Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
9. marts, 2012
Drukāt

Audzinātāja: bērnudārzos nevajag mākslīgi maisīt kopā krievu un latviešu bērnus

bernudarzs_zabacini

Lēmums par to, vai bērnu laist krievu vai latviešu bērnudārzā, ir jāpieņem ģimenēm, nevis politiķiem, piektdien publicētā intervijā “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” pauda pirmsskolas izglītības iestādes “Ābecītis” vadītāja vietniece, ilggadēja bērnudārza audzinātāja Līvija Balčūne.

Viņa atzina, ka joprojām spilgti atceras 90.gadu vidu, kad daudzi vecāki ļoti vēlējās, lai bērni iekļautos latviešu kultūras vidē, iemācītos valodu, un tāpēc “Ābecītī” bijis daudz krieviski runājošo bērnu. Audzinātāja uzskata, ka kultūras un tradīciju ziņā šie bērniņi latviešu bērnudārzos tiek apdalīti.

“Kādu dienu mēs ar mazuļu grupiņu aizgājām ciemos uz krievu bērnudārzu, kur tika svinēta Masļeņica. Tad, kad redzējām šos svētkus, patiešām īstu Masļeņicu, sapratām: tie krievu bērniņi, kas nāk pie mums, patiesībā tiek ļoti apdalīti. Tas, kā mēs svinam savus pavasara gaidīšanas svētkus – Meteņdienu, ir kaut kas pavisam cits. Vēlāk, kad viņi atnāca atbildes vizītē pie mums uz Lieldienām, audzinātājas teica: “какой тихий, спокойный и красивый праздник” – cik klusi, mierīgi un skaisti svētki,” stāstīja bērnudārza audzinātāja.

“Ar šo piemēru gribu teikt, ka nekad neviens latviešu bērnudārzs ar savām audzināšanas tradīcijām nespēs aizstāt cittautiešiem viņu tautas paradumus. Mēs, latvieši būdami, nevaram mācīt krieviem viņu kultūru,” piebilda Balčūne.

Viņa uzskata – ja vecāki izvēlējušies latviešu dārziņu valodas apgūšanai, tomēr papildus jāmeklē iespējas, kā iemācīt savas tautas tradīcijas. “Lai krievs tomēr ir un paliek krievs gan pēc savas tautības, gan pēc savas būtības. Var audzināt lojalitāti pret valsti, bet nevajag cilvēku pārtaisīt pēc sava ģīmja un līdzības. Katrai tautai ir kaut kas savs, un mākslīgi maisīt kopā nevienu nevajag. Šie jautājumi ir jāvērtē nevis politiķiem, bet ģimenēm pašām,” teica Balčūne.

Jau vēstīts, ka Nacionālā apvienība (NA) piedāvājusi veidot vienotu pirmsskolas izglītības iestāžu jeb bērnudārzu sistēmu, nosakot, ka visos bērnudārzos mācības notiek valsts valodā, vienlaikus saglabājot etniskās un kultūras identitātes ievirzi tajās grupiņās, kur bērni nāk no krievu, baltkrievu, ukraiņu, poļu, lietuviešu un citām ģimenēm.

“Nav attaisnojami, ka vairāk nekā 20 gadu pēc neatkarības atjaunošanas valsts joprojām atbalsta sabiedrības segregāciju, jau no agras bērnības sadalot Latvijas iedzīvotājus nošķirtās kopienās. Vienotas bērnudārzu sistēmas ieviešana ilgtermiņā veicinātu piederības izjūtu Latvijas valstij, sabiedrības saliedēšanos uz latviešu valodas bāzes un kopīgas sociālās atmiņas veidošanos,” norādījis NA līderis Raivis Dzintars.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+