Foto – LETA

Dārgā piena dēļ apdraudēta programma “Skolas piens” 1

Saistībā ar piena iepirkuma cenas pieaugumu gada laikā par 17% programmas “Skolas piens” piegādātāji cieš zaudējumus, līdz ar to ražotāju atbalstam Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus likumdošanā, paredzot palielināt valsts līdzfinansējuma likmi, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina ministrijas pārstāve Viktorija Kalniņa.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Kokteilis
“Citreiz pirms koncerta nepieciešams atgādināt ētiku un pieklājības etiķeti” – Madara Raabe vīlusies par koncertā Siguldā pieredzēto
Lasīt citas ziņas

“Esam konstatējuši, ka 2013.gadā no janvāra līdz decembrim piena iepirkuma cena ir pieaugusi par 17%. Tā ietekmē pieauga arī pasterizēta piena ražošanas izmaksas un realizācijas cenas. Līdz ar to uzņēmumiem nākas “Skolas piena” programmā darboties ar zaudējumiem,” sacīja Kalniņa.

Viņa norādīja, ka informācija par šīm tendencēm saņemta no vairākiem programmā iesaistītajiem piena produktu ražošanas uzņēmumiem. Tādēļ, lai mazinātu izmaksu un cenu starpību, ministrija ir izstrādājusi grozījumus programmas nacionālajā likumdošanā, paredzot palielināt valsts līdzfinansējuma likmi, lai rezultātā turpinātu nodrošināt skolēnus ar pienu bez maksas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Patlaban vēl tiek veikti aprēķini un notiek diskusijas, līdz ar to par konkrētu likmju palielinājumu vēl nav lemts, sacīja ZM pārstāve.

Tāpat izmaiņas gaidāmas arī programmā “Skolas auglis”, kuru plānots apvienot ar “Skolas pienu”.

“Pamatojoties uz pēdējo divu gadu laikā veikto abu atbalsta programmu izvērtēšanas un sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar priekšlikumu abu programmu apvienošanai. Tas darīts ar mērķi uzlabot programmu budžeta efektīvu sadali, kā arī uzlabot veselīga dzīvesveida attīstību skolēnu vidū,” norādīja Kalniņa.

Tāpat priekšlikums paredz izmaiņas attiecībā uz programmas finansēšanu, tostarp atceļot līdzšinējo principu par obligāto valsts līdzfinansējumu. Priekšlikums paredz arī noteikt, ka katras Eiropas Savienības dalībvalsts līmenī piedalīšanās programmā ir brīvprātīga un dalībvalstij pirms iesaistīšanās programmā ir jāizstrādā stratēģija programmas īstenošanai nākamajiem sešiem gadiem.

Lauku atbalsta dienesta informācija liecina, ka 2012.-2013.mācību gadā “Skolas piens” programmā piedalījās 827 izglītības iestādes, kurām 3242 tonnas piena piegādāja 118 ražotāji. Piena piegādātājiem izmaksātais Eiropas Savienības finansējums ir 411 886 lati, savukārt Latvijas finansējums – 1,030 miljoni latu. Valsts līdzfinansējums programmā ir 0,46 eiro par litru piena.

Reklāma
Reklāma

Kā ziņots, programmā “Skolas piens” pienu vai citus piena produktus (kefīru, jogurtu, pienu ar šokolādes piedevām u.c.) līdz 250 mililitriem mācību dienā visa mācību gada laikā var saņemt visi skolēni. Valsts atbalsts tiek paredzēts par piena piegādi pirmskolas izglītības iestādēm un 1.-9.klašu skolēniem, un ES atbalsts tiek paredzēts par piena produktu piegādi pirmsskolas izglītības iestādēm, 1-9.klašu skolēniem, kā arī 10-12.klases skolēniem.

Programmā “Skolas auglis” no 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 24.janvārim visi 1.-9.klašu skolēni trīs reizes mācību nedēļā var saņemt bezmaksas augļus un dārzeņus vai to asorti porcijas (ābolus, bumbierus, lielogu dzērvenes, kāpostus, kolrābjus, burkānus, kāļus), kā arī skolām jānodrošina dažādi izglītojoši pasākumi, lai uzlabotu skolēnu zināšanas par augļu un dārzeņu veselīgo ietekmi uz veselību.

ZM vairākkārt uzsvērusi programmu “Skolas piens” un “Skolas auglis” pozitīvo nozīmi un atbalsta to īstenošanu arī turpmāk. Par Latvijas nacionālo pozīciju plānots runāt arī Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, kura notiks 17.februārī un kurā Latviju pārstāvēs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.