Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. oktobris, 2016
Drukāt

Programmu piedāvājums būtiski mainīsies, stāsta LU rektors Indriķis Muižnieks (7)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

– Latvijas Universitātes rektors esat nu jau nedaudz ilgāk par gadu. Kas šajā laikā LU ir mainījies?

– Mainījies ir daudz kas. Piemēram, noslēdzies zinātnisko institūciju konsolidācijas projekts, iekļaujot universitātes sastāvā institūtus, kas agrāk darbojās kā atsevišķas struktūrvienības. Tā nav tikai formāla apvienošana. Esam sākuši īstenot jaunas pētniecības programmas, kurās zinātnieki sadarbojas aktīvāk nekā iepriekš. Veidojam zinātnieku starpdisciplināras komandas, kas var plašāk paskatīties uz attiecīgo zinātnisko tēmu. Esam identificējuši 11 galvenos izpētes virzienus un tajos arī darbojamies.

Esam uzsākuši arī efektīvās sadarbības projektus ar uzņēmējiem. Tas nozīmē, ka mēs ne tikai atsaucamies uz uzņēmēju iniciatīvu pētīt kādu problēmu, bet arī paši ejam pie zinātniekiem un sakām, ka mums ir tādas un tādas, kādas tēmas mūsu prioritārajās izpētes jomās būtu jums interesantas. LU pārstāvji apmeklējuši vairāk nekā simts uzņēmumu, lai saprastu, ko viņi no mums varētu “paņemt”, ko viņi gribētu, ko mēs varētu piedāvāt.

Ir noslēgti sadarbības līgumi un uzsākti septiņi tā sauktās efektīvās sadarbības projekti. Piemēram, sadarbībā ar kosmētikas ražotājiem LU pēta bioloģiski aktīvu vielu iedarbību uz ādu. Taču jauns pētniecības virziens ir Latvijas reģionālās attīstības tempu novērtēšana un uzņēmējdarbības aktivitātes novērtēšana tiešsaistes režīmā, izmantojot mobilā telefona lietošanas rādītāju intensitāti. Šāds pētījums taps sadarbībā ar uzņēmumu “Latvijas mobilais telefons” un tā rezultāti var noderēt kā politikas veidošanas instruments.

– Interesanti, kaut šaubos, vai runāšanai pa telefonu ir saistība ar uzņēmējdarbības aktivitāti…

– Ja ir spējīgs runāt, tad ir spējīgs arī strādāt.

– Ilgu laiku neapstrīdams fakts bija tas, ka LU ir Latvijas lielākā universitāte. Taču nu studentu skaits lielāks ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) un arī kopumā izskatās, ka šī augstskola dominē. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas gatavoto pārskatu par Latvijas augstskolām, RTU pērn bija 14 797, bet LU – 13 600 studenti.

– Uz statistiku rūpīgi jāskatās. Kā tā top? Vai atnāk un saskaita tos, kas reāli sēž auditorijās, vai kaut kā citādi? Svarīgi arī, kurā brīdī studentus skaita.

Nav gan apstrīdams, ka pēdējo desmit gadu laikā studentu skaits LU būtiski samazinājies. Taču ne jau budžeta, bet gan maksas studentu skaits. Turklāt studentu skaits mums nekrītas tikpat strauji kā skolu absolventu skaits. Vidusskolu absolventu skaits šogad samazinājās par sešiem procentiem, bet mums uzņemto studentu skaits kritās tikai par diviem procentiem. Tāpēc var teikt, ka LU daļa augstākās izglītības tirgū pieaug.

Turklāt universitātes ietekme nav mērāma tikai ar studentu skaitu. Universitātē ir arī zinātne un šajā jomā LU neapstrīdami ir līderis – gan skaitot zinātniskās publikācijas, gan līgumus par pētījumiem, gan ārvalstu finansējuma piesaistē.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Njepizdji, Mjuizhnieks, zavtra tjebja vijebu beisboljovoij bitoij, kogda ti, prosranjec, viljezhesh iz svojeij prii-Rizhskoij hati! Vijebu v analjnoje otverstjije, biolog-pidarast!!! A potom -uijbju! Odjin udar bitoij po tvoju duratskuju boshku – hvatjit! Vspomnijish russkih biologov iz fakuljtjeta, pidarast! Tjebe nje zhitj, pidar!

