Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
23. novembris, 2015
Drukāt

Mazo uzņēmumu peļņa aug, taču biedē neiepriecinošās tendences

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Mazā biznesa dienā Latvijas Biznesa savienība vērtēja izaugsmes iespējas

 

Sper soli tālāk

Latvijas Biznesa savienība (LBS) par iniciatīvu “Atbalsti mazo biznesu” pērn guva Eiropas Komisijas nacionālo godalgu ”Uzņēmējdarbības veicināšana” (“Enterprise Promotion Award”), un šogad centās sākto turpināt.

SIA “Lursoft” informācija rāda, ka mazo, vidējo un mikrouzņēmumu ietekme Latvijas tautsaimniecībā pieaug – aug naudas apgrozījums, nodarbināto cilvēku daudzums, kā arī peļņa. Tomēr ir arī rūpes – izaugsme notiek vienlaikus ar neiepriecinošām tendencēm.

SEB bankas un “Mind­share” veiktais pētījums par uzņēmējdarbības paradumiem Baltijas valstīs rāda, ka 34% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi sākt savu uzņēmējdarbību, tomēr 43% no viņiem baidās no neveiksmes. Tas ir būtiski vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā. “Latvijas cilvēki ir precīzi, lietpratīgi un izdarīgi, tomēr ne vienmēr gatavi atbildēt par savu veikumu,” videouzrunā semināra dalībniekiem teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņa domu piektdien Rīgas domē notikušajā LBS uzņēmēju seminārā turpināja SEB bankas kreditēšanas daļas vadītājs Māris Larionovs: “Ir jādomā par uzņēmību, jākļūst par saimniekiem, kam ne vienmēr esam gatavi.” Viņš arī vērsa uzmanību, ka vien Latvijā gada laikā samazinājās to uzņēmēju skaits, kas norādīja – sākt uzņēmējdarbību ir viegli. Šādu atbildi šā gada “Mind­share” aptaujā sniedza 27% aptaujas dalībnieku – par 2% mazāk nekā gadu agrāk (salīdzinājumam – Lietuvā 44%, bet Igaunijā – 54%).

LBS ir vienīgā Latvijas uzņēmēju organizācija, kas pārstāv valsti UEAPME – ES amatniecības, mazo un vidējo uzņēmēju asociācijā, kur apvienojušās 80 organizācijas, kas pārstāv 12 miljonus uzņēmēju un 55 miljonus darbinieku. UEAPM ir ES līmeņa sociālais partneris. Eduards Filippovs, LBS valdes priekšsēdētājs, iepazīstinot ar UEAPME barometra jaunāko pētījumu par tā saucamo uzņēmējdarbības klimata indeksu par šā gada otro pusgadu, uzsvēra – uzņēmējdarbībā pieaug optimisms, ko rosina iekšējā pieprasījuma izaugsme. Lielākie mazie uzņēmēji ir palielinājuši eksportēto produktu un pakalpojumu daudzumu, guvuši labumu no tautsaimniecības atveseļošanās. E. Filippovs gan atzina – Latvijā savus produktus vai pakalpojums eksportē vien katrs desmitais uzņēmums, kas esot nepietiekami.

Aizvadītajā Latvijas 97. dzimšanas dienā UEAPME un “Bussiness Europe” (šajā uzņēmēju organizācijā Latviju pārstāv Latvijas Darba devēju konfederācija) Mazo un vidējo uzņēmumu asamblejā Luksemburgā kopīgā paziņojumā uzrunāja Eiropas Komisiju, aicinot labot Mazā biznesa aktu ar mērķi izveidot Mazo, vidējo un mikrouzņēmumu stratēģiju. Jāpārskata arī ES rīcībpolitikas ietvars, nodrošinot labāku piekļuvi finansējumam, tirgum, saņemot atbalstu uzņēmējdarbībai, mazinot birokrātisko slogu. Svarīgi arī uzlabot pašu uzņēmēju prasmes. Filippovs vērsa uzmanību – naudas pieejamība mazajiem uzņēmējiem ir teorētiska: “Ja naudas cena ir līdz 30% gadā, tad to izmantot nevar. Arī pieeja 500 miljonu cilvēku ES tirgum it kā ir, tomēr pie katra aizbraukt nevar. Svarīgs ir arī digitalizācijas jautājums.”

