Mobilā versija
+3.9°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
31. janvāris, 2017
Drukāt

Augstākā tiesa: Padomju laikā tapušās filmas pieder to autoriem (6)

kolaza_latviesu filmas

Augstākā tiesa lēmusi, ka padomju laikā tapušās filmas nevar piederēt ne valstij, ne “Rīgas kinostudijai”, LA.lv uzzināja tiesā.

Augstākās tiesas Civillietu departaments otrdien, 31. janvārī rakstveida procesā izskatīja Latvijas valsts (Kultūras ministrijas personā) un Latvijas Kinematogrāfistu savienības un 44 filmu autoru kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas 2014. gada 22. aprīļa spriedumu Latvijas valsts prasībā pret AS “Rīgas Kinostudija” par mantisko autortiesību atzīšanu uz LPSR valsts uzņēmumā “Rīgas kinostudija” uzņemtajām 973 filmām, kas tapušas laikā no 1964. gada līdz 1990. gada 4. maijam, un arī trešo personu prasībā par autortiesību atzīšanu uz šīm filmām.

Augstākā tiesa atzina, ka juridisko personu autortiesības, par kurām notika strīds, ir beigušas pastāvēt vēlākais 1993. gada 15. maijā, stājoties spēkā likumam “Par autortiesībām un blakustiesībām” un Latvijas likumdevējam nepieņemot likumu, kas nodrošinātu minēto tiesību turpmāku pastāvēšanu. AT pamatoja, ka tādējādi mantiskās tiesības nevar piederēt ne AS “Rīgas Kinostudija”, ne arī valstij, jo mūsdienu likums par autoru – darba radītāju – atzīst tikai fizisku personu.

Savukārt autoru – fizisko personu, kuru radošās darbības rezultātā tapa iepriekš minētās filmas, – tiesības turpina pastāvēt, un to aizsardzība var tikt īstenota vispārīgā kārtībā.

Kultūras ministrija (KM) aģentūrai LETA izteikusi gandarījumu par Augstākās tiesas (AT) lēmumu, jo līdz ar to novērstas jebkādas “Rīgas kinostudija” iespējas bez filmu autortiesību turētāju piekrišanas turpmāk pārdot vai atdot tiesības uz minēto filmu izmantošanu trešajām pusēm, proti, pašmāju vai ārvalstu uzņēmumiem.

“Padomju laikā uzņemtās teju 1000 filmas ir Latvijas kultūras mantojuma neatņemama sastāvdaļa. Mūsu uzdevums ir sargāt Latvijas kino klasikas zelta fondu un nodrošināt tā pieejamību plašai sabiedrībai. Līdz šim kultūras ministrija piesaistījusi valsts un Eiropas fondu finansējumu, lai atjaunotu un digitalizētu 15 spēlfilmas un 9 animācijas filmas. Svarīgi, lai iesāktais darbs turpinātos,” pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Augstākā tiesa arī norādīja, ka, Latvijai atgūstot neatkarību, notika tiesību sistēmas transformācija. Līdz ar to, lai juridisko personu autortiesības, tostarp LPSR valsts uzņēmuma “Rīgas kinostudija” autortiesības, turpinātu pastāvēt neatkarīgās Latvijas Republikas tiesību sistēmā, Latvijas likumdevējam vajadzēja tās noteikti pārņemt. Spriedumā konstatēts, ka likumdevējs jautājumu par padomju periodā radītajām filmām bija vēlējies regulēt patstāvīgi, taču atbilstošs normatīvais regulējums nav pieņemts līdz pat šim brīdim. Šādos apstākļos nevar atzīt, ka strīdīgās tiesības ir turpinājušas pastāvēt.

Ņemot vērā Augstākās tiesas atziņu par LPSR valsts uzņēmuma “Rīgas kinostudija” autortiesību izbeigšanos ne vēlāk kā 1993. gada 15. maijā, lietā vairs nebija nozīmes risināt jautājumu par minēto tiesību likteni tā privatizācijas procesā, kas norisinājās 1997. gadā.

Attiecībā uz autoriem, proti, fiziskajām personām, kuru radošās darbības rezultātā strīdus filmas tapa, Augstākā tiesa secināja, ka viņu autortiesības pastāv uz likuma pamata un tās nav atkārtoti jāapstiprina ar tiesas spriedumu. Ja filmu autoru tiesības tiek aizskartas, tad par konkrētajiem aizskārumiem katram autoram ir tiesības vērsties tiesā.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Jautājums – par kādiem līdzekļiem tika uzņemtas šīs filmas

  2. Lai tad arī lemj, maksāt pensijas pēc PSRS laikā maksātājiem nodokļiem un darba stăža

  3. Lai arī lemj kā maksāt pensijas pēc PSRS laikā maksātājiem nodokļiem

  4. Tikai muļķi, vergi un okupanti – okupācijas gadus mīļi dēvē par “padomju laikiem”.

  5. Paldies, Augstākā tiesa!

Draugiem Facebook Twitter Google+