaļas liellopu audzētāju ganāmpulku skaits.
    Un, jā, liellopgaļas patēriņš aug, bet, nu piedodiet, tie 100 eiro nudien situāciju nevērsīs par labu. Latvijā ir plaša pieredze ar valsts atbalstu ražošanai. Tiklīdz valsts subsidē kaut ko, piemēram traktoru iegādi, tā momentā visas traktorfirmas par attiecīgu ciparu sadārdzina traktoru cenas un rezultātā zemnieks maksā to pašu naudu un lielāks navars ir traktorfirmai. Tas pats ar celtniecību. Tiklīdz valsts atbalsta fermu vai tehnikas novietņu celtniecību, tā celtniecības firmu tāmes līdz celtniecības beigām vismaz dubultojas un zemnieks ir spiests ieguldīt vēl vairāk savas naudas, kā bija plānojis pirms atbalsta piešķiršanas. Tas pats būs ar gaļu. Pārstrādes uzņēmumi veikli izmantos šos 100 eiro savā labā, pazeminot gaļas iepirkuma cenu ikurāt par šiem pašiem (nu, varbūt 90) 100 eiro un rezultātā valsts tikai būs kompensējusi zaudējumus nevis stimulējusi zemnieku ienākumu pieaugumu un vēlmi nobarot liellopus uz vietas. Ir jāstrādā pie iekšējā tirgus aizsardzības, pret ārējo dempingu. Paaugstināt kvalitātes prasības ievedamai gaļai, uzlikt nodoklī, ja ieved to pašu, ko var saražot tepat uz vietas un citādi sarežģīt ārvalstu dempingu, tas būtu reāls risinājums iekšējā tirgus sakārtošanai. Bet, kur nu – mums jau jāklanās katra āāāāārzemnieka priekšā un jāizklājas, lai kā viņš dancotu mums pa galvām… Vienkāršāk ir simulēt aktivitāti un atbalstīt vietējos spekulantus – tirgoņus un pārstrādātājus, nevis reālus vērtību ražotājus – lauksaimniekus.

    • Līdzīgi pieaugs arī pakalpojumu cenas pc tiešmaksājumu palielināšanās. Citādi nemaz nevar būt, jo ēst grib visi, jo īpaša apetīte ir tehnikas tirgotājiem un celtniekiem.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+