Augiem draud karstuma un sausuma stress. Speciālista ieteikumi tā novēršanai 0
Šajās dienās gaidāmas augstākās gaisa temperatūras šogad, kas nozīmē ne tikai lielu pārbaudījumu cilvēkam, bet arī dārza augiem, krūmiem un augļu kokiem. Paaugstināta bīstamība veidojas ļoti vienkārša iemesla dēļ – gaisa temperatūras paaugstināšanas notiek kopā ar sausuma iestāšanos, uzsver Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.
Pēdējie ievērojamie nokrišņi ir bijuši tikai pa Jāņiem, kopš tiem jau aizritējušas desmit dienas, līdz ar to arī sausums pieņemas spēkā.
Abi faktori ir ļoti spēcīgi stresa radītāji visiem augiem, tāpēc katram ir savu iespēju robežās jāparūpējas, lai šo negatīvo ietekmi uz augiem pēc iespējas mazinātu. Augstas gaisa temperatūras gadījumā tiek traucēta saules gaismas uzņemšana – fotosintēze, pasliktinās augu barības elementu aprite. Var apstāties augšana un sākties priekšlaicīga novecošanās. Augi var zaudēt jau uzkrātās vielas. Sausums samazina augšanu un attīstību – produktivitāti.
Samazinās lapu, stublāju un ziedu lielums. Augi pastiprināti vīst, un var veidoties saules apdegumi. Karstums un sausums var ievērojami izmainīt un pasliktināt iegūstamās ražas apjomu un kvalitāti. Šiem diviem stresa faktoriem ir pakārtoti vēl divi, kas ir cieši saistīti, – tā ir kaitēkļu pastiprināta vairošanās un arī atsevišķas slimības, piemēram, sausplankumainība – Alternaria spp. var parādīties uz daudzām kultūrām, sevišķi dārzeņiem.
Ko darīt? Netiešās metodes šo stresu samazināšanai
Siltumnīcās ieteicams segumu krītot vai apstrādāt ar speciāliem līdzekļiem, lai radītu augiem noēnojumu. Samazinot gaismas intensitāti, nedaudz izdosies pazemināt arī gaisa temperatūru.
Siltumnīcās nodrošināt ventilāciju maksimāli iespējamā režīmā, šobrīd tas nozīmē – augu diennakti.
Lauka augiem, ja iespējams, uzklāj agrotīklu, tas nedaudz samazinās gaismas un siltuma starojuma ietekmi, kā rezultātā augu lapu virsmas temperatūra būs nedaudz zemāka.
Reizi nedēļā, agrās rīta vai vēlās vakara stundās, veic augu rindstarpu seklu (2–3 cm) rušināšanu, lai novērstu vēl atlikušā mitruma zudumus no augsnes. Arī pārējos kopšanas darbus pārcelt uz salīdzinoši vēsāko laika periodu.
Mēslojot lieto zemākas koncentrācijas mēslošanas darba šķīdumus.
Augus vajadzētu nodrošināt ar kālija mēslojumu, jo tas sausuma apstākļos palīdz labāk uzturēt ūdens līdzsvaru augu šūnās, padarot tos izturīgākus pret sausumu.
Ļoti bīstama ir temperatūras paaugstināšanās augu sakņu zonā, tādēļ jāveic augsnes papildus pieraušana, vēl labāk izmantot mulču – svaigi pļautu zāli, salmus, sienu, izravētās nezāles, kūdru, smalcinātas mizas, skaidas. Tas palīdzēs saglabāt mitrumu.
Laikus nepieciešams veikt kaitēkļu un augu slimību apkarošanu un ierobežošanu. Lai mazinātu augu stresu, darbi jāveic rīta vai vakara stundās. Ļoti rūpīgi vajadzētu ievērot ieteiktās koncentrācijas un devas.
