Foto – Timurs Subhankulovs

Augstākās izglītības resursus izmantos efektīvāk 0

Vadība šodien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto Augstākās izglītības un zinātnes attīstības pasākumu plānu šā gada otrajam pusgadam un 2014.gadam, kurā ministrija apņemas veikt pasākumus studiju un zinātniskās darbības kvalitātes paaugstināšanai, panākt augstākās izglītības sektora resursu efektīvu izmantošanu un integrāciju ar zinātni, kā arī paaugstināt augstākās izglītības un zinātnes starptautisko konkurētspēju.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Iebildumus par plāna apstiprināšanu vēstulē bija paudusi Latvijas Lielo pašvaldību asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība, taču neviens no viņu pārstāvjiem nebija sēdē klāt. Gan izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP), gan arī IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa akcentēja to, cik svarīgi ir Augstākās izglītības un zinātnes attīstības pasākumu plānu apstiprināt, un norādīja, ka ir notikusi plaša saskaņošana un tad iebildumi no šīm organizācijām netika saņemti.

Liepiņa gan minēja, ka Ventspils Augstskola izteikusi iebildumus par vienoto doktorantūras studiju veidošanu. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V), kurš šodien arī vadīja Ministru kabineta sēdi, interesējās, kāpēc tad reģionālajām augstskolām ir bažas. IZM valsts sekretāre skaidroja, ka bažas esot par to, ka netiks pieļauta doktorantūru veidošana. Ministrijas pārstāve gan akcentēja, ka patlaban nav uzstādījums par vienu vienotu promocijas padomi, bet par vienotu kritēriju izveidi. Arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra šodien valdības sēdē aicināja jautājumu neatlikt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ministrija akcentē, ka plānā iekļauto pasākumu finansējums ir paredzēts no atbildīgo institūciju valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt finansiāls atbalsts augstākās izglītības attīstībai jaunajā Eiropas Savienības fondu īstenošanas periodā plānots no 2015.gada.

IZM norāda, ka pasākumu plāna galvenais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un zinātnē balstītu augstāko izglītību, ko “īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas ar konsolidētiem resursiem”. Plānā kopumā ietverti 23 pasākumi, par kuru izpildi noteiktas atbildīgās un iesaistītās institūcijas.

Lai sasniegtu šo mērķi, esot jāveicina augstākās izglītības atvērtība, jāpilnveido publiskā finansējuma piešķiršanas sistēma, jāizveido efektīva izglītības kvalitātes vadības un monitoringa sistēma, kā arī jāstiprina saikne starp augstāko izglītību, pētniecību un industriju.

Lai arī plānā nav atsevišķi izdalīts rīcības virziens augstākās izglītības sasaistei ar tautsaimniecības vajadzībām un zināšanu pārnesi, tajā tomēr ir iekļauti vairāki pasākumi, kas veicinās augstākās izglītības ciešāku sasaisti ar tautsaimniecības un darba tirgus prasībām, piemēram, Studiju virzienu konsultatīvās padomes izveidošana, lai pastiprinātu darba devēju iesaisti budžeta vietu plānošanā, studiju satura aktualizēšanā, prakšu organizēšanā, kā arī darba devēju motivācijas paaugstināšana kvalitatīvu prakses vietu nodrošināšanā, kā arī augstākās izglītības nozaru pārstrukturizācijas pasākumi, kas vērsti uz studējošo skaita proporcijas maiņu atbilstoši darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm.

Plānā paredzētās aktivitātes augstākās izglītības jomā IZM dala divās daļās: pirmā paredz “sistēmiskus pasākumus” augstākās izglītības sektora darbības kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanai, piemēram, augstākās izglītības ārējās kvalitātes novērtēšanas jeb akreditācijas sistēmas izveidi, finansēšanas modeļa izstrādi un pasākumus augstākās izglītības piedāvājuma tuvināšanu darba tirgus prasībām.

Reklāma
Reklāma

Otru daļu veido pasākumi, kas vērsti uz starptautiski konkurētspējīga augstākās izglītības un zinātnes konsorcija izveidi, intelektuālo un materiālo resursu konsolidāciju un akadēmiskās un pētnieciskās darbības izcilību motivējošu instrumentu izveidi un attīstību. Šie pasākumi paredz gan normatīvā regulējuma pilnveidi, gan augstākās izglītības un zinātnes sektora institūciju darbību saskaņošanu.

