Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
28. jūnijs, 2016
Drukāt

Antonevičs: Augstprātība pēc referenduma – 17 miljonus zākā par populistiem un ksenofobiem (8)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Vai politiskajai elitei ir “Plāns B”, tas ir – kāda būs rīcība, ja briti tomēr nobalsos par izstāšanos no Eiropas Savienības? Šo jautājumu nepilnu mēnesi pirms referenduma “Latvijas Avīzes” žurnālisti uzdeva intervijā britu vēstniekam Latvijā. No nepārliecinošās atbildes bija skaidrs, ka īsti jau plāna nav, un britu vara vienkārši paļaujas – lai ar kādi vēji pūš, visi pūtīs pāri. Tā vietā diplomāts vairāk runāja (aģitēja), ka par izstāšanos balsot nevajag, jo tad viss būs slikti: britu mārciņas kurss kritīs, būs recesija, bezdarbs… Varas paļāvība, ka gan jau kaut kā viss sakārtosies pats no sevis un tāpēc nav vajadzības ne rūpīgāk izzināt un izprast tautas noskaņojumu, ne iespringt uz priekšdarbiem, protams, nav tikai britu politiķu problēma, un Latvijas elitei to droši varētu pārmest tikpat vai pat lielākā mērā.

Pēdējās dienās par tā saukto “Brexit” sarunāts ļoti daudz, un izklāstītie scenāriji ir dažādi. Populāras ir dažādas versijas, ka varētu tomēr ieslēgt atpakaļgaitu. Piemēram, paši briti atzītos, ka tikai pajokojuši un referenduma rezultāts nav saistošs, jo tam bijis vien konsultatīvs raksturs (gan jau atrastos juristi, kas to spētu argumentēt), vai arī Skotijas parlaments varētu uzlikt veto izstāšanās procesam. Varbūt varētu notikt vēl viens referendums, kurā briti ar ievērojamu balsu pārsvaru atzītu, ka alojušies un tomēr vēlas palikt ES. Taču iepretī ir arī dramatiskie scenāriji, kas paredz, ka notikušais ir tikai sākums – tas ievadīšot gan Apvienotās Karalistes sašķelšanos, jo no tās atdalīsies Skotija un Ziemeļīrija, gan, protams, arī visas Eiropas Savienības galu.

Runājot par reakcijām, mūsu pusē īpaši tiek uzsvērts, ka “Brexit” ir Putina uzvara. Patiesi, Krievijai ir parocīga krīze Eiropas Savienībā un jo īpaši Lielbritānijā, kas tradicionāli bijusi stingrākas un konsekventākas ārpolitikas piekritēja nekā dažas citas Eiropas lielvalstis. Nevar nemanīt, ka Kremļa propagandas līdzekļi izgaršo šo stāstu, līdzīgi kā iepriekš priecājās par migrācijas krīzi Eiropā. Nevar arī noliegt, ka starp britu eiroskeptiķiem ir tādi, kuriem Putins šķiet labs politiskais līderis, kuram līdzināties un ar kuru veidot draudzīgas attiecības. No mūsu puses raugoties, “Brexit” tieši tāpēc ir zaudējums, jo britu pozīcijas Baltijas valstīm parasti bijušas tuvākas nekā, piemēram, Francijas, Vācijas vai Itālijas. Taču diez vai šoreiz būtu jāpārspīlē Putina loma referendumā, izceļot tieši šo diskusijas šķautni.

Satraucošāks par iespējamajām Krievijas “dividendēm” no ES krīzes ir augstprātības vilnis, kas nācis kā pirmā reakcija britu balsojumam. Tā pat nav diskusija, bet nicinājums (pat naids), kas tiek veltīts visiem, kas nedomā “pareizi”, t. i., šajā gadījumā nav balsojuši par palikšanu. Viņi esot neizglītoti, ksenofobiski naivuļi, kas noticējuši populistiem. Pensionāri un lauķi, kas atņēmuši izglītotajai britu jaunatnei nākotni. Tādi komentāri interneta sociālajos tīklos aumaļām nāk no tiem, kas sevi dēvē par “progresīvo” cilvēces daļu. Un tos viņi velta 52% britu balsotāju jeb vairāk nekā 17 miljoniem cilvēku… Izvēlīgāk izteicienos, taču tas pats raksturīgs arī politiķu retorikai, kur asi tiek šaustīts līdzšinējais britu premjers Deivids Kemerons (bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga viņu pat nodēvējusi par “visu laiku neveiklāko un neveiksmīgāko britu premjeru”), kurš, lai gan bija izvēlējies “pareizo” pozīciju, taču ir vainīgs, ka vispār kaut ko tādu pieļāvis – apsolījis un tiešām sarīkojis referendumu. Ko viņš saprot no demokrātijas…