 

Iebildīs iecerei

Nākamā gadā budžeta likumprojektā aizliegts mikrouzņēmumiem sniegt pakalpojumus juridiskajām personām. Šonedēļ mazie uzņēmēji gatavojas protestēt pret šo ieceri. Finanšu ministrijā teic, ka labojumos Mikrouzņēmumu nodokļa likumā pirms to virzīšanas Saeimā uz otro lasījumu iecerēts, ka no 2016. gada mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji pēc būtības sniegtu pakalpojumus tikai pakalpojuma gala saņēmējiem – fiziskām personām, bet ne starpniekiem (parasti juridiskas personas). Vienlaikus ar priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ierobežot pakalpojumu sniegšanu juridiskām personām tiktu atcelti nozaru ierobežojumi mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem.

Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums nodrošinātu, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms pārtrauktu kropļot konkurenci pakalpojumu sektorā. Vienlaikus mikrouzņēmumu nodokļa režīms saglabātos sektoros, kuros vērojams augsts ēnu ekonomikas īpatsvars (piemēram, pakalpojumu sektoros, kur pakalpojumu fiziskai personai sniedz cita fiziska persona). Tādējādi arī turpmāk uzņēmēji, kas darbojas šajos sektoros, tiktu stimulēti legāli maksāt nodokļus.

FM piedāvājumā jaunais režīms būtu piemērojams jau ar 2016. gadu visiem jaundibinātiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Savukārt līdz šā gada 31. decembrim reģistrētajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir paredzēts pārejas periods līdz 2016. gada 1. jūlijam.

 

Latviešu Eiropas veiksmes stāsti

No 18. līdz 20. novembrim Luksemburgā notikušajā Mazo un vidējo uzņēmumu asamblejā – vissvarīgākajā “Eiropas MVU nedēļas 2015” notikumā – sadzirdēti arī divi Latvijas uzņēmumi – SIA “TechHub Riga” un “AirDog”. Šogad konkursā bija iesniegti 57 projekti no ES valstīm, Islandes, Norvēģijas, Serbijas un Turcijas. Eiropas žūrijas atzinību, balvu kategorijā “Atbalsts uzņēmējdarbības internacionalizēšanai” guva pieteiktais “Tech­Hub Riga” projekts.

Atgādināsim, ka “Tech­Hub Riga” ir lielāko tehnoloģiju un IT kopdarbības telpa, kurā tiek pulcēti Latvijas jaunie uzņēmējdarbības uzsācēji.

UZZIŅA

Mazie un vidējie uzņēmumi Latvijā

veido 45% no Latvijas uzņēmumu kopējā apgrozījuma, nodarbina 67% no visiem Latvijas uzņēmumos strādājošajiem darbiniekiem,

lielākie izaicinājumi Latvijā un Lietuvā ir nodokļu slogs – attiecīgi 59 un 56%, Igaunijā pārdošanas tirgus atrašana, kavētie maksājumi – Latvijā 47%, Lietuvā kvalificētu darbinieku trūkums 47%, Igaunijā klientu maksājumu kavējumi,

vairākums jauno uzņēmēju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sava biznesa uzsākšanai izmantojuši pašu uzkrāto kapitālu – bez banku un valsts palīdzības un nepiesaistot ES fondus,

vispopulārākās nozares ir: mazumtirdzniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu, vairumtirdznicība, juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (tie četru gadu laikā izspieduši no reitinga ēku būvniecību) un specializētie būvdarbi.

Pievienot komentāru

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+