  2. Njepizdji, Mjuizhnieks, zavtra tjebja vijebu beisboljovoij bitoij, kogda ti, prosranjec, viljezhesh iz svojeij prii-Rizhskoij hati! Vijebu v analjnoje otverstjije, biolog-pidarast!!! A potom -uijbju! Odjin udar bitoij po tvoju duratskuju boshku – hvatjit! Vspomnijish russkih biologov iz fakuljtjeta, pidarast! Tjebe nje zhitj, pidar!

  3. Vajag papētīt profesoru un prorektoru amatpersonu deklarācijas, tur gan aina par algām izskatās pilnīgi cita dažam politologam tur ir rādās no LU 4,7 tk mēnesī.

  4. tā nodziedāja, kā no dziesmu grāmatas, bet reāli kas tur ir? dibens!

  5. Latviešu saskābušajā inteliģencē visriebīgākā izpausme ir pielīšana latviešu filistriem – izdabāšana nezināšanai, neinteliģencei, primitīvismam, stulbumam, idiotismam, absurdam, paviršībai, vienaldzībai, augstprātībai, puspatiesībām, pseidointelektuālismam, puszināšanām. Latviešu inteliģencē pašlaik nav neviens konkrēti fiksējams lielums, kas atklāti pretotos filistriem. Padomju laikā bija būtiska pretestība filistriem. Padomju laikā dominējošā intelektuālā atmosfēra nepieļāva filistru klātbūtni kultūras publiskajos procesos. Tā tas notika tāpēc, ka intelektuālo atmosfēru formēja ne tikai latvieši, bet arī krievi, ebreji. Intelektuālās dzīves kritēriji nebija tikai latviešu darinājums. Latvieši savā darbībā bija spiesti ņemt vērā citu kultūru pieredzi. Turpretī pēcpadomju gados Latvijā faktiski pastāv filistru diktatūra latviešu kultūras visos segmentos. Filistru tirānija atsaucās uz visiem publiskajiem procesiem. Patiesībā pati latviešu inteliģence tādējādi ir uzskatāma par filistru kopu – viendabīgi pelēku un viendabīgi aprobežotu masu. Skaidrs, ka filistriem nepretojās savējie. Latviešu filistri nesastopās ne ar kādu pretestību tāpēc, ka inteliģence pati ir filistre. Filistriem var pretroties tikai personības – garīgi brīvi un garīgi pilnvērtīgi indivīdi. Latviešu inteliģencē tādu nav. Latviešu inteliģences tā daļa, kura publiskajā telpā tēlo personības (piem., Stradiņš, Kūle, Matīsa) tāpat kā visi pārējie atklāti nevēršās pret filistriem un viņu tirāniju. Viņi visbiežāk atbalsta filistru itiotismus un dzied vienā korī ar filistriem. Latviešu filistri ir laimīgākie filistri pasaulē, jo viņiem ir izdevies vadīt un kontrolēt visus kultūras segmentus. Savukārt tie, kuri tēlo personības, bet atklāti nevēršās pret filistriem, ir tādi paši atkritumi kā filistri.

  6. ož pēc korupcijas?? vai nē? Atbildēt

    “Ieguldīsim celtniecībā ES struktūrfondu finansējumu. Izmaksas būs precīzi tādas pašas kā Dabaszinātņu centram – 21 miljons eiro. Tāpēc mums atļāva slēgt līgumu ar tiem pašiem celtniekiem “LNK Industries”, kas cēla Dabaszinātņu centru. Pietika ar sarunu procedūru, nevajadzēja iepirkumu. “

Draugiem Facebook Twitter Google+