Latvijā
Izglītība

Augstskolas gatavas skolotāju izglītības restartam 16


Ieviešot skolotāju sagatavošanas jauno sistēmu, tiks samazinātas pedagoģijas studiju programmu skaits. Nu jau likvidētās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Cēsu filiāles studenti.
Ieviešot skolotāju sagatavošanas jauno sistēmu, tiks samazinātas pedagoģijas studiju programmu skaits. Nu jau likvidētās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Cēsu filiāles studenti.
Foto – Karīna Miezāja

Gatavojoties skolotāju izglītības restartam, augstskolas secinājušas, kuras pedagoģiskās izglītības programmas jāslēdz vai jāapvieno un kādas jādibina no jauna. Kā jau “Latvijas Avīze” rakstīja, valdība nolēmusi, ka līdz ar jaunā mācību satura ieviešanu būtiski jāmaina skolotāju izglītošanas sistēma: jāuzņem mazāk potenciālo skolotāju, toties jāatlasa tie, kuriem ir skaidra motivācija, kāpēc viņi vēlas kļūt par pedagogiem. Plānots, ka turpmāk skolotāja izglītību varēs iegūt Latvijas Universitātē (LU), Daugavpils Universitātē (DU), Liepājas Universitātē (LiepU), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA), kā arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) un Mūzikas akadēmijā. Turklāt katrai augstskolai būs jāspecializējas kādas konkrētas jomas pedagogu sagatavošanā.

 

Bakalauri gada laikā kļūs skolotāji

Piemēram, LU tagad ir pat 22 dažādas skolotāju izglītības programmas, bet plānots saglabāt tikai septiņas, kuras gan spēšot efektīvi nodrošināt visas skolotāju izglītošanas vajadzības. Apgūt skolotāja profesiju varēs gan tūlīt pēc vidusskolas pabeigšanas, gan arī pēc bakalaura grāda ieguves kādā no zinātņu jomām. Otrajā gadījumā tās būs otrā līmeņa augstākās izglītības programmas. Arī līdz šim tādas gan bija pieejamas, taču tajās bija iespējams studēt tikai par maksu. “Ja kāds kādā dzīves posmā sajuta, ka grib būt skolotājs, viņš vēl krietni apdomāja, vai studēt par maksu, zinot, ka arī skolotāju algas nav tās lielākās. Kad kādu laiku šajās programmās varēja studēt par brīvu, jo tās finansēja Eiropas struktūrfondu projekta ietvaros, uzreiz strauji pieauga interese par šīm studiju programmām, pat konkurss bija,” stāsta LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Malgožata Raščevska.

Lai iegūtu skolotāja kvalifikāciju, otrā līmeņa augstākās izglītības programmās būs jāmācās tikai vienu gadu, taču tās būs intensīvas, pilna laika praksē balstītas studijas. M. Raščevska sola, ka jaunās studiju programmas tiks veidotas tā, lai “jaunie skolotāji būtu daudz motivētāki ne tikai studēt, bet arī pēc studijām palikt strādāt skolā”. Iespējams, skolotāju izglītošanai par labu nāks arī tas, ka pedagogus nākotnē izglītos jaunā, modernā vidē. LU pilsētiņā Torņakalnā patlaban top Rakstu māja, kuras piektajā stāvā būs tieši topošajiem skolotājiem paredzētas auditorijas, kas būšot piemērotas citādai studiju procesa organizācijai.

Savukārt pedagoģiskajās maģistra studijās būs iespējams attīstīt atsevišķas kompetences, piemēram, apgūt pedagoģiskā darba psiholoģiskos aspektus un dažādu pedagoģisko risinājumu apguvi. Maģistra programmas LU būs divu veidu: īsā tiem, kam jau ir skolotāja kvalifikācija, un garā tiem, kam tādas vēl nav. Arī maģistra studijas būs cieši balstītas praksē.

 

Mācīsies no “Iespējamās misijas”

Kā zināms, jaunieši, kas skolotāja darbā nokļūst ar izglītības programmu “Iespējamā misija”, uz skolām dodas pēc īsa ievadkursa. Taču turpmākos divus gadus viņi līdztekus darbam turpina mācīties, turklāt visu šo laiku saņem pieredzējušu mentoru atbalstu. M. Raščevska uzsver, ka, veidojot jaunās studiju programmas, “mācāmies no “Iespējamās misijas”, lai jaunie skolotāji uzreiz var sākt strādāt, pelnīt, iegūt normālu dzīves līmeni un vienlaikus arī augstu kvalifikāciju”.

Tikmēr LiepU rektore Dace Markus palepojas, ka sadarbībā ar Liepājas izglītības pārvaldi LiepU pedagoģijas studenti jau no 2. kursa darbojas kā skolotāju palīgi, turklāt skolās var arī aizvietot pedagogus. Tādējādi praksē balstītas studijas viņiem ir jau tagad. Pedagoģisko studiju programmu konsolidācija paredzama arī Liepājā: pašreizējo piecu programmu vietā būs trīs studiju programmas. Taču jaunās studiju programmas būs moduļveida, tāpēc būs elastīgākas nekā pašreiz. Tajā pašā laikā specializācija LiePU jau ir skaidra: tur sagatavos pirmsskolas un sākumskolas pedagogus, kā arī logopēdijas speci-ālistus. “Tās arī tagad ir mūsu stiprās puses. Mums, piemēram, ir izcils pedagoģiskās logopēdijas centrs, kurā var veikt ne tikai skolēnu, bet arī skolotāju runas problēmu izpēti,” stāsta rektore.