Varbūt balsojums ir kļūdains un kaitīgs, tomēr augstprātība nav pareizā atbilde. Vēl vairāk – iespējams, tā ir cēlonis, kāpēc cilvēki viļas Eiropas Savienības idejā, jo tur augšgalā rosās vadoņi, kuriem ļoti patīk norādīt: visi dara tā, ja ne, tad sodīsim.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Labi parādās Freibergas necieņa pret demokrātiskas valsts pārvaldes modeli. Tātad ne tikai latviešu tautai nedrīkst ļaut izlemt savu nākotni, bet arī britiem.
    Kur mēs esam nokļuvuši ar saviem vadītājiem? Tie ir SAPUVUši.

  2. Ja Vācija neies Ukrainas janukoviča ceļu, proti, ciešāka draudzība ar Putinu, tad Kremlis sprunguļus liks tā vai tā. Putinam vajadzīgi padotie, nevis stipri partneri.

  3. PSKP Īsais kurssEiropā. Kuri neietur līniju- noēd un (.)

  4. Mūsu politiķiem un politikāņiem ir īsa atmiņa. Atgādināšu, ka vēl T.Blērs (!) LŪDZA un PIEPRASIJA modernizēt ES, jo atpaliekam 2 reizes no vienas Indijas doktordisertāciju skaita ziņā! Nekā! Nauda jādodot zemniekiem. Secinājums vienkāršs, kā patiesība – angļi ir gudrāki par Eiropas birokrātiem, mūsu politikāņiem un vairākuma mūsu bāleliņu. Lai gan mūsu prātiņus aptumšo merkantīlie apsvērumi – samazināsies iespējas slaukt angļu budžetu.

  5. Ar dažiem labiem Latvijas “liberāļiem” ir līdzīgi kā boļševikiem, solīja zemi zemniekiem, bet nāca piespiedu kolektivizācija un zemi zemnieki zaudēja, jo zemnieki paši nezin kas tautai vajadzīgs.
    Nav runa par to vai piekrītam vai nepiekrītam britu lēmumam, bet par nicinājumu pret šo cilvēku viedokli.

  6. Ar dažiem labiem Latvijas “liberāļiem” ir līdzīgi kā boļševikiem, solīja zemi zemniekiem, bet nāca piespiedu kolektivizācija un zemi zemnieki zaudēja, jo zemnieki paši nezin kas tautai vajadzīgs.
    Nav runa par to vai piekrītam vai nepiekrītam britu lēmumam, bet par nicinājumu pret šo cilvēku viedokli.

  7. Ar dažiem labiem Latvijas “liberāļiem” ir līdzīgi kā boļševikiem, solīja zemi zemniekiem, bet nāca piespiedu kolektivizācija un zemi zemnieki zaudēja, jo zemnieki paši nezin kas tautai vajadzīgs.
    Nav runa par to vai piekrītam vai nepiekrītam britu lēmumam, bet par nicinājumu pret šo cilvēku viedokli.

  8. Mostieties augstprātīgie Briseles birokrāti, ja paši patīkat sev nenozīmē ,ka esat tikami citiem.Laiks pavērtēt sevi kritiskāk.
    Britu referendums vērtējams kā visas eiropas iedzivotāju viedoklis.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (27)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Atlaist Saeimu vai atlaist vēlētājus?

Centrālā vēlēšanu komisija reģistrējusi parakstu vākšanai biedrības “Varu Latvijas tautai” atkārtoti iesniegto tautas nobalsošanas ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu. Šādu parakstu vākšanu biedrība rosināja jau pagājušajā gadā, bet tā noslēdzās bez rezultāta šā gada 13. novembrī. Gada laikā bija izdevies savākt tikai 514 vēlētāju parakstu. Ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu var ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb 155 224 vēlētāji. Diskutējot par šo iniciatīvu, sociālajos tīklos izskanējis arī tāds viedoklis: “Pat ja es piekristu, ka jāatlaiž šī Saeima, tomēr nav nekādas garantijas, ka tiks ievēlēts labāks parlaments, jo par to balsos tie paši vēlētāji, kas iepriekš.”

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+