Ņemot vērā to, ka pasākuma plāna īstenošanas periods ir 14 mēneši un tajā iekļauto pasākumu īstenošanai pieejamais finansējums ir ierobežots, plānā nav ietverti visi būtiskākie augstākās izglītības attīstības aspekti, bet tikai tie, kam pastiprināta uzmanība jāpievērš šajā un nākamajā gadā. Augstākās izglītības pieejamības un mūžizglītības procesu veicinošie pasākumi ir iekļauti Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam projektā.

Pasākumu plānā nav iekļauta aktivitāte, kas paredzētu Augstākās izglītības un zinātnes likuma izstrādi, jo šāda vienota likuma izstrādes lietderīgums vēl ir jāizvērtē un tam jāparedz atbilstoši resursi, kas 2014.gadā vēl nebūs pieejami. Līdz ar to Augstākās izglītības un zinātnes likuma izstrāde tuvākā gada laikā vēl netiek plānota.

Tā kā Ministru kabinets neakceptēja IZM priekšlikumu par finansējuma piešķiršanu jaunajās politikas iniciatīvās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras izveidei nākamajā gadā, šādas aģentūras izveidošana ir iekļauta Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam projektā, paredzot tam papildu finansējumu no valsts budžeta, sākot ar 2015.gadu.

“Pastiprinoties pasaules mēroga konkurencei augstākajā izglītībā un zinātnē un vienlaicīgi samazinoties potenciālajam studējošo skaitam Latvijā, aktualizējas nepieciešamība izveidot elastīgu augstākās izglītības sistēmu, kas ir starptautiski atvērta, plaši pieejama, vienlaicīgi kvalitatīva, proti, spēj apmierināt pieprasījumu pēc atbilstošas kvalifikācijas speciālistiem saskaņā ar tautsaimniecības attīstības un globālā tirgus tendencēm un vienlaikus ir indivīda personības izaugsmi un sabiedrības attīstību veicinoša,” akcentē ministrija.

IZM arī atzīst, ka nepietiekams finansējums, tālredzīgas un pēctecīgas augstākās izglītības politikas trūkums, augstākās izglītības kā pērkama pakalpojuma pieprasījuma un piedāvājuma palielināšanās, kā arī citi faktori ir radījuši negatīvas sekas Latvijas augstākajā izglītībā. Tas veicinājis nepietiekamu studējošo skaitu dabas un inženierzinātnēs, pastāv zema augstākās izglītības starptautiskā konkurētspēja, nepietiekama sasaiste ar tautsaimniecību un pētniecības institūcijām, tāpat arī augstākā izglītība nav pietiekami pieejama mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupām un ir studējošo skaitam un tā dinamikai neatbilstoši liels augstskolu un studiju programmu skaits, kā arī parādās problēmas ar akadēmisko personālu un citas.

“Nepieciešamību izstrādāt un īstenot pasākumu plānu, lai turpinātu uzsākto reformu procesu, pamato arī tas, ka augstākās izglītības un zinātnes institucionālā un funkcionālā fragmentācija kļūst arvien aktuālāka problēma, joprojām samazinoties studējošo skaitam,” uzskata ministrija.

Lai vienotos ar nozares pārstāvjiem un sadarbības partneriem par optimālu attīstības pasākumu plāna projektu, IZM organizēja plāna projekta sabiedrisko apspriešanu, publiskojot to ministrijas mājaslapā un aicinot ieinteresētās organizācijas sniegt savus priekšlikumus. Lai apspriestu pasākumu plāna projektā iekļautos pasākumus, IZM atkārtoti organizēja diskusijas vairākās darba grupās, kurās kopumā piedalījās aptuveni 100 dalībnieki.

Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz 2015.gada 1.februārim atbilstoši kompetencei būs jāiesniedz IZM pārskats par plāna īstenošanas rezultātiem. Savukārt ministrijai līdz 2015.gada 1.aprīlim būs Ministru kabinetā jāiesniedz informatīvais ziņojums par pasākumu plāna izpildi.