Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
4. janvāris, 2013
Drukāt

Augstākās izglītības reformu plānu apspriedīs līdz aprīlim

Foto - LETAFoto - LETA

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceres augstākās izglītības reformēšanai valdība vakar pieņēma zināšanai, tādējādi tām neizsakot ne atbalstu, ne noraidījumu.
 Ministru kabineta balsojums par konkrētiem soļiem reformu īstenošanā varētu notikt tikai aprīlī – pēc tam, kad reformu plāns būs apspriests sabiedrībā un saskaņots ar citām ministrijām un valsts institūcijām.


Premjera Valda Dombrovska (“Vienotība”), ministru, kā arī sēdē klātesošo augstskolu pārstāvju jautājumi un iebildumi gan liek domāt, ka viegli ar reformu plāna apstiprināšanu neies. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Nacionālā apvienība) pat izteica izbrīnu, kā gan viņš var pieņemt zināšanai dokumentu, kurā plānots samazināt latviešu valodas lomu akadēmiskajā vidē. V. Dombrovskis kolēģim ieteica jau laikus sākt rakstīt pamatotus iebildumus.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka, neraugoties uz koalīcijas partneru skeptisko attieksmi pret IZM darbību, lielāko daļu no plānotajām reformām izdosies īstenot. Ministrs spriež, ka reformu pretinieki ir ne tik daudz valdībā, cik Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Viņš paredz, ka NA attieksme pret plašāku svešvalodu ielaišanu augstskolās varētu mainīties pēc pašvaldību vēlēšanām, kad nebūšot vairs tik svarīgi izpatikt vēlētājiem.

Jautāts, vai ziņojums un plāns par IZM reformu iecerēm tapis kā atbilde premjera Valda Dombrovska un citu augstu amatpersonu, kā arī augstskolu pārstāvju pārmetumiem par to, ka nav konkrēta rīcības plāna, R. Ķīlis atbildēja, ka plāns tapis jau ilgāku laiku, taču, ja nebūtu pārmetumu, iespējams, tas tiktu pabeigts vēlāk, lai to varētu prezentēt vienlaikus ar iepriekšējā reformu plāna laika posmā no 2010. līdz 2012. gada izpildes analīzi, kas patlaban top IZM.

Informatīvajā ziņojumā atgādināts, ka mērķis ir sasniegt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un zinātnē balstītu augstāko izglītību. Tajā atgādināts, ka pārmaiņas izglītībā paredz jau valdības deklarācija, piemēram, studiju programmu vērtēšanu, apvienošanu, slēgšanu vai pilnveidi.

Lai augstskolu darbība būtu efektīvāka, tās iecerēts diversificēt. IZM iesaka šādu klasifikāciju: zinātnes (nacionālā) universitāte, kas strādā zinātnes attīstības labā, tehnoloģiju universitāte, kas liek uzsvaru uz inovāciju attīstību, reģionālā universitāte Latgalē, akadēmijas vai universitātes izcilu profesionāļu sagatavošanā, reģionālās augstskolas un koledžas. Pēdējās trīs būtu vairāk vērstas uz profesionālām studiju programmām. Par nepieciešamību sadalīt augstskolas vairākās grupās jau pirms vairākiem gadiem sāka runāt Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, kurš no augstskolu rektoriem ir vislabvēlīgāk noskaņots pret R. Ķīļa reformām un vakar ar ministru noslēdza memorandu par īpašu sadarbību.

Taču citu augstskolu pārstāvji pārmeta, ka iecerētā augstskolu klasificēšana ar pašām augstskolām nav apspriesta.

Studiju programmu akreditēšanu un licencēšanu plānots uzticēt kādai ārvalstu Eiropas Kvalitātes reģistrā reģistrētai aģentūrai, kas Latvijā atvērtu savu filiāli. Latvijā jau strādājošajam Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram IZM to vairs negrib uzticēt, jo tam nav izdevies iekļūt Eiropas Kvalitātes reģistrā.

Iecerēts pāriet uz valsts finansētām doktorantūras studijām. Taču tam būs nepieciešams papildu finansējums. Jau šogad nepieciešami divi miljoni latu, ko cer iegūt valsts budžeta grozījumos vai no struktūrfondu finansējuma, bet nākamgad – četri miljoni latu.

Ziņojumā norādīts uz vairākām šā brīža augstākās izglītības problēmām. Piemēram, matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju studiju programmas Latvijā absolvē vien 13 procenti augstskolu absolventu, kamēr Eiropā vidēji – 20 procenti absolventu.

Vērtējot IZM ieceres, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis norādīja, ka nav vērts konsolidēt augstāko izglītību, neieviešot pārmaiņas vidējā izglītībā. Tā kā arvien mazāk vidusskolu absolventu izvēlas kārtot centralizētos eksāmenus ķīmijā, fizikā, bioloģijā, nebūs iespējams panākt, lai augtu to jauniešu skaits, kuri absolvē atbilstošas studiju programmas.

Augstskolu mācībspēku un pētnieku atalgojums ļoti atšķiras dažādās augstskolās, taču kopumā ar to nepietiek, norādīts ziņojumā. Pētnieki saņemot vien no 126 līdz 513 latiem mēnesī, kamēr profesori var dzīvot krietni treknāk – viņu algas svārstās no 838 līdz 3130 latiem mēnesī.

Tāpat kārtējo reizi uzsvērts, ka Latvijā ir pārāk daudz augstākās izglītības iestāžu. IZM centusies ar skaitļiem pierādīt, cik augstākās izglītības iestāžu uz miljons iedzīvotājiem ir citās valstīs. Salīdzinājumam, piemēram, Latvijā – 13,5, Vācijā tikai 0,697. Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis gan norādīja uz datu neprecizitāti. Viņam esot droši zināms, ka, piemēram, Polijā un Lietuvā ir vairāk augstskolu, nekā minēts IZM datos. Konkrētu scenāriju par augstskolu konsolidāciju IZM sagaida no Augstākās izglītības padomes, vienlaikus reformu plāna pieteikumā IZM norāda, ka papildfinansējumu varēs saņemt tās augstskolas, kuras konsolidēsies.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+