Audzēt graudus vai strausus? 0
Lai valsts attīstība būtu ilglaicīga, nekavējoties katrā apgabalā jāveido komisijas no vietējiem speciālistiem – praktiķiem, lai izvērtē augsnes piemērotību audzējamām kultūrām un iespējamo pārstrādi, izmantojot esošos resursus – ēkas, tehniku, transportēšanu un tirgus iespējas.
Jāattīsta gaļas un piena lopu audzēšana kombinātu tuvumā. Arī aitkopība – gaļai un vilnas ieguvei. Tāpat linu un kaņepju audzēšana un pārstrāde.
Protams, minētais prasīs milzu darbu un līdzekļus. Arī gribasspēku. Galvenajam vilcējspēkam jābūt skaidri saskatāmai nākotnes vīzijai – bērnu un mazbērnu labā. Ja tā notiks un radīsies darba vietas, aizbraucēji atgriezīsies savā zemē.
Lieku cerības uz lauku speciālistiem – praktiķiem, kuri ir katrā novadā. Esmu strādājusi kopā ar Saldus rajona bijušajiem kolhozu priekšsēdētājiem Jāni Blūmu, Jāni Rubuli. Cik bagātas bija viņu vadītās saimniecības ar ienesīgām palīgnozarēm! Valsts attīstību nākotnes plānošanai nedrīkst uzticēt politiķiem – teorētiķiem. Attīstībai jābūt plānotai, ne haotiskai!
Bijusī zvārdeniece, agronome Krūmiņa Tukumā
Ņemot vērā augsnes agroķīmiskās izpētes datus un citus faktorus (augsnes iekultivēšanas pakāpi, reljefa īpatnības, akmeņainību, piesārņojumu ar ilggadīgajām nezālēm u. c.), ir iespējams noteikt, kas vislabāk audzējams kādā konkrētā vietā, skaidro Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta speciālists Gints Lanka. Turklāt ir jāņem vērā arī konkrētās saimniecības materiāli tehniskais nodrošinājums (tehnika, ražošanas būves u. tml.), finansiālais stāvoklis un saimniecības atrašanās vieta (cik tuvu vai tālu ir saražotās produkcijas noieta tirgus).
Taču neviens normatīvais akts pašlaik nenosaka, ka saimniekam, kurš saimnieko vai plāno saimniekot kādā noteiktā vietā, būtu jāņem vērā sniegtās konsultācijas vai ieteikumi. Tā ir katra saimnieka brīva izvēle, teic G. Lanka.
Latvijā iedzīvotājiem konsultācijas par augsnes piemērotību un kultūraugu audzēšanas metodēm sniedz SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” reģionālajos konsultāciju birojos.
“Pēc padoma vēršas ļoti daudzi uzņēmēji, kas vēlas nodarboties ar dažādiem lauksaimniecības produkcijas ražošanas veidiem. Kopīgi cenšamies salikt visus plusus un mīnusus par labu tradicionālo vai netradicionālo kultūraugu audzēšanai,” saka SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa.
Konsultācijas tiek sniegtas arī par grāmatvedību un biznesa plānošanu. Uzņēmums piedāvā arī apmācības un pakalpojumus.
Uz jautājumu, kā saimniekam izvēlēties, ar ko labāk nodarboties, Krustpils puses zemnieks Andris Felss (kurš ir agronoms no 1981. gada un pērn apsaimniekoja 720 ha zemes) atbild: ir agronomiskā un zootehniskā loģika, un ir sociālekonomiskā un ekonomiskā loģika. Pēdējās divas nereti ņem virsroku pār pirmajām divām. Kādam varētu šķist loģiski nevis sēt tradicionālās graudaugu kultūras vai audzēt ierastos lopus, bet lolot strausus un nodarboties ar lauku tūrismu. Tās nav jomas, kas dod lielāko nodokļu birumu. Tomēr svarīgākais ir atrast un nostabilizēties savā darbības nišā, teic A. Felss. Šie cilvēki riskē ar savu darbu, naudu un laiku. Un tās ir viņu tiesības.
