Foto – LETA

Audzis patvēruma meklētāju skaits
 0

Pagājušajā gadā Latvijā patvērumu lūguši kopskaitā 335 ārzemnieki, savukārt bēgļa vai alternatīvais statuss piešķirts 27 personām, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) statistika.


Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Kā pastāstīja PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn patvēruma meklētāju skaits Latvijā ir bijis rekordliels. 2010. gadā patvēruma lūgumi bija saņemti tikai no 61 personas, savukārt 2009. un 2008. gadā Latvijā patvērumu bija lūgušas piešķirt attiecīgi 52 un 51 persona.

Pērn visvairāk jeb 176 patvēruma meklētāji Latvijā ieradušies no Gruzijas, taču starp biežākajām patvēruma meklētāju izcelsmes valstīm minama arī Kongo, Krievija, Irāna, Sīrija, Kamerūna un Libāna. No Kongo pērn Latvijā ieradušies 39 patvēruma meklētāji, no Krievijas – 18, no Irānas – 16, no Sīrijas – 16, bet no Kamerūnas un Libānas – pa desmit.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā atzina PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze, pagājušajā gadā ļoti krasi ir pieaudzis patvēruma meklētāju skaits no Gruzijas, taču tas nav skaidrojams ar kādām politiskās vai cilvēktiesību situācijas izmaiņām Gruzijā, bet drīzāk ar globālo migrācijas ceļu izmaiņām, jo visbiežāk šie cilvēki Latviju ir izvēlējušies nevis kā galamērķi, bet kā tranzīta ceļu, pa kuru nokļūt tālāk Eiropas Savienībā – uz Skandināvijas valstīm vai tādām valstīm kā Vācija, Francija un Lielbritānija.

Bēgļa statuss pērn piešķirts deviņām personām, bet vēl 18 ārzemnieki saņēmuši alternatīvo statusu, taču lielākajā daļā gadījumu PMLP eksperti konstatējuši, ka patvēruma pieprasītāji ir bijuši ekonomiskie migranti, kuri Eiropā ieradušies ar mērķi vienkārši uzlabot savu ekonomisko situāciju, nevis bēguši no reāliem draudiem vai vajāšanas savā valstī. Uz šādām personām patvēruma sistēma neattiecas un tās tiek sūtītas atpakaļ, skaidroja Rjabcevs.