Arī DU rektors Arvīds Barševskis apgalvo: “Esam gatavi skolotāju izglītības programmu restartam. Galvenais izaicinājums būs celt skolotāju studiju kvalitāti.” DU būs jauna integrēta bakalaura studiju programma “Skolotājs”, kas sastāvēs no dažādiem moduļiem, lai absolventi varētu pasniegt dažādus mācību priekšmetus. Taču uzsvars tiks likts uz valodu un pilsoniskās izglītības moduļu apguvi. Daļu no šiem moduļiem varēs tālākizglītības kursos apgūt arī jau esošie pedagogi.

Jaunu pedagoģisko kvalifikāciju varēs apgūt arī Mūzikas akadēmijā, kur no 2020. gada varēs skoloties Kultūras izpratnes un mākslas skolotāji, kuri varēs izvēlēties, vai speci-alizēties kultūrā, mūzikā, mākslā vai dejā. Šie pedagogi varēs strādāt dažādās izglītības iestādēs, tostarp vispārizglītojošās skolās. Atsevišķā studiju programmā tiks sagatavoti mūzikas un mākslas skolotāji mākslas un mūzikas skolām, kā arī interešu izglītības jomai.

Jaunu studiju programmu sporta skolotājiem veidos arī LSPA, kas turklāt ar Aizsardzības ministriju patlaban spriež par iespēju apmācīt arī valsts aizsardzības mācības skolotājus.

Tikmēr RTA koncentrēsies uz speciālās izglītības skolotāju apmācību, kā arī organizēs speciālās izglītībā kursus visā Latvijā.

To, ka topošajiem skolotājiem būtu vairāk jāizglītojas praktiski, secināja arī īpaša darba grupa, kas pērn strādāja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). “Jaunajiem studentiem jāļauj sajust drēbi jau no pirmajām studiju dienām. Viņiem jau no paša sākuma jāredz skolas vide,” uzsver izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Piemēram, DU, lai nodrošinātu reālajai dzīvei atbilstošu un praksē balstītu pedagogu izglītību, sadarbosies ar skolām visā Latvijā, kā arī ar skolotāju organizācijām.

 

Vai spēs mācīt drāmu?

Lai spriestu, kā tad augstskolas jaunajā sistēmā apmācīs skolotājus, pagājušajā nedēļā Saeimā tikās gan augstskolu pārstāvji, gan arī pedagogi. Stāstot par to, kam skolotāju apmācībā nākotnē pievērsīs uzmanību, atzina: mūsdienu skolotājam jābūt citādi izglītotam, nekā bija ierasts līdz šim.

Jaunajā kompetenču saturā skolotājiem būs jāspēj īstenot tā sauktās dziļās mācīšanās modeli. Tas nozīmē, ka skolēns vielu apgūs pilnvērtīgāk, ar lielāku izpratni nekā līdz šim. Skolotājam būs nevis jāmāca, bet gan jāvada skolēna paša mācīšanās, vienlaikus izprotot skolēnu individualitāti. Tāpat skolotājiem būs jāprot jēgpilni izmantot mūsdienu tehnoloģijas un medijus, kā arī sadarboties ar skolēniem, citiem skolotājiem un vecākiem.

Vairākkārt tika uzsvērts, ka turpmāk topošajiem skolotājiem vairāk vajadzēs nodarboties ar pētniecību, turklāt būs atsevišķa valsts finansēta pētījumu programma tieši pedagoģijā.

D. Markus pauž viedokli, ka pētījumu programmā būtu jāiekļauj arī diagnosticējošu darbu veidošana, mācību līdzekļu veidošana.

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks atzīst, ka “izteiktas daudzas bažas par skolotāju prasmēm un spējām īstenot jauno saturu. Izskanējuši jautājumi, vai skolotāji varēs mācīt, piemēram, drāmu, dziļāku mācīšanu augstākā līmenī vidusskolas beigu posmā”. Tieši tāpēc skolotāju izglītības sistēmai jāmainās. Turklāt nevajadzētu aizmirst par esošajiem skolotājiem. Arī viņi jāizglīto.

Taču, runājot par jauno skolotāju mācīšanu, vairākkārt tika uzsvērts, ka uz skolotāju izglītības programmām jābūt konkursam dažādu apsvērumu dēļ. Izglītības programmas “Iespējamā misija” direktors Kārlis Andersons uzsver: “Atlase ir izaicinājums, kas pievilina stiprākos.”

Šīs programmas absolvents, fizikas skolotājs Valdis Zuters uzskata, ka atlase palīdzēs celt arī skolotāju profesijas prestižu. Turklāt svarīgi, lai studenti varētu saņemt arī stipendiju. “Ja esi atlasīts un tev ir stipendija, tātad mācīties par skolotāju jau ir prestiži,” viņš norāda un teic: tikpat svarīgs ir pieredzējušu kolēģu atbalsts. Viņam bijis daudz vieglāk uzsākt darbu skolā, jo regulāri varējis kontaktēties ar mentoru, kamēr pie tiem, kuri augstskolā pabeiguši pedagoģijas studijas, “divreiz gadā kāds atbrauca paskatīties stundas”.

LA.lv