Augstākā vienlīdzība vērojama Kurzemē, augstākā nevienlīdzība – Rīgā un Pierīgā 0
Augstākā vienlīdzība jeb zemākais Džini indekss ir vērojams Kurzemē, savukārt augstākā nevienlīdzība – Rīgā un Pierīgā, pētījumā “Džimpiņ-rimpiņ pār deviņi novadiņ’ (Latvijas reģioni 2004-2012)” raksta Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.
Laikā no 2007.gada līdz 2009.gadam augstākais Džini indekss jeb ienākumu nevienlīdzības rādītājs bija Pierīgā, kas nav pārsteidzoši, jo šis reģions pēc būtības ir ļoti neviendabīgs, tas ietilpina kā Jūrmalu un Mārupi, tā Kandavu un Ainažus, norāda eksperte.
Turklāt Džini indekss būtiski palielinājās “treknajos gados” un samazinājās krīzes laikā. Bičevska skaidro, ka nevienlīdzības kāpums izaugsmes gados varētu būt saistīts ar diviem procesiem: pirmkārt, iedzīvotāju migrāciju uz Pierīgu – jaunos mājokļus noteikti biežāk cēla tie, kuriem bija augstāki ienākumi, tā pastiprinot atšķirības ar šajā reģionā dzīvojošiem vidusmēra turīguma iedzīvotājiem. Otrkārt tas izskaidrojams ar kopējo nevienlīdzības tendenci Latvijā, apjomīgāk augot turīgāko iedzīvotāju ienākumiem.
Savukārt nevienlīdzības mazināšanās krīzes laikā ir saistīta ar straujāku lielo algu un īpašuma ienākumu samazinājumu no vienas puses un pensiju relatīvo uzlabojumu no otras puses.
Augstākā vienlīdzība jeb zemākais Džini indekss 2010.gadā ir vērojams Kurzemē, savukārt augstākā nevienlīdzība – Rīgā, pirmo reizi kopš 2006.gada apsteidzot arī Pierīgas rādītāju. Neskaidra šķiet situācija Zemgalē, jo tur Džini indeksa pārmaiņas ir gandrīz pretējas citos reģionos vērojamajām.
Ar ienākumu nevienlīdzību saistīts rādītājs, kas atklāj tās iedzīvotāju grupas, kuras nozīmīgāk saskaras ar finansiālām grūtībām, ir nabadzības riska indekss, tas ir, to iedzīvotāju īpatsvars, kuru ienākumi ir zem 60% no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas. Līdzīgi kā Džini indekss nabadzības riska līmenis straujās izaugsmes gados pasliktinājās, savukārt krīzes laikā uzlabojās.
Atšķirībā no Džini indeksa “zig-zagiem” nabadzības riska indekss atspoguļo samērā skaidras tendences arī reģionu griezumā, apstiprinot indeksa pasliktināšanos “treknajos gados” un uzlabošanos krīzes periodā gan paša nabadzības sliekšņa samazināšanās, gan pensionāru finanšu situācijas relatīvas uzlabošanās dēļ.
Izaugsmes gados visnozīmīgāk nabadzības riskam tika pakļauti pensionāri, īpaši vientuļie sirmgalvji. Savukārt krīzes periodā nabadzības riska indekss šajā grupā ļoti strauji saruka, ko noteica trīs galvenie faktori. Pirmkārt, pēc pensiju indeksācijas 2008.gada oktobrī un pēdējās nozīmīgās piemaksu par stāžu celšanas 2009.gada janvārī palielinājās vidējā pensija. Otrkārt, ievērojot Satversmes tiesas spriedumu, 2010.gadā pensionāriem tika izmaksātas 2009.gadā ieturētās pensijas. Treškārt, līdz ar vidējo algu un nodarbinātības kritumu saruka ienākumu vidējais līmenis – nabadzības slieksnis, tā relatīvi uzlabojot pensionāru situāciju, pamato ekonomiste.
“Kā tas izskatās reģionu griezumā? Nabadzības riska indekss vecuma grupā virs 65 gadiem visos reģionos attīstījies samērā līdzīgi, bet indeksa līmeņi lielā mērā atspoguļo vidējās pensijas. Latgalē ar zemāko vidējo pensiju ir augstākais nabadzības riska indekss, savukārt Rīgā un Pierīgā – pretēji,” skaidro Bičevska.
Tāpat noturīgi augsts nabadzības risks ir ģimenēm ar bērniem, jo īpaši daudzbērnu un nepilnām ģimenēm. Zemgalē ir vidēji kuplākās ģimenes – zemākais vienas personas mājsaimniecību īpatsvars un augstākais īpatsvars ģimenēm “pāris ar trīs un vairāk bērniem”. Zemgalē ir 2,3% šāda tipa mājsaimniecību, kamēr Latgalē tādu ir 1,8%, Kurzemē – 1,5%, Pierīgā – 1,3%, Rīgā – 0,9%, Vidzemē – 0,8%.
Savukārt Kurzemē ir augstākais nepilnu ģimeņu īpatsvars – 5,3% no mājsaimniecībām veido viens pieaugušais ar bērniem. Vidzemē nepilnu ģimeņu īpatsvars ir 4,6%, Zemgalē – 4,5%, Latgalē – 4,1%, Rīgā – 3,8%, Pierīgā – 3%.
Ģimeņu ar bērniem zemākie ienākumi ir Latgalē un Vidzemē. 2010.gadā iezīmējās uzlabojums Latgalē, bet pasliktinājums – Vidzemē. Tā kā daudzbērnu un nepilno ģimeņu īpatsvars nav liels, kopējie rādītāji sliktāku situāciju Kurzemē un Zemgalē neuzrāda – šo reģionu rādītāji ir pa vidu starp negatīvajām līderēm – Latgali un Vidzemi – un pozitīvajām – Rīgu un Pierīgu.
“Runājot par Pierīgu kā pozitīvo līderi, jāatceras, ka nabadzības riska indekss un Džini indekss tiek rēķināts, izmantojot ienākumu datus. Tātad šie rādītāji neatklās iedzīvotāju maksātspējas problēmas, kuru galvenais cēlonis ir nevis zemi ienākumi, bet augsti komunālie vai transporta izdevumi cenu un nodokļu kāpuma dēļ,” akcentē ekonomiste.
Tomēr, ja valdība par mērķi izvirza Džini indeksa samazināšanu, lai mazinātu ļoti augsto Latvijas rādītāju, pārmaiņas nepieciešamas tieši ienākumu pusē, lai zemāku algu saņēmējiem “uz rokas” paliek proporcionāli vairāk, norāda Bičevska.
Izvēloties ienākumu nevienlīdzību mazinošos virzienus, noderīgi paturēt prātā metodoloģisko knifu – rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne tikai ienākumu nodokļi, bet arī nekustamā īpašuma nodoklis. Augstāks nodoklis plašākiem un prestižākās vietās esošiem mājokļiem, tātad galvenokārt turīgākiem iedzīvotājiem, samazinās viņu rīcībā esošos ienākumus un tātad arī nevienlīdzību, atzīmē ekonomiste.
Pētījums pilnībā pieejams mājaslapā “www.makroekonomika.lv” sadaļā “Analītiskā informācija”. Darbā vērtēta teritoriju attīstība, nozaru struktūra, ēnu ekonomikas rādītāji, investīciju piesaiste, uzņēmējdarbības rādītāji, nodarbinātība, iedzīvotāju ienākumi un izdevumi, nevienlīdzības un nabadzības riska rādītāji.
