Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. decembris, 2013
Drukāt

Audzētājs: Šogad cieņā Ziemassvētku baltegles, pēc podiņu eglēm taujā mazāk (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Rolanda statuja ar eglīti.

Gatavojoties Ziemassvētku eglīšu iegādei, šogad pircēji vairāk interesējoties par balteglēm, savukārt podiņu egles vairs neesot tik ļoti pieprasītas kā iepriekš, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina Stādu audzētāju biedrības vadītājs un stādu audzētavas “Dimzas” līdzīpašnieks Andrejs Vītoliņš.

“Pasūtījumu apjoms pakāpeniski, bet lēnām aug. Par precīzākiem apjomiem pāragri runāt, bet skaidrs, ka šogad īpaša interese ir par balteglēm. Savukārt pēc eglītēm podiņos pieprasījums ir stabili zemā līmenī. Manā audzētavā pēc tām ir nedaudz vairāk pasūtījumu nekā pagājušajā gadā, tas gan nav rādītājs, bet kopumā podiņegles vairs nav tik populāras,” atzina Vītoliņš.

“Turklāt, ja baltegle ir veidota, tai konkurentu nav – smaržīga, mīkstām skujām, koša un nebirst. Tādēļ pēdējo divu gadu laikā vairāki lielie stādaudzētāji ir sākuši Ziemassvētku egļu jeb dažādu šķirņu baltegļu audzēšanu, vienlaikus testējot vēl dažādas šķirnes, jo gandrīz nekas no tā, kas populārs Eiropā, pie mums īsti labi neaug,” sacīja Vītoliņš.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā toties labi aug un joprojām ir iecienītas asās egles jeb sudrabegles, galvenokārt to zilganās krāsas un kupluma dēļ, tāpat tiek audzētas baltegles, melnās egles un Kanādas egles.

“Katrai šķirnei ir kāds knifiņš, kas to padara interesantu. Kanādas eglei ir daudz čiekuru, melnajai eglei īpatnēja nokrāsa, sudrabeglei ļoti simetrisks vainags. Tāpat joprojām ļoti iecienītas un lielākā daļā tirdzniecības laukumos pie lielveikaliem būs parastās, bet formētās egles, kas ātri aug. Formētas tās ir ļoti blīvas un izskata ziņā tām ir priekšrocība salīdzinājumā ar mežā atrasto eglīti,” norādīja Vītoliņš.

Jautāts par šā gada eglīšu cenām, viņš atzina, ka audzētāji tās nav mainījuši, rēķinoties ar iedzīvotāju pirktspēju.
“Cenas nav mainījušās gadus divus, trīs, turas stabilās robežās. Audzētavās vidējā griezto eglīšu cena ir pieci līdz septiņi lati par metru, tirdzniecības laukumos attiecīgi, prognozēju, ka būs septiņi līdz desmit lati par metru. Bet īstā tirdzniecības sezona vēl nav sākusies, iespējamas cenu nelielas variācijas.

Diemžēl par nopietnām eksporta partijām nav dzirdēts – nav informācijas. Toties parasto, formēto egli atsevišķi tirgotāji ved no Polijas. Tas tikai nozīmē, ka joprojām audzēšanas apjomus var kāpināt. “Diemžēl patlaban nav nodibināti pietekami nopietni sakari stādu tirdzniecībā. Cenas ir ļoti izdevīgas, augstākas nekā vietējā tirgū, bet problēma ir pasūtījumu komplektēšanā. Stādu audzētājiem ir grūti nokomplektēt pietiekamu apjomu kravas, jo pieprasītais daudzums parasti nav atrodams vienā audzētavā. Tikmēr, vācot egles pa vairākām audzētavām, nevar nodrošināt produkcijas viendabīgumu,” sacīja Vītoliņš.

Stādu audzētāju biedrība dibināta 2001.gadā. Organizācijas darbības mērķis ir stādu audzētāju, attiecīgo speciālistu un interesentu apvienošana, lai veicinātu nozares attīstību, uzlabotu stādu audzētāju izglītības līmeni, ražošanas vidi un profesionalitāti, lai veiksmīgi palīdzētu sabiedrībai veidot zaļu un sakārtotu dzīves telpu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Attēls izvēlēts neveiksmīgs. Autoram -aizrādījums.

  2. Ak!

    Stulbum Apstājies!
    Noņemiet no Rolanda eglīti!

    Drīz sagaidīsim, ka uz Jauno gadu spiedīsim tam „ķepā” šņabja pudeli, bet „Mildai” starp kājām eglīti!

    Prātiņ nāc mājās!
    Vai „ārPRĀC” ir UšAmerika un Andra Bērziņa jaunākā „ModMākslas akcija”?
    Cik ilgi ņirgāsieties par Latviju?

Draugiem Facebook Twitter Google+