Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
8. aprīlis, 2015
Drukāt

Neviennozīmīgi vērtē studentu militāro apmācību; LLU neredz iespēju to ieviest (7)

Foto: LETAFoto: LETA

Latvijas universitātes plānus ieviest studentu militāro apmācību vērtē neviennozīmīgi un norāda uz vairākām neskaidrībām, aptaujājot augstāko mācību iestāžu pārstāvjus, secināja aģentūra BNS.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektore Irina Pilvere norādīja, ka saprot nepieciešamību pēc studentu militārās apmācības, tomēr kopumā neredz iespēju, kādā veidā universitāte to varētu ieviest. Pilvere uzsvēra, ka no LLU tiek prasīts sagatavot dažādu nozaru speciālistus un neesot skaidrs, kā mācību programmās varētu papildus iekļaut militāro apmācību.

Komentējot publiskajā telpā izskanējušo ierosinājumu, ka studentiem par militārajām apmācībām varētu tikt piešķirti papildus kredītpunkti, Pilvere uzsvēra, ka tādā gadījumā būs jāpārstrādā arī studiju programmas. LLU rektore atzina, ka, ja valsts studentu militārās apmācības ieviesīs obligātā kārtā, tad universitātei nekas cits neatliks kā vien pakļauties, taču kopumā viņa neesot optimistiski noskaņota.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora Leonīda Ribicka vietnieks attīstības jautājumos Artūrs Zeps pastāstīja, ka RTU atbalsta līdz šim publiski izskanējušos variantus studentu militārajai apmācībai – ja tās varētu notikt uz brīvprātības principa un par tām studenti varētu saņemt kredītpunktus C daļā.

Zeps uzsvēra, ka studentu militārās apmācības ļautu studentiem uzlabot arī fizisko formu un tādējādi ieguvēja būtu arī RTU. Studentu vidū par šādu ierosinājumu iebildumu neesot, sacīja RTU rektora vietnieks attīstības jautājumos, jo patlaban tiek runāts par militārajām apmācībām uz brīvprātības principa.

Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš atzina, ka šādu ideju konceptuāli atbalsta, taču vispirms nepieciešams ar aizsardzības nozari vienoties par optimālu variantu, kādā veidā studentu militārā apmācība varētu darboties.

Auziņš norādīja, ka LU saprot radušos ģeopolitisko situāciju gan Latvijas robežu tuvumā, gan arī citviet pasaulē, piemēram, tā dēvētās Islāma valsts aktivitātes. “Ideja kā tāda ir laba un apsveicama. Problēma ir saistīta ar to, ka jāsaprot konkrēti mehānismi [kā apmācības darbosies],” sacīja LU rektors.

Auziņš atzina, ka patlaban ir daudz neskaidru jautājumu, kā studentu militārā apmācība varētu norisināties, taču LU ir gatava iesaistīties akadēmiskā līmenī. Oficiālas sarunas ar aizsardzības nozari LU šajā jautājumā vēl nav uzsākusi. “Nosēdīsimies pie [sarunu] galda un pieņemsim optimālo variantu,” pauda LU rektors.

Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) aģentūra BNS noskaidroja, ka šobrīd tikai uzsākta studentu militārās apmācības sistēmas izveide. Lai runātu par šādu programmu, vispirms ir jāizveido un jāsakārto nepieciešamā normatīvo aktu bāze, norāda NBS.

NBS arī atgādināja, ka līdz ekonomiskajai krīzei valstī pastāvējusi militārās apmācības programma studentiem, taču, samazinot aizsardzības budžetu 50% apmērā, tā tika likvidēta.

Jau vēstīts, ka aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) iepriekš izteicās – studentiem nākamajā gadā varētu tikt organizēta militārā apmācība. Dalība šādās mācībās būtu brīvprātīga un tās varētu rīkot vasaras mēnešos, neieviešot tās kā atsevišķu mācību priekšmetu augstskolās. Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu nepieciešamu karavīru skaitu krīzes situācijā, uzskata ministrs.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Vai tad kāds no tiem sprukstiņiem varēs paiet pilnā ekipējumā? Un tad jau vēl būs gan par aukstu, gan par karstu, gan par slapju, bet mani lai aizstāv kādi citi, kuriem nav tās inteliģences.

  2. Es jau esmu savu laiku nodienējis un, kā redzi, esmu dzīvs un vesels. Bet tu, redzams, esi no tiem
    sprukstiņiem, kas jauc savu gribēšanu ar pilsoņa pienākumu vajadzības gadījumā aizstāvēt savu ģimeni un valsti. Kara laikā ir citi likumi un tava gribēšana vai negribēšana būs kaķim zem astes. Militāras zināšanas jau nav pašmērķis, bet nepieciešamība tevis paša drošībai.

  3. Jurim taisnība.Kā var būt lielas universitātes rektore ar tik vāju sapratni valstij svarīgās lietās?

  4. Cik ir “neviennozīmīgi”? Div-, trīs, piec- vai vairāk-nozīmīgi? Šis, no krievu slenga (odnoznačno, kas ir pārņemts no matemātikas un sākotnēji apzīmē viencipara skaitļus) pārtulkotais teiciens ir kļuvis, teju vai, par katras “inteliģentas” sarunas neatņemamu sastāvdaļu! Reizēm, tiek teikums iesākts ar “viennozīmīgi”, kaut vairāk tajā nekā saturiska nav!

  5. LLU mācās lauku puiši, kas apgūstot militāras iemaņas, būtu laba rezerve Zemessardzei. Jo ar tik mazu profesionālu armiju, pus divīzijas lielumā Latvijas valsti aizsargāt nevar. Tāpēc Pilveres spriedelējumi ir vienkārši bezatbildīgi. Ja viņa neredz, kā to visu noorganizēt, tad atradīsies labāks rektors, kas to visu spēs izdarīt. Nav ko ieņemt augstu amatu cilvēkam ar tik zemu morāli, kas nedomā par valsts drošību.

    • nedieni armijā ” patriot” ? ka tik citiem uzspiest. mums ir profesionāla armija un karot gribētāji var iet un karoot. kas gribēs tas iestāsies ari zemessardzē. ar varu uzspiestam nebus ne vismazākā labuma

  6. ir nozime pie obligātās karaklausibas, bet ne ” profesionālas armijas” gadijumā. brīvprātigie lai iet armijā, kas negribēs to nekādi neiemācīs nepiespiedīs

Draugiem Facebook Twitter Google+