Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
29. septembris, 2013
Drukāt

Augšlīgatnes dabas parkā top oriģinālas rotas no riekstiem, sēklām, pupiņām

dabasrota_027_VS

Materiālus rotu darināšanai var nopirkt ne tikai rokdarbnieču veikalos, bet arī atrast dabā – dārzā, pļavā un mežā. Netērējot naudu, bet liekot lietā iztēli un darbinot rokas, iespējams radīt oriģinālas krellītes un aproces.

 

Sava ceļa izvēle

Dabīgā koka apstrādes meistars un nu jau arī Rīgas Tehniskās universitātes doktorants Rihards Vidzickis kopā ar dzīvesbiedri māk­slinieci Agnesi Lauderi pirms kāda laika izveidoja Vienkoču dabas parku – dabas ainavu un koka amatniecības kompleksu Augšlīgatnē. Ne tik sen viņi jau pārsteidza daudzus, 2009. gadā uzceldami Latvijā unikālu māju no… smilšu maisiem, pagalēm un māliem, bet jumta segumam izmantojot velēnas. Tagad deviņarpus hektāru plašajā parka teritorijā var apskatīt daudz interesantu objektu, tajā skaitā vairāku kultūrvēsturisku ēku kompleksu maketus, kas veiksmīgi iekļautas ainavā. Oktobra pirmajā sestdienā viņi aicina uz Uguns nakti, kad mežu izgaismo vienkoču gaismekļos iedegtās milzu sveces, bet visu gadu – Dabas rotu darbnīcā, kas ierīkota no Latgales pārvestā guļbūvē, iesaistīties dažādu dabas materiālu rotu un suvenīru izgatavošanā. Šajā darbnīcā saimnieko Agnese Laudere, kas ikvienu sagaida un ierāda, kā to darīt.

– Abi ar vīru esam beiguši Rīgas Amatniecības vidusskolu. Es sākumā pievērsos mīksto rotaļlietu darināšanai, bet Rihards taisīja rotas no dabas materiāliem, ko nodeva suvenīru veikaliņiem pārdošanai.

Kad iepazināmies, sāku viņam palīdzēt, tā iemācoties rīkoties gan ar urbi, gan slīpmašīnu un citiem kokapstrādes darbarīkiem, – stāsta māksliniece. – Pirmo rotaslietu no dabas materiāliem uztaisīju pirms gadiem četrpadsmit. Tā bija no kokapstrādes pārpalikumiem (klucīšiem, stienīšiem) un Gaujas krastos savāktiem gliemežvākiem. Lai rotas būtu daudzveidīgākas, meklēju arvien jaunus materiālus, ko varētu izmantot. Piemēram, nesen atklāju, ka ļoti dekoratīvas ir violetas krāsas cūkupupas, lazdu rieksti, arī kafijas pupiņas.

{gallery id=”2197″}

Vēl lielāks atklājums Agnesei esot bijis, ka skaistas sēklas ir platlapu liepām. Līdzinās zirnīšiem, ir vienāda izmēra. Ļoti pateicīgs materiāls, viņa vērtējoši saka, it īpaši, ja taisa auskarus.

 

Kā tas notiek?
dabasrota_047_VS

Mākslinieces darbnīcā ir desmitiem trauciņu ar augļu un dārzeņu sēklām un kauliņiem, riekstiem, no koka izvirpotām bumbiņām un citiem dabas materiāliem. Ar sēklām dāsni ir dažādu šķirņu ķirbji, kabači un arbūzi, skaists tonējums piemīt šāvējgurķu sēklām.

– Sēklas nedaudz jāapžāvē, lai nav slidenas, lai var noturēt pirkstos verot. Es gan visās sēklās un kauliņos caurumiņus taisu ar urbi, bet mīkstāku materiālu, piemēram, jau pieminētās ķirbju un gurķu sēklas, arī zīļu cepurītes, var caurdurt ar adatu un vērt uz lina diega pamīšus ar koka pērlītēm.

Tiesa, lina diegs diezgan ātri sāk plūksnoties un izdilt. Ja vēlas, lai rota kalpotu ilgāk, sēkliņu un kauliņu uzvēršanai jāizmanto sintētiska aukliņa, ko var iegādāties rokdarbnieču preču veikalos. Savukārt, ja grib kastanim izdobt caurumu, var izmantot arī lielu lāpāmadatu vai īlenu. Tādā pašā veidā var mēģināt caurdurt arī pupiņas, kamēr tās nav izkaltušas. Taču plūmju, nektarīnu, persiku, olīvu un dateļu kauliņos, kā arī lazdu riekstos caurumiņu diegam var tikai izurbt.

– Lazdu riekstus ir žēl urbt, jo kodoliņš garšo, tāpēc izmantoju tos, kuriem tārpiņš vienā pusē ir izgrauzis caurumiņu, – ieurbju no otras puses.

Tagad jau ir bišķiņ par vēlu vākt lazdu riekstus, jo tie jau ir izbiruši. Ja lasa no zemes, jāskatās, vai nav sākuši trūdēt. Es izmantoju aizpagājušajā gadā no lazdas ievāktos riekstus, kas ir izkaltēti un ilgi kalpos rotu darināšanai.

Agnese izstāsta, ka zīles nederot rotu darināšanai (izžūstot saplaisā), bet cepurītes gan. Tās izkaltējot un pārklājot ar ātri žūstošo nitrolaku.

– Izvēloties dabas materiālu rotu pagatavošanai, skatos, lai tas ir ciets un saturīgs, tāds, kas žūstot nesačokurojas. Zīle tāpēc neder, bet kastanis gan ir ļoti piemērots. No tā var uztaisīt pavisam vienkāršu rotu – lielu kastani ievērt lina auklā. Tas cilvēkam noņem negatīvo enerģiju. Kad tas visu, cik vien var, ir izdarījis, uzkrājis sevī, kastanis sadalās. Par to nav jāuztraucas, bet jāmeklē jauns kaklarotai vai atslēgas piekariņam.

Lai atklātos olīvu kauliņu pievilcīgā faktūra, Agnese tos slīpē ar smilšpapīru. Caurumiņus urbj ar galda urbjmašīnu, kurā ievieto no 1,5 līdz 5 mm diametra metālapstrādes urbi. Koka bumbiņas virpojot no liepas, bet stienīšus garinot no kārkla, kam mīksta serde, tāpēc viegli izurbt caurumiņus.

Māksliniece iesaka miksēt divu, trīs dažāda veida sēklas un kauliņus, jo tad veidojas interesantāka kompozīcija.

– Rotas cenšos gatavot tā, lai ir kāds krāšņāks un lielāks elements centrā un tad simetriski uz abām pusēm veru divus, trīs dabas materiālus, raugoties, lai atkārtotos tas pats motīvs.

No dabas materiāliem veidotās rotas nedrīkst uzglabāt mitrumā, jo tas kaitē, un jāraugās arī, lai nepiekļūst grauzēji, kas rotu uztver kā gardu našķi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+